Industriālo robotu tirgū Ķīna pēdējo gadu laikā kļuvusi par līderi 0
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā noslēgusies piektā Pasaules robotu konference. Arī šogad apmeklētāji Ķīnā varēja aplūkot dažādus robotu prototipus, kuru izmantojums nākotnē ir visai apšaubāms, kā arī robotus, kuri jau pārskatāmā nākotnē varētu ieņemt būtisku vietu darbu automatizācijā. Ķīna kā norises vieta izvēlēta ar aprēķinu – dati rāda, ka industriālo robotu tirgū Ķīna pēdējo gadu laikā kļuvusi par līderi, pārdodot apmēram trešdaļu visu pasaules robotu.
Šogad robotu konferenci apmeklēja apmēram 300 000 cilvēku no visas pasaules un 200 ekspertu no 22 valstīm, kuri varēja novērtēt jaunākos sasniegumus robotu būvēšanā no apmēram 700 izstrādātājiem.
Šogad roboti pārstāvēja 21 dažādu industriālo jomu.
Četru gadu laikā konference izaugusi par ikgadēju ideju apmaiņas vietu un globālu tendenču noteicēju robotikas politikas veidošanā, tehniskajā pētniecībā, produktu izstrādē, tirgus paplašināšanā, nozares finansējuma integrācijā un talantu piesaistīšanā.
Kuri roboti šogad konferencē piesaistīja lielāko uzmanību?
Dzīvnieki – roboti
Šogad Pekinā īpaši populāri bija roboti, kas veidoti kā dzīvnieki. Bija gan robots putns, gan koša patstāvīgi peldoša zivs, gan medūza, gan dažādu veidu suņi u. c. veida nedzīvi dzīvnieki. Piemēram, vācu kompānija “Festo” izrādīja savu uzlaboto lidojošo dronu, kas izskatās pēc kaijas.
Debesīs šādu robotputnu ar neapbruņotu aci pavisam noteikti nevarētu atšķirt no kaijas ar pulsējošu, nevis bateriju darbināmu sirdi.
“Festo” kaija sver tikai 450 gramus, tai ir divu metru spārnu vēziens, tā pati spēj pacelties, lidot un nolaisties, neizmantojot nekādas papildu kontroles sistēmas, turklāt izmantojot tikai 23 vatu jaudu, kas ir daudz mazāk, nekā izmanto liela daļu klēpjdatoru.
Kam šāds putnam līdzīgs drons nepieciešams? “Festo” pārstāvji norāda, ka, radot “SmartBird”, viņiem izdevies atšifrēt putnu lidošanu. Robotkaijas izstrādātāji stāsta, ka robota izstrādē izmantotais mazais materiālu daudzums, kā arī konstrukcijas mazais svars palīdzēs uzlabot resursu un enerģijas patēriņa efektivitāti dažādos citos tehnoloģiskos risinājumos. Savukārt “kaijas” darbības mehānisms varētu palīdzēt uzlabot hibrīdpiedziņas tehnoloģijas attīstību. Visbeidzot, robota lieliskā aerodinamika varētu palīdzēt nākotnes dizainu izstrādē.
“SmartBird” nebija “Festo” vienīgais Pekinā izrādītais unikālais robots. Iespējams, vēl interesantāka bija “Festo” izstrādātā medūza “AquaJelly 2.0”. Kā jau nosaukums vēsta – šī ir “AquaJelly” otrā, uzlabotā versija. Pirmo reizi plašākai publikai “AquaJelly” tika izrādīta jau gana sen – 2008. gadā.
Vācieši norāda, ka jaunā medūza izstrādāta tā, lai tās kustības būtu precīzi tādas pašas kā bioloģiskajai medūzai, kura kalpojusi robotam par iedvesmu.
Turklāt robotmedūza ne tikai kustas precīzi, bet arī ūdenī spīd tikpat spoži un skaisti kā tās bioloģiskā priekštece. Vāciešiem medūzas izdevies aprīkot ar integrētām komunikācijas un sensoru tehnoloģijām, kas ļauj vairākām medūzām vienu otru atpazīt un veidot koordinētu medūzu baru. Izstrādātāji norāda, ka no “AquaJelly” veiksmēm vai neveiksmēm būs tieši atkarīga ūdens tehnoloģiju nākotne.
Robotu rokas
Pekinā savus izgudrojumus izrādīja arī dāņu kompānija “Universal Robots”. Dāņi izstrādājuši īpašu robotisku roku “UR5”, kas dara to, ko liek cilvēks, – atliek tikai uzvilkt īpašu ar sensoriem pārbagātu cimdu, un cilvēks iegūst privilēģiju vadīt “UR5”. Tāpat robotu var vadīt arī ar planšetdatoru.
Ar “UR5” var paveikt dažādus vienkāršus darbus, piemēram, papīra glāžu pārvietošanu, kā arī dažādus ļoti sarežģītus darbus, piemēram, smadzeņu operēšanu. Domājams, ka viegli kontrolējams robots, kas spēj atdarināt cilvēka kustības, ātri vien ieinteresēs topošos klientus, kuri varētu gribēt “UR5” izmantot tālākai uzņēmuma automatizācijai vai dažādu sarežģītu un bīstamu darbu nodošanu robotu rokās.
Interesants bija arī īpašs rehabilitācijas cimds, kas palīdz cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem.
Pekinā bija arī no robotu rokām izveidota mūzikas grupa, katrai rokai atbildot par savu mūzikas instrumentu, piemēram, klavierēm, ģitāru, bungām utt. Mūzikas grupas iespētais daudziem licis saprast, ka jau pavisam drīz roboti varētu būt gana attīstīti arī sarežģītu skaņdarbu spēlēšanā un pat komponēšanā.
Servisu roboti
Joprojām neiztika arī bez dažāda veida piegādes robotu izrādīšanas – gan suņu veidolos, gan vienkārši braucošu skapīšu izskatā. Mērķis gan visiem viens – piegādāt dažāda veida pasūtījumus pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk – gan viesnīcu numuriņos, gan līdz klienta mājas durvīm.
Viens no tādiem robotiem bija suns “Laikago”, kura izstrādātājs Ksings Vangs cer, ka ar laiku “Laikago” būs tikpat pieejams kā jaunākie viedtālruņi.
Īpaši veiksmīgi robotsuns varētu palīdzēt cilvēkiem nogādāt mājās smagos iepirkumus.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem šāds aparāts lieti noderētu. Šobrīd “Laikago” gan vēl nav pilnībā autonoms robots – tā darbību šobrīd vēl kontrolē attālināti, kā arī tam nepieciešams nemitīgs “Wi-Fi” tīkls. Tāpat “Laikago” nav ieguvis nedz stereo kameras, nedz LIDAR sistēmu, taču Vangs norādīja, ka notiek aktīvs darbs pie abu sistēmu pievienošanas.
