Sodi par pedofiliju – pārāk maigi; iesaka atcelt noilgumu 9
Liepājas tiesas neizprotamais saudzīgums, piespriežot nesamērīgi vieglus sodus diviem pedofiliem, radījis neizpratni sabiedrībā, kas atsaukusies arī parlamentā. Otrdien, 21.jūlijā, Saeimas Juridiskā komisija sanāca uz ārkārtas sēdi, lai vērtētu Krimināllikuma regulējumu un sodu politiku attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem.
“Mums nav tiesību pārskatīt vai pārsūdzēt konkrētu tiesas nolēmumu, bet mums ir tiesības un pat pienākums izvērtēt tiesisko regulējumu un to grozīt, lai nākotnē šādas situācijas vairs neatkārtotos,” sēdes ievadā deputātiem skaidroja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA). Uz sēdi bija ieradušies arī Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts probācijas dienesta, bāriņtiesas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citu organizāciju pārstāvji.
Juridiskā komisija jau saņēmusi vairākus priekšlikumus likumu pilnveidošanai. Bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot notikušo vai arī izjūt spēcīgu kaunu, vainu vai bailes, secināts pētījumā par seksuālo vardarbību. Kad cietušie pieaug un ir psiholoģiski gatavi liecināt, pastāv iespējamība, ka jau iestājies noilgums. Tādēļ Tiesībsarga birojs piedāvā grozīt Krimināllikuma 57. pantu, nosakot, ka personai, kas izdarījusi noziegumu pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noliegums neiestājas. Pašreiz noilgums šādiem gadījumiem noteikts 20 gadi. Tiesībsargs arī aicina grozīt Krimināllikuma 162. pantu (par nepilngadīgā pavešanu netiklībā), paredzot papildu atbildību, ja nodarījums veikts pret mazgadīgo (vecumā līdz 13 gadiem).
Savukārt organizācija “Resursu centrs sievietēm MARTA” aicina atteikties no nosacīto sodu piemērošanas visos seksuālās vardarbības gadījumos. Pašreizējā kārtība paredz, ka seksuālas vardarbības gadījumā piemērojams cietumsods, bet, ja runa ir tikai par pavešanu netiklībā, tad iespējami arī ar brīvības atņemšanu nesaistīti alternatīvie soda veidi (kā tas noticis Liepājas gadījumā).
“Lietās, kur varmāka nesaņem brīvības atņemšanu, upuriem tiek pastiprināta vainas izjūta, īpaši bērniem, kuri vēl nesaprot notikušo, bet turpina domāt, ka viņi šādu izturēšanos pelnījuši vai kaut kādā veidā paši izraisījuši. Maigie sodi sabiedrībā uztur toleranci pret vardarbību kopumā, liekot domāt, ka netiklas darbības nav nekas īpašs,” teikts centra “MARTA” vēstulē deputātiem. Pēc TM datiem, šogad par pavešanu netiklībā sodītas jau 37 personas. Lielākoties viņiem piespriesti cietumsodi, bet piespiedu darbs esot otrs izplatītākais soda veids.
Diskutējot par iespējamām likuma izmaiņām, deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) uzsvēra, ka trūkumi šoreiz nav jāmeklē likumā, bet gan tiesas un prokuratūras darbā. “Nez kādēļ neviens negrib redzēt patieso problēmu – piemērots ir nepareizs pants. Krimināllikuma 160. pants jau paredz nopietnu cietumsodu par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgo – no pieciem līdz 15 gadiem. Vai pat mūža ieslodzījumu, ja nodarītais izraisījis smagas sekas. Problēma nav tajā, ka likumā paredzēti pārāk mīksti sodi, bet tajā, ka tiek nepareizi kvalificēts nodarījums. Tas ir gluži kā telefona atņemšanu ar fizisku spēku kvalificēt par sīku zādzību, nevis laupīšanu. Diemžēl šis nav vienīgais gadījums,” teica Judins. Deputāta vērtējumam piekrita arī Augstākās tiesas pārstāvis. Lai izvērtētu, cik pareizi kvalificēts nodarījums, Juridiskās komisijas deputātiem būs iespēja slēgtā sēdē iepazīties ar pilnu Liepājas tiesas sprieduma tekstu. Pārējai sabiedrībai pieejama būs tikai sprieduma ievada un rezumējošā daļa.
Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) interesējās par tiesnešu apmācību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. TM pārstāve skaidroja, ka kvalifikācijas celšanas ietvarā šādas apmācības notiekot, bet nevarēja atbildēt, vai to izgājusi arī Liepājas tiesnese. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kurš paralēli politiskajai darbībai ilgus gadus vada Latvijas Bērnu fondu, uzskata, ka tiesnešiem būtu ne vien jāiziet apmācības, bet īpaši jāspecializējas sarežģītajos bērnu tiesību jautājumos. Gan Bērziņš, gan citi eksperti vērsa uzmanību uz statistikas datiem, kas parāda – ar katru gadu pieaug atklāto seksuālās vardarbības gadījumu skaits. “Cīnoties pret varmākām, reizēm tiek aizmirsts par viņu upuriem, kam nepieciešama gara un sarežģīta rehabilitācija. Bez tās ir liels risks, ka tagadējie cietušie nākotnē paši kļūs par varmākām,” brīdināja A. Bērziņš.
Uzklausot visus viedokļus, deputāti vienojās uzdot TM kopā ar Ģenerālprokuratūru un ekspertiem līdz 8. septembrim izvērtēt iesniegtos grozījumu priekšlikumus un sagatavot likumprojektu. Deputāte Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) uzsvēra ka seksuālā vardarbība ir “sistēmiska problēma”, tādēļ esot jānosaka viena persona, kas koordinētu risinājuma gatavošanu un nestu par to politisko atbildību. Pēc viņas ierosinājuma šī atbildība uzlikta tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA).
Pedofilijas problēma politiskajā darbakārtībā atgriezusies pēc Liepājas tiesas sprieduma par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu vairāku gadu garumā sodīt divus vīriešus ar piespiedu darbu, probācijas uzraudzību un naudas sodu. Kurzemes tiesas apgabala virsprokurors otrdien iesniedzis apelācijas protestu par šo spriedumu, lūdzot piemērot apsūdzētajiem brīvības atņemšanu. Savukārt Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par apsūdzības uzturētāja – Liepājas prokuratūras prokurores – rīcību. Protestējot pret maigo sodu, notikuši piketi gan Rīgā, gan Liepājā, turklāt 14 000 cilvēku internetā parakstījuši uzsaukumu pārskatīt Liepājas tiesas spriedumu, izvērtēt tiesneses Aivas Daideres un prokurores Ligitas Arājas atbilstību amatam. Ja tas netiks darīts, parakstītāji pieprasa tieslietu ministra Rasnača demisiju.
