– Vai arī zīdainis spēj atcerēties pāridarījumu? 5
– Zīdainis noteikti nesaprot, kas ar viņu ir noticis. Trīsgadīgie un pat septiņgadīgie vairāk reaģē uz sajūtām – sāp, nesāp, patīk, nepatīk. Viņi nesaprot, ko tās darbības nozīmē. Tomēr informācija par to, ka viņi ir seksuāli izmantoti, nepazūd bez pēdām, bet saglabājas. Ir izpētīts un secināts, ka lietas, ko mēs spējam atcerēties, ne vienmēr saglabājas atmiņā. Pirmās atmiņas rodas no tā brīža, kad ir izveidojusies valoda un mēs pirmo informāciju spējam nosaukt vārdos. Bet tas nenozīmē, ka mēs neatceramies agrākos notikumus. Tas, kas noticis agrā bērnībā, pirms valodas veidošanās, nav pieejams apzinātām atmiņām, bet mēs to atceramies sajūtās – kā ķermeņa sajūtas, smaržas, asociācijas… Šie notikumi tāpat var ietekmēt mūsu uzvedību un noskaņojumu, vienīgi mēs to nespējam izskaidrot un izprast. Piemēram, uzsākot dzimumdzīvi, var rasties neizprotamas, nepatīkamas sajūtas un problēmas. Psiholoģijā ir pierādīts, ka agrīnās traumas grūtāk labojamas, jo nav skaidru atmiņu par to, kas noticis. Tas ir kaut kas, kas noslēpts zem vāka, un mēs, būdami speciālisti, tam netiekam klāt pat ar psiholoģiskām metodēm.
– Ārsts Pēteris Kļava, kurš izglābis daudzu bērnu dzīvību, ieraugot savām acīm mazo meitenīti no Kokneses, kura cieta no seksuāla varmākas, nāca klajā ar viedokli, ka dzimuma noziedznieki ir pelnījuši nāves sodu un Latvijā to vajadzētu atjaunot. Es viņu saprotu, bet jūs?
– Reakcija, ka šiem cilvēkiem nav tiesību dzīvot, ir dabiski pašsaprotama, jo seksuālie noziedznieki rada ļoti spēcīgas sajūtas, vēl jo vairāk, ja redz cietušos bērnus. Tādos brīžos cilvēkam, kuram uzvedības normu robežas ir pietiekami skaidras, aktivizējas kaut kādi dabas ielikti mehānismi, kas brēc pilnā balsī, ka tas ir ārprāts un tā nedrīkst notikt. Zinu, ka personīgi es ar šiem varmākām nespētu strādāt ne rehabilitācijas centros, ne arī probācijas dienestā, jo man būtu ļoti grūti līdzdarboties un iesaistīties viņu dzīvē. Veicot psiholoģisko izpēti un ekspertīzi, ir bijuši gadījumi, ka man kā ekspertei palicis fiziski slikti no saskarsmes ar šo kroplīgo pasauli.
Jo vairāk cilvēku domās par to, kas notiek, jo vairāk apkārtējie cilvēki pamanīs aizdomīgas lietas un reaģēs. Kā tiesu eksperte esmu bijusi neizpratnē, kāpēc netiek sauktas pie atbildības tās personas, kuras ir zinājušas par seksuālajiem noziegumiem. Piemēram, par to, ka vīrietis izmanto savu meitu vai pameitu vairāku gadu garumā, viņas par to ir stāstījušas savai mātei, bet tā nav likusies ne zinis. Tas nozīmē, ka viņa ir nozieguma līdzdalībniece, bet es nezinu precedentu, kad šie cilvēki būtu saukti pie atbildības.
Jāteic, ka dzimumnoziedznieki tomēr ir diezgan atšķirīgi. Seksuālā vēlme stāties seksuālās attiecībās ar bērnu šiem cilvēkiem, visticamāk, nekad nepazudīs. It īpaši tad, ja seksuālas darbības jau ir veiktas, tas nozīmē, ka ir pieredze.
Tas, ko mēs varam darīt, ir stiprināt kontroles funkciju. Ar to nodarbojas probācijas dienests, ieviešot speciālas programmas, kurās iesaistās sabiedrība. To mērķis ir palīdzēt šiem cilvēkiem tikt galā ar viņu vēlmi stāties dzimumsakaros. Ja šim cilvēkam pašam ir grūti savu vēlmi apvaldīt, tad viņam palīdz brīvprātīgie, kas uztur ar viņu kontaktu un palīdz.
Nereti ir gadījumi, kad cilvēks pats vēršas pēc palīdzības, labi saprazdams, ka viņš var kļūt par pedofilu. Piemēram, tajos brīžos, kad izjūk attiecības vai ir citas nopietnas stresa situācijas dzīvē, šī vēlme pastiprinās un pašam ir grūti pārvarama. Arī es esmu saņēmusi zvanus no cilvēkiem, kuri vēlas saņemt konsultāciju, jo viņus šī vēlme biedē. Un tad ir jautājums, kā šī kontrole nostrādās. Patlaban probācijas dienests ar to nodarbojas, pārņemot pieredzi arī no citām valstīm. Eiropas valstīs tiek meklēti dažādi veidi un attīstītas dažādas metodes, kas palīdz cilvēkiem, kuri atrodas noziedzīga nodarījuma riska zonā.
Bet daļa seksuālo noziedznieku nekad nespēs pārvarēt savu seksuālo vēlmi un vienmēr būs augsta riska zonā. Šādos gadījumos ir vajadzīgi ļoti spēcīgi viņu uzvedību kontrolējoši līdzekļi, lai nenotiktu noziegums, jo cilvēka paša spēja sevi savaldīt ir ļoti vāja.