– Kā šī informācija nokļūst līdz tiesībsargājošām iestādēm? Kurš parasti paziņo par pedofilu? 5
– Ja ģimene ir šķirta, tad par to parasti paziņo bērna māte. Visbiežāk ir tā, ka bērns par notikušo pastāsta tad, kad nonāk pietiekami drošā situācijā. Kamēr viņš dzīvo tādos apstākļos, kur pret viņu izmanto gan šantāžu, gan draudus, lai noturētu noslēpumu, bērns parasti nespēj par notikušo pastāstīt. Reizēm par noziegumu pastāsta kāds no tuviniekiem – vecmāmiņa, krustmāte utt. Mani gandarī, ka patlaban arvien vairāk kriminālprocesu par vardarbību – gan seksuālu, gan fizisku – tiek uzsākts brīdī, kad par to ziņo izglītības darbinieki. Pedagogi kļūst arvien zinošāki dzimumu noziegumos un ne tikai arvien vairāk par to runā, bet spēj pamanīt nozieguma pazīmes. Reizēm skolotājs ir tas cilvēks, kuram bērns ārpus viņa kroplīgās ģimenes sistēmas pastāsta par nepatīkamo notikumu. Pedagogi to nepatur pie sevis, bet informē bāriņtiesu un policiju.
– Vai jums ir radušies kādi secinājumi par to, kā dzīves laikā mainās seksuāli izmantoto bērnu psihe un dzīves uztvere?
– Ekspertīzes nodaļā es šos bērnus redzu kā cietušos kriminālprocesā, tātad neilgu laiku pēc tam, kad noziegums nācis gaismā. Viņus atved piederīgie vai krīžu centra, vai arī bērnunama darbinieki. Eksperti psiholoģiski pārbauda bērnu, iepazīstas ar visiem kriminālprocesa materiāliem un, balstoties uz šo informāciju, izdara secinājumus, kā arī sniedz atbildes uz policijas uzdotajiem jautājumiem.
