Pedofili – ar un bez intelekta. Saruna ar tiesu psiholoģijas eksperti Ingu Lubāni 5
Tēvs un māte Daugavpilī ir seksuāli izmantojuši savu mazgadīgo bērnu, policija ir aizturējusi pedofilu, kurš gadiem ilgi veicis dažādas seksuālas darbības ar bērniem un jauniešiem, un kur nu vēl svaigākie gadījumi par Liepājas, Imantas un Kokneses pedofiliem. Šādas ziņas pēdējā laikā šokējušas Latvijas sabiedrību. Noziegumus izdarījušos negribas saukt par cilvēkiem, drīzāk – radījumiem.
Lai izprastu pedofilu rīcības motivāciju, uz sarunu aicināju tiesu psiholoģijas eksperti Ingu Lubāni, kura ikdienā tiekas gan ar dzimuma noziedzniekiem, gan viņu upuriem. Viņas darba pienākums ir lietā iesaistīto personu psiholoģiskā izpēte kriminālprocesa ietvaros ar mērķi atbildēt uz tiem psiholoģiska rakstura jautājumiem, ko lūdz procesa virzītājs. Eksperte nevēlas iztirzāt konkrētus gadījumus, bet neatsaka ieskicēt pedofila portretu, kuram nav tikai viena seja.
I. Lubāne: – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļa ir vienīgā vieta, kur tiek veiktas ekspertīzes cietušajiem bērniem. Darbs ar dzimumnoziedzniekiem un viņu upuriem ir mūsu ikdiena. Masu informācijas līdzekļos izskan skaļākie gadījumi, bet ikdienā mēs pārliecināmies, ka šo noziegumu ir daudz vairāk. Pie mums nonāk visdažādākās lietas – gan par bērnu savstarpējām seksuālajām darbībām, gan seksuāli noziegumi pret bērniem un jauniešiem, kas pastrādāti gadiem, gan arī citi gadījumi.
– Vai saskatāt kopīgu līniju šo noziedznieku psiholoģiskajā motivācijā? Vai, tieši pretēji, šie gadījumi ir stipri atšķirīgi?
– Jāteic, ka tie ir atšķirīgi. Daļa noziegumu ir notikuši apstākļu sakritības dēļ – tie veicinājuši bērna seksuālu izmantošanu. Piemēram, sieviete dodas uz slimnīcu dzemdēt nākamo bērniņu, tātad viņa seksuālajam kontaktam nav pieejama. Savukārt vīrs ir palicis mājās ar meitu vai pameitu pusaudža vecumā, turklāt apreibinājies ar alkoholu. Tā ietekmē viņš zaudē jebkādu kontroli un seksuāli izmanto meitenes. Tā var būt viena, bet tikpat labi – vairākas reizes. Ja nebūtu šādas apstākļu sakritības, tad, visticamāk, šāds noziegums nenotiktu.
Ir gadījumi, kad seksuālā izmantošana sākas nejauši un turpinās situācijās, kuras atkārtojas. Piemēram, kamēr sievas nav mājās, vīrs lieto alkoholu un izmanto nepilngadīgo meitu.
Visbīstamākie ir seksuālie varmākas, kuri ļoti mērķtiecīgi iet uz noziegumu, meklējot pieeju upuriem skolās un bērnunamos, mērķtiecīgi tiem tuvojas, piesaistot ar cigaretēm, alkoholu un citām lietām. Uz šiem kārdinājumiem visbiežāk atsaucas bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, kur par viņiem nerūpējas un kuri bieži uzturas ielās. Skolās un bērnunamos pret viņiem nereti tiek ieturēta autoritāra pozīcija.
Ģimenēs, kur ir tēvi, patēvi, vectētiņi, seksuālais noziegums pārsvarā tiek veikts pakāpeniski, bērnu tam sagatavojot. Tas sākas ar samīļošanu, bet vēlāk šī tuvība kļūst arvien seksuālāka, uzbāzīgāka un, upurim sasniedzot pubertātes vecumu, var beigties arī ar reālu dzimumaktu.
