Pēdējo gadu laikā pašnāvību cietumos izdarījuši 20 ieslodzītie 0
Kopš 2012.gada pašnāvību izdarījuši 20 ieslodzītie, taču Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) norāda, ka pašnāvību problēma cietumnieku vidū pēdējā laikā ir mazinājusies.
IeVP priekšnieces vietnieks Māris Stivrenieks šodien žurnālistiem pastāstīja, ka 2012.gadā cietumos pašnāvību izdarīja septiņi ieslodzītie. Tas bija visaugstākais rādītājs pēdējos četros gados un izraisīja lielu sabiedrības uzmanību un plašu rezonansi. Šāds rādītājs IeVP raisīja pārdomas, vai tobrīd esošā suicīda profilakses sistēma ieslodzījuma vietās ir pietiekami efektīva, tāpēc tika meklēti dažādi risinājumi, kā situāciju uzlabot.
Septiņas pašnāvības gadā Latvijai bija liels skaitlis, taču Eiropas kontekstā tas ir vidējs rādītājs, rēķinot uz 10 000 ieslodzīto, skaidroja Stivrenieks.
Lai mazinātu pašnāvību skaitu, Latvija iesaistījās īpašā Eiropas Savienības (ES) projektā, kas IeVP skatījumā deva pietiekami labus rezultātus. 2013.gadā cietumos pašnāvību izdarīja trīs ieslodzītie, 2014.gadā – pieci, 2015.gadā – trīs, bet šogad labprātīgi no dzīves šķīrās divi cietumnieki. “Mēs redzam, ka projekts ir devis savu rezultātu un pašnāvību skaits cietumos samazinās,” uzsvēra Stivrenieks.
Viņš skaidroja, ka būtiskākie faktori, kas ietekmē pašnāvību izdarīšanu, ir jāvērtē kontekstā ar to, ka, ierodoties cietumā, cilvēks pārdzīvo milzīgu stresu. Atrodoties ieslodzījumā, nereti izjūk cietumnieku ģimenes, šie cilvēki zaudē darbu, un viņiem pieaug parādu nasta. Iestājoties vairāku apstākļu kopumam un nesaņemot palīdzību, cilvēks var izdarīt pašnāvību, norādīja Stivrenieks.
Projekta vadītāja Svetlana Trubačova informēja, ka sešu gadu laikā IeVP, analizējot pašnāvības, nokļuvusi pie secinājuma, ka tipiskākais pašnāvnieks ir vīrietis, notiesātais, vecumā līdz 36 gadiem, kuram piemīt atkarības problēmas un hroniskas slimības. Pašnāvības pārsvarā izdarītas pakaroties, un pašnāvnieki no dzīves pārsvarā nolēmuši šķirties rudens mēnešos laikā no plkst.16 līdz 17. Pašnāvnieki pārsvarā bijuši notiesāti par zādzībām, narkotiku noziegumiem un cita veida nodarījumiem. Pašnāvnieki rīcību ietekmējuši konflikti ar citiem ieslodzītajiem, kā arī fakta uzzināšana par slimību un radinieka zaudējumu.
Neskatoties uz veiksmīgi realizēto ES projektu, Stivrenieks cer, ka savu artavu pašnāvību mazināšanā dos jaunā cietuma izveidošana Liepājā, kur ieslodzītajiem būs plašākas telpas un mazāka spriedze.
Jau ziņots, ka, lai mazinātu pašnāvību un pašsakropļošanās skaitu Latvijas cietumos, IeVP pabeigusi 2014.gadā sākto projektu “Suicīda preventīvās sistēmas pilnveide ieslodzījuma vietās”.
Projekta mērķis bija izveidot ieslodzīto personu pašnāvību un pašsakropļošanās riska diagnostikas, preventīvā darba un krīzes intervences sistēmu. Nodrošinot vienotu pieeju darbā ar ieslodzītajiem, kuriem ir tieksme uz pašnāvību, tika izveidota darba grupa, kas sagatavoja vadlīnijas ieslodzījuma vietām ieslodzīto suicidālas uzvedības prevencijai. Vadlīnijas noteic kārtību, kādā cietumi organizē un īsteno suicidālas uzvedības prevencijas plānošanas un koordinēšanas pasākumus, medicīniskās palīdzības sniegšanu suicidālas uzvedības gadījumā, ieslodzītā uzņemšanu uzskaitē un iesaistīšanu resocializācijā.
Projekta īstenošanas laikā notikušas pieredzes apmaiņas vizītes uz partnervalstīm Čehiju, Rumāniju, Slovēniju, izstrādāta apmācību programma ieslodzījuma vietu darbiniekiem, pilnveidota suicīda preventīvās sistēmas aprobācija ieslodzījuma vietās, izstrādāti trīs apmācību programmu moduļi.
Ieslodzījuma vietu darbiniekiem līdz šim trūka zināšanu kvalitatīva preventīvā darba veikšanai suicīda draudu un pašsakropļošanās gadījumos, trūka mobila rīcības plāna izdarīta suicīda gadījumā. Ieslodzījuma vietu psihologiem līdz šim nebija zināšanu krīzes intervences veikšanā, bija arī nepieciešama jauna un efektīva diagnostikas metodika, kas palīdzētu laikus diagnosticēt ieslodzītos, kuriem ir nosliece uz pašnāvību un pašsakropļošanos.
