Pēdējo divu gadu laikā ģimenēs noslepkavotas vismaz deviņas sievietes 0
Pēdējo divu gadu laikā ģimenēs noslepkavotas vismaz deviņas sievietes un vismaz 49 tikušas sakropļotas, atklāj Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par programmas izpildi vardarbības mazināšanai ģimenē 2008.-2011.gadā.
Šādi dati iegūti no Tiesu administrācijas, ņemot vērā notiesātās personas. Noziegums identificēts kā pastrādāts ģimenē, ja notiesāto personu un cietušo ir saistījusi asinsradniecība, kopīga mājsaimniecība vai aizgādība.
Pēdējo divu gadu laikā no ģimenes locekļiem cieta arī vismaz 179 nepilngadīgie, kuru pāridarītājus notiesāja, tajā skaitā viens nepilngadīgais tika noslepkavots, 24 tika seksuāli izmantoti, 154 cieta no cietsirdības un fiziskas vardarbības.
Pēc dažādu iestāžu statistikas apkopošanas – no slimnīcām, policijas, nevalstiskajām organizācijām, jo vienotas datu bāzes par vardarbību ģimenē nav – LM ziņojumā norāda, ka vardarbība ģimenē Latvijā ir izplatīta un visvairāk no tās cieš sievietes un bērni.
Aptuveni 85% no visiem fiksētiem vardarbības gadījumiem pret bērniem un 40% no vardarbības gadījumiem pret sievietēm notiek ģimenēs. Ceturtā daļa no visiem vardarbīgiem noziegumiem kā slepkavības un fiziska vardarbība, par kuriem personas tiek notiesātas, notiek ģimenēs. Turklāt sievietes un bērni lielākoties cieš no vistuvākajiem cilvēkiem – pret sievietēm vardarbīgi izturas dzīvesbiedri, pret bērniem – vecāki.
LM atzīst, ka ir vairākas pazīmes, kuras norāda uz to, ka vardarbība ģimenē ir slēpta parādība un tās reālie apmēri varētu būt daudz plašāki, nekā uzrāda oficiālie dati.
Informācija no slimnīcām liecina, ka no vecākiem cieš ļoti neliels bērnu skaits – 103 bērni visā pārskata periodā, savukārt dati par no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitāciju norāda, ka vairāk nekā 80% cietuši savā ģimenē, lielākoties no vecākiem – pārskata periodā rehabilitēti 8321 bērns. Tātad personas, kas vēršas pēc medicīniskās palīdzības, bieži vien nenorāda patieso vardarbības veicēju, secina LM.
Katru dienu policija saņem vidēji 13 izsaukumus par konfliktiem ģimenē, kriminālprocess tiek ierosināts tikai apmēram 3% gadījumu, otrs biežākais risinājums – vainīgo personu aiztur uz laiku līdz 12 stundām, jo nav konstatēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs vai cietušais atteicies rakstīt iesniegumu.
Pēdējo divu gadu laikā tika ierosināti aptuveni 346 kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu pret tuviniekiem, no tiem 149 kriminālprocesi tika izbeigti – liela daļa, noslēdzot izlīgumu.
Speciālisti atzīst, ka seksuālas vardarbības gadījumi varētu būt vislatentākie, tikai nelielam gadījumu skaitam nonākot tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Par seksuālas vardarbības gadījumiem 2010. un 2011.gadā policija kopumā ir saņēmusi 173 izsaukumus. 22 personas tika sauktas pie kriminālatbildības par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību pret tuvinieku, bet 15 personas tika notiesātas par šiem noziegumiem pret tuviniekiem. Par cietušo kriminālprocesa ietvaros atzītas 20 personas, kas bija cietušas no tuviniekiem. Vienlaikus sociālā rehabilitācija tika sniegta vismaz 201 no seksuālās vardarbības cietušajam bērnam. Speciālisti norāda, ka te būtu jāņem vērā, ka vēl vismaz daļa bērnu, kuri cietuši no kombinētas vardarbības, arī ir cietuši no seksuālas vardarbības. Pēc krīžu centru sniegtās informācijas aptuveni 20% no vardarbības cietušo sieviešu, kuras vēršas pēc palīdzības, varētu būt cietušas arī no seksuālās vardarbības.
LM uzskata, ka iezīmējusies savlaicīgas prevencijas nepieciešamība, kā arī nepieciešamība pēc instrumentiem, kas ļauj nodrošināt cietušajiem drošību ārpus kriminālprocesa. Savlaicīgu prevenciju var sasniegt, iesaistot dažādu institūciju speciālistus gan valsts, gan pašvaldību līmenī, sākot ar medicīnas darbiniekiem, kuri veic regulāru jaundzimušo patronāžu un tālāk iesaistoties apmācītiem pedagogiem un sociālajiem dienestiem, norādīts ziņojumā.
Saskaņā ar “Eurobarometer” 2010.gadā 27 Eiropas valstīs veikto pētījumu “Domestic Violene agaist Women Report”, Latvijā ir visaugstākais iedzīvotāju vardarbības privātajā sfērā tolerances līmenis un tendence vainot upuri. Arī Latvijā veiktie pētījumi uzrādot, ka sabiedrībā valda neziņošanas kultūra, kad vardarbības gadījumus, īpaši privātajā sfērā, ļoti bieži noklusē.
