11
Pašvaldība kā vidutājs
Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš nepriecājas, ka cietuma vairs nebūs, – no tā 29 darbiniekiem 28 ir novada iedzīvotāji, tātad labs darba devējs (bet ne lielākais), arī raizes tas nekad neesot sagādājis, gluži otrādi.
“Padomju saimniecības “Vecumnieki” laikos tur bija atsevišķs saimniecības iecirknis, divas fermas. No 1981. gada, kad cietumu izveidoja, līdz tūkstošgades mijai tur lielākoties bija dzērājšoferi un zagļi, daudzi ar zelta rokām, lieliski virpotāji, šoferi, traktoristi. Tā kā dzert viņi nevarēja un arī visādi citādi bija jāievēro disciplīna, daļa no viņiem strādāja pat labāk par daudziem iedzimtajiem Vecumnieku ļaudīm. Tad tur parādījās arī rūdīti kriminālisti, taču arī tas novada dzīvi uz slikto pusi neietekmēja. Turklāt cietums atrodas 12 kilometrus no Vecumnieku centra – Klīvos. Kāds no ieslodzītajiem palika uz dzīvi, piemēram, veterinārārsts, kas nu ir liels zemnieks,” stāsta G. Kalniņš.
Loģiski Vecumnieku cietums piekristu VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, par ko gan pašvaldība priecīga nebūtu, jo īpašums ir pietiekami sarežģīts, tā inventarizācija, dalīšana un pārdošana aizņemtu vismaz četrus gadus, daudz kas tiktu nolaists un izvazāts, domā izpilddirektors. Turklāt vienā no divām daudzdzīvokļu mājām četri dzīvokļi ir cietumam, bet astoņos dzīvo novada ģimenes, kam ar cietumu nav nekāda sakara, bet katlumāja, citas komunikācijas un infrastruktūra kopēja. Kā var noprast no G. Kalniņa, viņam vieglāk būtu rūpes par sava novada iedzīvotājiem dalīt nevis ar valsti, bet biedrību, kas cietuma ēkas gatava sākt pārņemt jau 1. janvārī.
Tikai tāda tehniska nianse, ka valdība tieši biedrībai iedot neko nevar, bet pašvaldībai – var, un tā savukārt – biedrībai sabiedriski derīgai darbībai. Vecumnieku novada dome arī nobalsojusi, ka tā gatava bez atlīdzības pārņemt valsts nekustamo īpašumu “Vecumnieku cietums”: 70,7 hektārus zemes, dzīvojamo māju, četrus dzīvokļus, katlumāju, ūdenstorni, divas kūtis, garāžu, darbnīcu, divas artēziskās akas.
“Īpašumu mēs esam gatavi pārņemt no valsts tikai tad, ja to atļauj iznomāt biedrībai, jo paši to apsaimniekot negribam, nevaram un mums to arī nevajag,” saka izpilddirektors, kurš izrēķinājis, ka šī īpašuma uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksātu aptuveni 150 000 eiro.
“Pansionāts mums jau ir – ja vajadzēs papildu vietas, tad tam ir rezervēta jau piecus gadus kā slēgtā Kurmenes skola. Sociālo dzīvokļu pietiek. Ja īpašums atrastos Vecumnieku centrā, kaut vai pašvaldības iestādes uz turieni pārvāktos, jo mums trūkst telpu, un cietuma telpas patiešām ir labas un īpašums sakopts, tikai tas attālums no centra,” piebilst Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola.
Kopiena saimniekos naturāli
Bruknas muiža atrodas kaimiņu, Bauskas novadā, 20 kilometrus no Vecumnieku cietuma. Tur iebraucu, kad kapelāns un katoļu priesteris Andrejs Mediņš ar savu saimi sēž pie gara pusdienu galda. “Māja pilna, trūkst vietu gribētājiem, te tikai 34 cilvēkus normāli varam uzņemt,” man saka A. Mediņš, kas izveidojis un kopš 1999. gada Bruknā vada biedrību “Kalna svētību kopiena”, kas ir garīgās un fiziskās rehabilitācijas vieta atkarībā nonākušiem cilvēkiem. Šeit atguvušies simtiem cilvēku, tajā skaitā arī daudzas prominences.
“Kopienas mērķis ir dot iespēju cilvēkam atrast pašam savu ceļu šai Dieva pasaulē, “lietojot” vienīgi garīgās dzīves un darba terapiju. Daba, gadalaiku maiņa, gada lauku darbu un liturģiskā laika ritms, lūgšanas, rūpes par 18. – 19. gs. Bruknas muižas atjaunošanu un uzturēšanu ir sevis attīrīšanās un iespēja atgriezties pie Dieva. Uzturēšanās kopienā ir bez maksas – pretī sniedzot godprātīgu attieksmi pret darbu un vidi. Rehabilitācijas un sociālās adaptācijas ilgums ir no viena līdz trijiem gadiem. Klients iepazīstas un ievēro kopienas iekšējos noteikumus,” rakstīts kopienas mājas lapā. Te aizliegta smēķēšana (nemaz nerunājot par apreibinošām vielām un alkoholu), fiziska un morāla agresija, jebkādi telefoni, datori, internets, TV, laicīgas filmas, ir tikai kristīgais radio, tāpat kopienas loceklim nav personīgās naudas, līdz kapelāns atceļ šo aizliegumu.
Priesteris neslēpj, ka pamatā ir naturālā saimniecība, kas pati sevi uztur. Neviens nekādu algu nesaņem. Ar darbu un attieksmi daudz panākts: ir atjaunotas un tiek atjaunotas vairākas muižas ēkas, uzcelta mūra baznīca, kas pamazām tiek labiekārtota, nopirktas un apdzīvotas vairākas netālu esošas mājas. Un galvenais: cilvēki atgūstas no atkarībām. Kopiena nav cietums – jebkurš jebkurā brīdī var pacelt cepuri un aiziet. Šobrīd kopienā uzturas gan jauni cilvēki, tai skaitā ģimenes ar maziem bērniem, gan pusmūža ļaudis, gan sirmgalvji ar alkohola, heroīna un cita veida atkarībām. Gan turīgu cilvēku un normālu ģimeņu atvases, gan jauni cilvēki, kuru ģimenēm zīmogu uzspiedusi vardarbība un noziegumi, gan vienkārši ļaudis, gan vēl nesen augstus amatus ieņēmušie, kas nav spējuši tikt galā ar savām atkarībām.
Kad A. Mediņam vaicāju, kā kopiena tiks galā ar Vecumnieku īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kas gan valstij, gan pašvaldībai ir lieli, priesteris atbild, ka viņš neko neesot rēķinājis, bet nebūšot nekādu problēmu.
“Arī Bruknā mēs neko nerēķinām, vienkārši dzīvojām, un mums sanāk. Valstij ir uzpūsti cipari, un tā tos atļaujas. Mēs saimniekojam un dzīvojam pēc pavisam citiem principiem – kopienas principiem. Vecumniekos būs viena vadošā ģimene, kas koordinēs darbus, un mēs paši ar visu tiksim galā. Mums nevajadzēs algot četrus kurinātājus… Tāpat izdomāsim, ko iesākt ar zemi un darbnīcām. Žēl, ka īpašumu nevar nopirkt, tikai nomāt, bet nekas,” optimistiski nosaka A. Mediņš, kurš nolūkojis arī īpašumu netālajā Bārbelē, kur cer izveidot bērnu invalīdu kopienu.
