Pēdējie metri cietumam: īpašumu vēlas pārņemt Bruknas muižas kopiena 11
Vakar Tieslietu ministrija un citas iesaistītās institūcijas informēja par Liepājas cietuma būvniecības procesa sākšanu. Liepājas cietums ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas. Projekts paredz 1200 ieslodzīto izvietošanu, vairāk nekā 400 darba vietu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure teic, ka darbi Liepājā varētu tikt sākti nākamā gada beigās un 2020. gadā to paredzēts atklāt. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēl pirms mēneša valdības sēdē gan izteicis cerību, ka būvniecības procedūra beigsies 2019. gadā. Ziņojumā valdībai ministrija norādījusi, ka jaunā cietuma izmaksas būšot lielākas nekā iepriekš aplēstie 78 miljoni eiro.
Tikmēr dienas ir skaitītas Vecumnieku atklātā veida cietumam. Vēl tikai pirms četriem gadiem valsts ieguldīja lielu naudu (88 265 eiro) tā renovācijā, pirms diviem gadiem Tieslietu ministrija prognozēja, ka ieslodzīto skaits palielinās, vietu atklātā veida cietumos trūks un tāpēc gribēja iegūt papildu dzīvokļus Vecumniekos. Taču nu izrādās, ka uz ierēdņu tālredzību un prognozes spējām nevar paļauties. Ieslodzījuma vietu pārvalde pieņēmusi lēmumu par Vecumnieku cietuma slēgšanu, vēl tikai jāsagaida valdības rīkojums, kuram, kā izskatās, neviens arī šķēršļus neliks un, visticamāk, kurš tiks izdots 20. decembrī. “Pēdējie metri… 30. decembrī būs pēdējā darbadiena. Aizslēgšu kabinetu un izslēgšu gaismu,” grūtsirdīgi, ar nelielu ironiju man saka Aigars Starodubcevs, kas pēdējos astoņus gadus ir cietuma priekšnieks.
Visu nekustamo īpašumu ir gatava bez atlīdzības pārņemt Vecumnieku novada dome, taču tikai ar nosacījumu, ka to atļauj iznomāt biedrībai “Kalna svētību kopiena”, kas saimnieko Bruknas muižā. Jo pašvaldība to apsaimniekot negrib – kam tai īpašums, kura uzturēšana gadā izmaksātu ap 150 000 eiro. Savukārt Bruknas muižas priesteris Andrejs Mediņš ir gatavs saimniekot arī Vecumnieku cietuma īpašumos, viņš neko neesot rēķinājis, bet nebūšot nekādu problēmu.
Ieslodzīto skaits sarucis
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece I. Spure min, ka Vecumnieku cietuma slēgšanu diktējusi dzīve. Pēdējo piecu gadu laikā ieslodzīto skaits sarucis no 6117 (2012. gada nogale) līdz 4202 (2016. gada septembris). Vecumnieku 49 vietas un citu cietumu atklāto nodaļu vietas netiek aizpildītas (kopumā 28. novembrī atklāta tipa cietuma režīmu visā Latvijā izcieta 95 cilvēki). Un, protams, finanses. Vecumnieku cietuma gada budžets ir 503 000 eiro, no kuriem 417 898 eiro tiek tērēti 29 darbinieku algām.
Šī nauda aiziešot uz Olaines cietumu, kur šogad oktobrī atklāja centru narkotisko un psihotropo vielu atkarīgo ieslodzīto resocializācijai. Latvija tur ieguldījusi 1,8 miljonus eiro, bet 85% projekta izmaksas segusi Norvēģija. Arī Vecumnieku ieslodzītie tiks pārvietoti (daļa jau pārbraukuši) uz Olaini, kā arī uz Daugavgrīvas un Jēkabpils cietumu atklātajām nodaļām. Visiem Vecumnieku cietuma darbiniekiem piedāvā darbu citos cietumos, protams, jautājums, cik no viņiem šādu piedāvājumu pieņems, pirmkārt, jau attāluma dēļ.
Vecumnieku cietums piedāvāts arī Probācijas dienestam kā rehabilitācijas centrs, pusceļa māja starp cietumu un normālu sabiedrību, taču tas atteicies, jo resocializēties vieglāk esot pilsētvidē.
Jaušams, ka pašai priekšniecei lēmums nav bijis viegls, bet: “Šim stāstam ir priecīgas beigas, labākais, kas varējis notikt: cietumu gatava pārņemt biedrība, kas nodarbojas ar atkarībā esošu cilvēku rehabilitāciju.”
