Pēdējais zvans Rāvā jau noskanējis 0
Durbes novada skolām pašvaldības novilktā “sarkanā līnija” ir prasība mācīt vismaz 35 skolēnus; ja bērnu kļūst mazāk, tad sākas reorganizācija. Vecpils pamatskolu slēdza jau aizpērn, pagājušajā gadā tajā beidza mācīties sākumskolas klasītes, bet šogad tāds pats liktenis lemts Rāvas pamatskolai.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Durbē.
Tāpēc no četrām skolām, kas novadam piederēja tā izveides sākumā, septembrī būs palikušas tikai divas – Durbes vidusskola un Dunalkas pamatskola.
Kā pārmaiņas uztver bērni, skolotāji un vecāki, un kas notiek ar ēkām?
Rit “otrā dzīve”
Gan Vecpils, gan Rāvas skolas mita kādreizējo muižu ēkās. Deviņpadsmitā gadsimta vidū – 1848. gadā – dibinātā Vecpils pagasta skola kopš 1924. gada atradās Dižlāņu muižas ēkā. Divdesmito gadu vidū tur darbojušās sešas klases, kurās pieci skolotāji mācījuši 111 bērnus. Savulaik rosīgajā pagastā dzīvoja divarpus tūkstoši cilvēku. Pašreiz ļaužu skaits sarucis līdz 550, un šejienes bērnus ik dienu uz mācībām Durbē aizved oranžais skolas autobusiņš. Taču Vecpilī skolas ēka nav tukša un pamesta. Tā pārveidota interešu izglītības centrā, kas juridiski ir Durbes vidusskolas filiāle. Pagājušogad izremontētajā sporta zālē vakaros dzenā bumbu gan lieli, gan mazi, tāpat pašdarbnieki danco un spēlē teātri. “Katru nedēļu ir sporta nodarbības un citas aktivitātes, ko te rīko gan kultūras nams, gan bibliotēka, gan sporta organizatori. Ir arī publiski pieejamais interneta punkts,” stāsta novada pašvaldības vadītājs Andrejs Radzevičs, uzsverot – tā skolai dota otrā dzīve.
No citurienes audzēkņus nepārvilināt
Rāvas skolas vēsture sākusies 1834. gadā, kad labdare atraitne mācījusi apkaimes bērniem lasīt, rakstīt un rēķināt. 1922. gadā skola iekārtojusies Rāvas muižas ēkā. Kā jau katrai gruntīgai vecai muižai, tai ir arī sava leģenda par spoku jeb rūķīti, kurš mīt pagrabā un reizumis piedalās sporta vai kora nodarbībās un par kuru ar smaidu stāsta bērni un skolotāji. Rāvā šogad 29 audzēkņus mācīja 10 pedagogi. Viņi ir spējuši ikvienam bērnam pievērst daudz lielāku uzmanību nekā lielā skolā, pamanīt katra dotības un mudināt tās izkopt. Audzēkņi pelnījuši uzvaras olimpiādēs vēsturē, ķīmijā, bioloģijā gan tepat, bijušā rajona mērogā, gan valstī, tāpat labi panākumi arī Oskara Kalpaka piemiņai veltītā konkursā. Taču, paraugoties uz skolotāju un skolēnu skaita attiecību no citas puses, jājautā, kā var apmaksāt pedagogu darbu? Novada domes priekšsēdētāja vietniece Santa Bucika atzīst, ka valsts dotācijas skolotāju algām novadā līdz šim vajadzējis pārdalīt par labu Rāvas skolai.
Ilgus gadus skolas trumpis bija internāts, jo Rāva uzņēma arī citu pašvaldību bērnus, tostarp no Grobiņas un pat Liepājas, atceras direktore Ināra Saveļjeva. Nelielās klasēs bija iespējams strādāt papildus ar tiem, kam sliktāka atmiņa un lēnāka domāšana, un tā arī viņi sekmīgi tikuši līdz izlaidumam. Tagad, kopš “nauda seko skolēnam”, no citurienes vairs audzēkņus nepievilināt. I. Saveļjeva saka paldies Durbes pašvaldībai, ka pērnruden vēl atļauts skolai turpināt darbu, kaut audzēkņu skaita ziņā “sarkanā līnija” jau bija pārkāpta, un apvienotas tika pat ne divas, bet veselas trīs mazākās klasītes, kur kopā mācījās tikai pieci bērni.
Būs Dunalkas skolas filiāle
Vecāki un bērni skolas slēgšanu neuztver traģiski, jo visi jau izlēmuši, kur mācīsies rudenī, un skolas autobuss gan aizvedīs, gan atvedīs mājās. Piecu bērnu māmiņai bibliotekārei Ilzei Feldmanei šogad Rāvā izglītojušās trīs atvases: meita Renāte pēc 9. klases beigšanas mēģinās iestāties Liepājā mākslas skolā, bet dēlēni rudenī ies Durbes vidusskolas ceturtajā un astotajā klasē. Līdz šim puikas joza uz skolu kājām, nu brauks ar skolas autobusu. Ilze saka: “Neierasti sākumā būs, bet tas tikai man tā, jo citu ģimeņu bērni brauc ar autobusu no piecu sešu gadiņu vecuma. Žēlums rodas tikai par to, ka mums te, Aisteres galā, dzīvojošajiem nebūs vairs skolas kā tāda dzīvības centra. Aisteres pusē jau veikalu un pastu likvidēja, tagad arī skolu, kas tad paliek…”
Pašvaldības pārstāve Santa Bucika iebilst – Rāvā būs interešu izglītības centrs tāpat kā Vecpilī: “Pēc Rāvas skolas reorganizācijas šeit būs Dunalkas pamatskolas filiāle – tāpat kā Vecpilī ir Durbes vidusskolas filiāle. Pašvaldība nodrošinās ēkas uzturēšanu. Bibliotēkai, kas pašlaik atrodas internāta ēkā, ierādīsim plašākas telpas šeit. Septembrī piedāvāsim mērķdotāciju interešu izglītībai, bet tālākais atkarīgs no šejieniešu un skolotāju iniciatīvas.”
To dzirdot, angļu valodas skolotāja Dzintra Kadeģe spriež skeptiski: “Vecpils un mūsu gadījumu nevar tā salīdzināt! Vecpils bija atsevišķs pagasts ar savu centru, kurā kultūras dzīve jau ritēja savu gaitu. Mēs visu laiku esam bijusi nomale. Te, skolā, izveidojies labs kolektīvs, darījām visu kopā. Kodols bija gan skolotāji, kas brauca šurp no citurienes, gan vietējie. Ja te to darba vietu vairs nav, kodols izšķīdīs.”
Kā savu nākotni redz skolotāji? Divi Rāvas pedagogi ir pensionāri, vēl divi jau šajā mācību gadā ir strādājuši paralēli citur. Krievu valodas skolotājai, kas reizi nedēļā braukusi uz Rāvu no Liepājas, esot vēl cita nodarbošanās. Direktore I. Saveļjeva teic, ka pati jau pāris gadus raudzījusies, vai Liepājas izglītības pārvalde sludinās kādas amatu vakances, bet bērnu skaits samazinās, pedagogiem konkurence palielinās, skolotāju nekur netrūkstot…
Pašlaik Rāvā gatavojas 9. klases eksāmeniem un izlaidumam. Tajā beigšanas apliecības saņems 11 devītklasnieki, un īpašas pedagogu uzslavas par ļoti labajiem rezultātiem olimpiādēs tiks Norai Ventaskrastei, Edītei Štrālai, Renāram Ronim un Renātei Feldmanei.
30. jūnijā būs Rāvas skolas salidojums; aicinājumu uz to direktore beidz ar vārdiem, ka “dzīves vilciens traucas tālāk, kur par stacijām katram pašam jādomā gan skolēniem, gan skolotājiem”.
