Pēdējais latviešu mežabrālis Valtera Sīļa un Jāņa Baloža skatījumā 2
Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē tuvojas pirmizrāde Jāņa Baloža “Mežainim” Valtera Sīļa režijā. Izrādes galvenais varonis ir cilvēks, kurš 1944. gadā dezertējis no padomju armijas un vairāk nekā pusgadsimtu nodzīvojis mežā.
Izrādes anotācija vēsta: “…piecdesmit gadi mežā! Ko Jānis darīja piecdesmit gadus mežā? Cīnījās par brīvību, meklēja brīvību vai arī bija jau atradis to? Un kas piešķir brīvību – neatkarības deklarācija, vai arī tas ir apziņas stāvoklis?”
“Tas ir šī laika skatījums uz to laiku,” – stāsta režisors Valters Sīlis. Tādēļ luga veidota kā rakstnieka Andžeja Gobas, ko Artura Krūzkopa tēlojumā pazīstam no izrādes “Pieaugušie”, stāsts. Tagad Andžejs pēc mokošiem radošiem meklējumiem uzgājis vecu stāstu savam jaunajam romānam – stāstu par latgalieti Jāni Pīnupu (lugā sauktu par Jāni Pugaču).
Jānis Pīnups (1925–2007) ir vēsturiska persona. Viņš ir pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā. Dzīvojis Pelēču pagastā, tagadējā Preiļu novadā, iesaukts Sarkanajā armijā, piedalījies divās kaujās, kontuzēts, dezertējis. Slēpies mežā no 1944. gada oktobra līdz 1995. gada maijam. Kā pats apgalvo: “Par laimi, man šajā karā nebija jāšauj nevienu reizi. Cilvēku nogalināt es nespētu, es pat vistu nokaut nevaru.”
Apstākļu sakritības dēļ šī izrāde vispirms ir tikusi uzvesta Kauņas Nacionālais drāmas teātrī jau 2015. gada rudenī, un guva ievērojamus panākumus. Izrādes lietuviskā versija “Miškins” saņēma sešas Skatuves zelta krusta (“Spēlmaņu nakts” balvas Lietuvas ekvivalenta) nominācijas. Balvai bija izvirzīts gan Valters Sīlis un Jānis Balodis, gan scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Uģis Bērziņš, gan pieci iestudējuma tēlotāji, no kuriem divi – Ļubomirs Laucevičs un Vilija Grigaitīte – balvas arī saņēma.
Pirmizrāde 31. maijā.
