Pēdējais brīdis logu siltināšanai 0
Vispirms nāk vējainais rudens, tad saltā ziema, kas izzog no mājās dārgo siltumu. Visaktīvāk – caur logiem. To atvieglo slikti noblīvētas kārbas, tāpat spraugas starp rāmjiem un stiklu. Ja vēl nav paredzēts nomainīt logus pret modernākiem, nāksies nosiltināt tos pašiem. To var izdarīt pietiekami efektīvi!
Spraugu aizdarīšana
Sākam ar spraugām starp loga rāmjiem un vērtnēm. Vienkāršākā metode – aizpildīt ar porolona strēmelītēm vai presētu papīru un vēl nolīmēt ar krāsotāja lentu. Parastais skočs vai montāžas lenta nav ieteicama, jo uz loga rāmja var atstāt pēdas. Platums – lai vismaz trīs centimetri tiktu gan vērtnei, gan rāmim. Logu rāmjus var aizblīvēt arī ar silikona hermētiķi, kas nopērkams katrā saimniecības preču veikalā. Tomēr ar mazā iepakojuma balonu var nepietikt, vajadzēs lielo un tad arī speciālo pistoli, ar ko silikonu no balona izmānīt. Pirms ieklāšanas rūpīgi jāiztīra spraugas no putekļiem un netīrumiem, savādāk tas nepielips un žūstot izveidosies mazas spraudziņas. Vislabāk noder caurspīdīgais silikons, jo tas pēc sacietēšanas mazāk redzams loga rāmī.
Trešais stikls
Visefektīgākais un vienlaikus arī visneizskatīgākais mājas siltināšanas līdzeklis ir logu pilnīga aizklāšana no iekšpuses vai ārpuses ar PVC plēvi. To darot, jāizvēlas pēc iespējas caurspīdīgāka, lai nesamazinātu gaismas padevi. Ar plēvi nosedz tos logus, kurus nav paredzams virināt. Var noklāt arī tikai rāmi, izveidojot stiklam papildus siltuma barjeru. Plēves montāžu var veikt ar stikla līstēm, var izmatot arī 8 – 10 mm skavas. Ja lieto skavotāju, stiprinājumu vietās uz rāmja uzlīmē izolācijas lentu, lai procesā nesabojātu plēvi. Visvienkāršākā variantā to iestiprina starp iekšējo un ārējo rāmi.
Plēve veido trešo rūti – vēl vienu hermētisku gaisa kabatu, bet gaiss, kā zināms, ir lielisks siltumizolātors. Dzīvojamās istabās tā nav nekāda rota, tomēr aiz aizkariem acīs nekrīt.
Var noderēt arī siltumu atstarojošā plēve, kurai ir speciāls metāla pārklājums pāris mikronu biezumā. Jāatceras, ka tā jāstiprina ar atstarojošo pusi uz iekštelpu. Pārklājums tai ir tikai vienā pusē, pieliekot otrādi, tā mājoklī neielaidīs saules siltumu, toties ļaus izkļūt apkures siltumam. Siltumizolācijas plēvi stiprina uz rāmja iekšējās daļas ar divpusējo skoču. Pirms plēves montāžas jānomazgā stikli.
Restaurācija
Vecākās koka un mūra mājās bieži ir izveidojušās spraugas starp loga kārbu un sienu, jo savulaik tās aizpildītas ar nepiemērotu materiālu. Siltuma zudumi ir ievērojami, tās nepieciešams noblīvēt pa jaunu. Vispirms izņem loga vērtnes un noliek malā, lai netraucētu. Tad attaisa savienojuma vietas un novērtē spraugu siltumizolācijas stāvokli.
Ekoloģijas cienītāji šķirbas kārtīgi piedzen ar pakulām. Makrofleksa fani izņem veco izolāciju, izsmidzina ūdeni, lai samitrinātu virsmas, un iepūš montāžas putas – divas reizes, starpā nogaidot trīs stundas. Kad putas ir nokaltušas, tās piegriež un rūpīgi aiztaisa spraugas.
Dažreiz nepieciešams veikt loga arī remontu. Nelielas spraugas rāmī un vērtnēs aiztaisa ar parasto koka spakteļķiti. Ja ir lielākas, tajās labāk ar PVA līmi iestiprināt koka līstītes. Bieži ķitējums ap loga stiklu ir nolietojies. To var pārbaudīt, pietuvinot sveci stikla malai. Ja liesma stiprāk raustās, gar stiklu ieplūst gaiss. Dažreiz to var sajust ar plaukstu. Tādā gadījumā loga rāmis ir jāpārstiklo. Ja rūtis ir ieplīsušas, tās jānomaina ar jaunām. Izņem rāmjus un noliek uz stingras pamatnes, izņem vecās līstes un izrauj naglas. Pirms šīs operācijas gan nepieciešams nopirkt jaunas līstītes un nagliņas. Kad stikli izcelti, rūpīgi iztīra gropes. Tradicionālās metodes cienītāji tajās ieklāj klasisko ķiti, uzsēdina uz tās stiklu un piespiež ar līstēm. Modernāku materiālu cienītāji ķites vietā izmanto silikona hermētiķi.
Jāpārbauda arī telpa zem palodzēm, jo ļoti bieži tieši tur ir spraugas, caur kurām iekļūst āra gaiss. Palodze jānoņem, niša zem tās jāiztīra no gružiem un putekļiem un jānoblīvē ar pakulām vai montāžas putām. Ja ir platāka palodze, tajā jāizveido dekoratīvais režģis, kurš atvieglina siltā gaisa nokļūšanu loga ailā, aizkavējot stiklu norasošanu.
Blīvgumijas
Logus, kurus nevirina, var aizlīmēt ar krāsotāju lentu. Pārējiem jāizmanto tāds blīvējums, kas atļautu to darīt. Piedāvājumā ir moderni, rūpnieciski ražoti gumijas vai porolona materiāli. Vispirms izmēra spraugas, kas veidojas, logu aizverot, jo no to platuma atkarīga blīvētāja izvēle. To viegli izdarīt ar plastilīnu, kuru vispirms sasilda, tad ieliek starp vērtni un rāmi un saspiež. Atverot pēc pēdām plastilīnā redzams spraugas izmērs. Pēc tā arī piemeklē vajadzīgo. Piemēram, porolona blīvētājs (7 x 5 mm) aiztaisa 5 mm spraugu. Tomēr speciālisti uzskata, ka tas esot domāts tikai vienai sezonai, toties gumijas noder ilgākam laikam. K un E veida (9 x 4 mm) gumijas blīvētāji paredzēti 2 – 3,5 mm platām, P veida (9 x 5,5 mm) – 3 – 5 mm, D veida (9 x 8 mm) – 3 – 8 mm spraugām.
Pašlīmējošās gumijas izmanto tikai uz kārtīgi notīrītas un vēl ar acetonu attaukotas virsmas. Pirms noņem aizsargpapīru, nepieciešams nogriezt vajadzīgo lentas garumu, un tikai tad līmēt no vienas malas līdz otrai. Lentas nestiepj. Ja blīvētājam nav līmes slāņa, izmanto silikona hermētiķi. Drošības dēļ blīvētāja galus var piestiprināt ar skavu pistoli.
Pēdējos gados loga rāmju siltināšanai bieži pielieto arī zviedru metodi (jaunākiem logiem tā nav nepieciešama, jo blīvgumija tiem jau ir iestrādāta). Tai ir divi etapi. Vispirms pa rāmja perimetru izfrēzē 3 mm platu un 7 mm dziļu gropi. To var izdarīt ar profesionālo elektrisko rokas virsfrēzi un īpašu galviņu. Pēc tam gropē ar speciālu veltnīti ievieto O veida cauruļveida blīvētāju no sintētiskā kaučuka. Pirms gumiju uzstādīšanas gan jāsakārto logu rāmji, lai viegli vērtos. Siltinot zviedru modē, no vecajiem logiem var izveidot pietiekoši efektīgas konstrukcijas, kuras nebūt nav sliktākas par modernajām stikla paketēm. Logu blīvētāja O veida elementus ražo 5 mm, 8 mm vai 10mm diametrā, parasti baltā vai brūnā krāsā. Uz labām blīvgumijām ir firmas marķējums, tā apgrūtinot viltošanu. Kvalitātei ir liela nozīme, jo labas gumijas kalpo vismaz 10 gadus. Pārkrāsojot logus, iefrēzēto gumiju vienkāŗši izņem un, kad krāsa nožuvusi, atkal ieliek.
– Siltinot futerlogus, gumiju iefrēzē tikai iekšējā vērtnē, un tas izmaksā aptuveni trīs latus metrā. Lai sasniegtu lielāku siltumizolācijas efektu, zviedru logiem blakus ieliek arī pašlīmējošo blīvgumiju, – stāsta www. andris.lv valdes loceklis Kalvis Lasmanis.
UZZIŅA • Siltumenerģijas ietaupījums pēc logu un durvju efektīvas noblīvēšanas atkarībā no to stāvokļa, vecuma un izvietojuma var sasniegt 10 – 30%. • Blīvēšanas sloksnes aiztur putekļus un izplūdes gāzes, kā arī ievērojami samazina ielas trokšņus. • Ja vējam pakļauta ēkas viena puse, tur gaisa spiediens palielinās, bet aizvēja pusē samazinās. Telpā rodas aukstā gaisa pieplūde un siltā gaisa zudumi, kas izraisa temperatūras pazemināšanos. Tāpat jo lielāka ir temperatūras starpība starp telpas un āra gaisu, jo straujāk norisinās siltuma apmaiņa pat caur visniecīgāko spraudziņu.
PADOMI • Aizraujoties ar logu blīvēšanu, neaizmirstiet arī par labas ventilācijas nodrošināšanu! • Remontējot vecos logus, bieži arī vecās, šaurās palodzes nomaina pret jaunām un platām, kas apgrūtina siltā gaisa piekļuvi loga virsmai. Pie zemākajām gaisa temperatūrām stikla paketes virsma vairs nav silta, rezultātā sākas kondensāta parādīšanās un logu caursalšana. Tāpat siltajam gaisam bieži traucē podi ar istabas augiem, blīvi aizkari vai žalūzijas. Izlīdzēties var ar ventilācijas caurumiņiem vai restītēm. |
