Pēdējais brīdinājums ministrei 0
Vāja sadarbība vai pat pilnīga ignorance no Kultūras ministrijas (KM) puses pret nozares profesionāļu iesaistīšanu visai kultūrainai svarīgu lēmumu pieņemšanā; tieksme ražot stratēģijas, pēc kuru radīšanas vienalga tiek pieprasīts visu sākt no “nulles punkta”; neskaidra un augstprātīga komunikācija – minētais ir vien mazākā daļa aizvainojuma un pārmetumu,
ko vakar promesošajai ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei pauda Latvijas Kultūras aliansē (LKA) apvienoto kultūras organizāciju pārstāvji, kuri, pārstāvot ap 5000 kultūras un mākslas profesionāļu, pulcējās LKA rīkotajā sanāksmē.
Atjaunotās Latvijas neatkarības gados grūti atrast citu gadījumu, kad parasti tik iecietīgie radošie ļaudis tik asi kritizētu savas nozares priekšstāvi, un tas patiešām liecina, ka nozares vadībā un savstarpējā komunikācijā daudz kas fundamentāli nav kārtībā. Parasti uzmanības ēnā paliekošās kultūras “virtuves” lietas plašākas sabiedrības interesi uzjundīja pēc 2. maijā notikušās rakstniecības nozares sakārtošanai izveidotās darba grupas un ministres tikšanās, kuras laikā, pēc darba grupas vadītājas rakstnieces Noras Ikstenas vēlāk izplatītās informācijas, ministre neesot vēlējusies veidot dialogu ar rakstniekiem, bet atbildējusi izvairīgi un frāžaini.
Tā kā Ž. Jaunzeme-Grende uz 7. maija sanāksmi nevarēja ierasties slimības dēļ, sākotnēji KM bija izplatījusi vēsti, ka LKA rīkotā sapulce nenotiks. Varbūt tieši šis un ne tik daudz apstāklis, ka nokaitinātie radošie ļaudis, ministrei klātneesot, bija atteikušies sapulces darba kārtībā iekļaut KM pārstāvju prezentācijas, ir viens no iemesliem, kāpēc kultūras ļaužu plaši pārstāvētajā tikšanās reizē nepiedalījās neviens (!) KM pārstāvis. Klātesošais Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputāts Imants Parādnieks pauda izbrīnu par šādu situāciju. Šis fakts jebkurā gadījumā ir pietiekami spilgts apliecinājums ministrijas ierēdņu attieksmei pret savas nozares profesionāļiem.
“Esmu piedzīvojusi astoņus kultūras ministrus, bet neesmu saskārusies ar situāciju, kad ministrs tik bezrūpīgi nostājas pret paša pārstāvēto nozari, kā arī nostata to pret visas sabiedrības interesēm,” skarba pret Ž. Jaunzemi-Grendi bija Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) valdes priekšsēdētāja Ieva Struka. Viņa un vairāki citi runātāji, kas pārstāvēja gan LRSP, gan kultūras nevalstisko sektoru, uzsvēra, ka problēmas komunikācijā ar KM samilzušas tiktāl, ka radušās aizdomas, ka daudzas lietas ministriju nemaz neaizsniedz.
“Stratēģiju rakstīšana vien neko neatrisinās, jo nav skaidrs, kāds ir ministrijas kopējais politiskais virziens,” uzsvēra Valsts kultūrkapitāla padomes priekšsēdētāja Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa.
Kā īpašu sāpju punktu sapulces dalībnieki piesauca nepieciešamību atgriezties pie Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) iepriekšējā finansēšanas modeļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem. VKKF direktors Edgars Vērpe uzsvēra, ka “nauda galīgi nav primārais šajā problēmā, bet gan fonda neatkarība no politiskiem naudas piešķīrumiem”, atgādinot, ka pēc vienošanās ar iepriekšējo kultūras ministri Sarmīti Ēlerti finansēšanas modeļa maiņai vajadzēja notikt jau šogad.
“Emocionāli grūti iedomāties, ka kāds jurists vai ekonomists bez maksas veltītu laiku savas nozares budžeta sakārtošanai, paveicot attiecīgās ministrijas ierēdņu nepadarīto,” uzsvēra rakstniecības nozari pārstāvošā dzejniece Liāna Langa. Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģijas projektā paredzēti triju gadu gaitā veicami darbi, no kuriem galvenie – jaunu un vērtīgu grāmatu iepirkšana bibliotēkām, lasīšanas veicināšanas programma bērniem un bāzes radīšana Latvijas oriģinālliteratūras tapšanai un šo darbu izdošanai ārzemēs. Šogad stratēģijas sākšanai papildus no valsts maka būtu nepieciešami 400 tūkstoši latu. Savukārt kultūras ministre jau paudusi viedokli, ka projekts jāpapildina ar visu literatūras un grāmatniecības nozares dalībnieku viedokli, tāpēc aicina ikvienu, kurš piederīgs literatūras un grāmatniecības nozarei, iepazīties ar darba dokumentu un nosūtīt priekšlikumus, koncentrējoties uz nozares iespējām un piedāvājumu sabiedrībai. Ar pilnu dokumenta tekstu var iepazīties vietnē www.km.gov.lv.
Radošo ļaužu kopānākšana daudzējādi bija arī simptomātiska, uzrādot pašas nozares sāpju punktus. Jo cik tad bieži nozares profesionāļi šādi sapulcējas, pārējo laiku kopjot katrs savu lauciņu? Varbūt vērts atjaunot kādreizējos kultūras darbinieku forumus, nekoncentrējot spēkus vienīgi mirkļiem, kad, šķiet, pacietības vadzis lūzis? Katrā ziņā šoreiz radošie ļaudis nolēma dot ministrei vēl vienu iespēju, uzaicinot viņu uz tikšanos pirms 15. maijā paredzētās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes.
