Kaminskis: Reformas devīzei vajadzētu būt “izkļūt no krīzes stiprākiem” 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā šā sasaukuma pašvaldību vadītāju tikšanās Latvijas Pašvaldību savienības biedru sapulcē pagājušajā piektdienā notika attālināti.
Sapulcē tika pagarinātas Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Ginta Kaminska un valdes pilnvaras līdz 20. augustam, kad Salacgrīvā notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress.
Tajā jau pulcēsies jauno novadu un pilsētu domju pārstāvji, kuriem no sava vidus arī būs jāizraugās jaunais LPS priekšsēdētājs, kuru ievēl uz četriem gadiem. To noteiks politiskie spēki, kuri būs ieguvuši vieslielāko ietekmi jauno pašvaldību vadībā.
LPS priekšsēdis G. Kaminskis pārstāv Latvijas Zemnieku savienību, kura arī tagad noskaņota cīnīties par ietekmes saglabāšanu.
Jau otro reizi administratīvi teritoriālā reforma notiek krīzes laikā, LPS biedru sapulcē sacīja G. Kaminskis. Viņš atgādināja, ka 2009. gadā reforma sakrita ar ekonomisko krīzi, bet tagad ir Covid-19 izraisītā krīze.
G. Kaminskis uzskata, ka devīzei vajadzētu būt “izkļūt no krīzes stiprākiem”.
Taču, viņaprāt, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību un pēc administratīvi teritoriālās reformas notiktu visu pašvaldību līdzsvarota attīstība, būs jāiegulda nozīmīgi līdzekļi.
Tradicionāli LPS kongresā pašvaldības uzrunā visas augstākās amatpersonas, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Agrākos gados pirms pašvaldību vēlēšanām šo iespēju centās izmantot arī partiju pārstāvji, kuru apsveikumi reizēm aizņēma vairākas stundas, bet šoreiz šādas iespējas nebija.
Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) pateicās LPS vadītājam G. Kaminskim un pašvaldību pārstāvjiem, savās runās uzsverot to, ko sagaida no jaunajām domēm.
Valsts prezidents E. Levits ne tikai pašvaldībām, bet arī Saeimai un valdībai atgādināja, ka reformas mērķis nebija un nevar būt mehāniska pašvaldību vai deputātu skaita samazināšana.
“Reformas mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam vienādas dzīves iespējas un vienlīdz pieejamus pakalpojumus neatkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo. Šai reformai jākļūst par stabilu pamatu visas valsts vienmērīgai attīstībai visas Latvijas sabiedrības interesēs,” sacīja Valsts prezidents.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem un vislabāk zina viņu noskaņojumu un vajadzības, tāpēc valsts institūcijām ir jābūt atvērtām sadarbībai ar pašvaldībām, nevis jācīnās pret tām vai jāignorē viņu viedokli.
Izmantojot iespēju, Valsts prezidents vēlreiz pievērsa uzmanību vietējo kopienu demokrātiskās līdzdalības iespējām.
“Mēs ļoti labi zinām arī to, kurās pašvaldībās ir izveidojusies centralizēta varas hierarhija un noslēgts varas kartelis, kas iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes un demokrātisko līdzdalību labākajā gadījumā tikai piecieš, sliktajā gadījumā – to pat apkaro vai padara dekoratīvu,” sacīja E. Levits.
Viņš atgādināja arī to, ka joprojām nav pieņemts Vietējo pašvaldību referenduma likums.
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece teica, ka pašvaldības vienmēr bijušas nozīmīgs Saeimas sadarbības partneris, Latvijas Pašvaldību savienībai “vienmēr bijusi spēka balss”.
I. Mūrniece uzskata, ka jaunajām pašvaldībām būtiski būs atrast līdzsvaru starp attīstītajiem novadu centriem un tālākajiem pagastiem.
“Katra deputāta mērķis būs domāt un rūpēties par savu pašvaldību plašākā mērogā, ne tikai veltot uzmanību pilsētai vai pagastam, ar kuru ir saistīts, bet arī iedziļinoties ikviena pagasta, mazpilsētas, ciema vajadzībās,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Premjers K. Kariņš uzsvēra, ka valsts attīstības virziens turpmāk būs tā dēvētajā viedajā reindustrializācijā, kuras īstenošanā būtiska loma būs jaunajām domēm.
“Viedās reindustrializācijas veiksmes atslēga būs jaunas labi apmaksātas darba vietas, kvalitatīva veselības aprūpe un labas izglītības iespējas vienmērīgi visā valsts teritorijā,” teica K. Kariņš.
