“Zilā lakatiņa” vietā draugi dziedās “Katjušu”? Kas draud latviešiem, ļaujoties krievu tovarišču antikovida potei. Egila Līcīša feļetons 61
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad pār mūsu zemi nākušas svešas varas viena pēc otras, latvieši esam izdarījuši galīgo izvēli eiropeizēties un vesternizēties, nevis rusificēties.
Tā arī turamies bariņā, kompānijā, savienībā ar 27 brālīgajām valstīm kā Austrumeiropas skujkoku joslas pārstāvji, un kopā cīnāmies pret kovida saslimšanu.
Kamēr olainieši, mūsmāju tālu izslavētie bioķīmiķi, vēl nav radījuši un destilējuši vietējo tēvzemē ražoto preparātu, pašu mantu, lai izsargātos no nāvējošā Uhaņas cilmes sīkā draņķa, jāizlīdzas ar svešzemju “ļergām”.
Vakcinējoties pieejams gan zviedru–angļu “AstraZeneca” ražojums, gan vācu “Pfizer/BioNtech” pretpote, gan aizokeāna “Moderna” iešļircinājumi.
Latvijai piegādātās vakcīnas ir tikpat kā zelta svarā, deficīta apstākļos vēl vērtīgākas par dimantiem. Arī citās Eirosavienības dalībvalstīs ar vakcīnām nevar šļakstīties kā minhenieši oktoberfestā, laizdami riņķī litra kausu pēc kausa “paulanera”.
Tirgu pamazām piesātinās ar pretpotēm, bet pagaidām daži partneri izeju no grūtībām mēģina saskatīt Krievijā ražoto vakcīnu “Sputņik V” piegādē.
Rekur, Budapeštas valdošais nams jau līdzis ar krieviem, Čehijas karalis ved sarunas, un Slovākijā premjerministrs Igors Matovičs slēdzis slepenu vienošanos par divu miljonu pošu atvešanu.
Lai nu maģāri un Šveika zemē dzīvojošie špricējas ar Krievijas mantu uz veselībām, tikām Bratislavā premjers, “sputņika” darījuma dēļ sakompromitēts, nogāzies no amatkrēsla un valdošajai koalīcijai 82% slovāku vēlas teikt – uz neredzēšanos!
Par Latvijas vadītāju nespēju, bezspēku un nemākulību pareizi komunicēt liecina augstā krievu pretpotes popularitāte masās un 90% televīzijā intervēto, ar viltus ziņām līdz ūkai pieēdināto garāmgājēju (viss viens, ieceļotāju vai pamattautai no papēžiem līdz matu galiņiem piederīgo) apgalvojumi – špricēšos tikai ar “Sputņik V”!
Te Krievijas dāvanu maisā redzami spraucas ārā propagandas īlens.
Kaut akts nebija publisks, jo krievu vakcīnu atšķirībā no pārējām potēm iegrūž nevis plecā, bet sēžamvietas muskulī, bezbailīgam Vladimir Vladimiroviča piemēram saskaņā ar “sputņika” tēva – izgudrotāja, Bioķīmijas institūta direktora Aleksandra Ginsburga – teikto jāiedrošina arī pārējā nācija, ģedi, babas un mužiki plašā Krievzemē, lai ivanuški norāpjas no krāsns un dodas uz procedūru kabinetiem.
Bet kas draud latviešiem, ļaujoties neizpētītai, Eiropas Zāļu aģentūrā neapstiprinātai, mārrutks zina, vai no ierūguša kvasa, saskābuša ščī vai mēnesi veca boršča dzītai krievu tovarišču antikovida potei?
Var būt dažādas blaknes, teiksim, ka prievīšnacionālists paliek par krievmīli. Vai cilvēks, kam gadiem ilgi nodibinājušies liberāli dzīves uzskati, pārvēršas karojošā boļševikā. Nezinām, vai nopotētais nedeģenerējas tiktāl, ka sāk runāt akcentā un ar māmiņas vārdiem!
Nav pārbaudīts, vai vakcinācija ar “Sputņik” nenoved pie rusifikācijas, ka vēlēšanu iecirknī roka pati sniedzas pēc kremlinu Urbanoviča–Ušakova listes! Un pie dzīru galda jautri draugi, kas reiz uzvilka Ed. Rozenštrauha “Zilo lakatiņu”, vai turpmāk nevienojas dziesmā “Katjuša”?
Jācer, pianista jāvārdu asi nosodīs ne vien mūsu ārstu speciālistu aprindās, bet protestēs un skurināsies arī pazīstamākie kultūras darbinieki, vadošie literāti, ievērojamākie pedagogi un jurisprudences spīdekļi.
Lai saceļas gaisā visas spalvas, lai uzmetas zosāda izbīlī par tādu iespējamu notikumu attīstību Pavļuta veselīgi domājošiem kolēgiem Ministru kabinetā!
Turēsim īkšķus, lai nekrustojas latviešu nācijas un Krievijas vakcīnas ceļi. Piekrišana “Sputņik” importam uz Latviju var būt pēdējā lāse valdībai arī mūsu tautas sašutuma un rūgtuma pilnajā kausā.