“Pēdējā laikā viņš vairs necēlās no gultas” – Jāņa Petera sieva atminas dzejnieka pēdējos dzīves mirkļus un četrrindi 0
Iepriekšējā mēneša izskaņā, 27. janvārī, 85 gadu vecumā mūžība devās izcilais latviešu dzejnieks, ievērojamais sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters. “Jānis aizgāja viegli… Mīlestības gaisotnē mājās,” žurnālam “Privātā Dzīve”, atminoties vīra pēdējos dzīves mirkļus, atklāj Baiba Petere, kura vīram vairāku gadu ilgās un smagās slimības laikā bijusi līdzās ik uz soļa.
Nāves brīdī Peteram blakus bijusi gandrīz visa ģimene, sazvanīts arī mazdēls Francisks, kurš dzīvo Anglijā. Īpaši pēc saimnieka šobrīd sērojot viņu mājas mīlulis – runcis Kārlis Pins Puks, kurš vēl nesaprot, kur viņš palicis.
“Jānim bija vesela slimību buķete,” žurnālam stāstījusi Baiba, uzsverot, ka vissmagākie bijuši tieši pēdējie 11 mēneši un ka dzejnieks vairs neesot cēlies no gultas.
Pēdējo četrrindi nodiktēja Ziemassvētkos
Neskatoties uz smago slimību, Jānis Peters līdz pēdējam sekojis līdzi visiem jaunumiem Latvijā un pasaulē, noskatījies Trampa inaugurācijas ceremoniju, kā arī regulāri klausījies radio. Tāpat viņš teju līdz pēdējam rakstījis dzeju. Dzīves pēdējos mēnešos, kad pats to vairs nevarējis izdarīt, lūdzis rindiņas, kas iešāvušās galvā, pierakstīt sievai. Pēdējo četrrindi viņš nodiktējis pērnā gada Ziemassvētkos. Tas bijis veltījums zviedru zinātniekam Svantem Pēbo.
Viņa pēdējā griba bija, lai viņa bēres notiktu privāti un tajās piedalītos tikai paši tuvākie ģimenes locekļi, kā arī komponists Raimonds Pauls. Atvadas tikšot pielāgotas brīdim, kad no Londonas varēšot atgriezties viņu vecākais mazdēls, un dzejnieks tikšot kremēts.
Kā liecina informācija portālā “literatura.lv”, Peters literatūrā debitējis 20.gadsimta 60.gadu otrajā pusē. Viņa radošās darbības aktīvākais posms bija pagājušā gadsimta 60. un 80.gadi. Portālā norādīts, ka Petera dzejā dominēja tautas likteņtēma. Tā esot izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte.
Peters kopš pagājušā gadsimta 70.gadu otrās puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai, 80.gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā. Peteram ir nozīmīga loma 20.gadsimta 80. un 90.gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem.
Pagājušā gadsimta 90.gadu pirmā puse Petera dzīvē saistās ar aktīvu politiskās darbības periodu – viņš bija Latvijas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā.
Vairāk lasi žurnāla “Privātā Dzīve” jaunākajā numurā!
