Pēddzinis bavārietis 0
Katrai medību suņu šķirnei ir savs mērķis un uzdevums, tas nozīmē, ka nevajag sagaidīt, ka taksis atradīs pirms 24 stundām aizgājušu ievainotu medījamo dzīvnieku, bet Bavārijas asinspēdu suns dzinējmedībās droši tiks galā ar sev uzticēto uzdevumu.
“Ar mersedesu kartupeļus rakt nevajag, tam domāti traktori,” apgalvo Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības galvenais kinologs Vitauts Tamašūns, runājot par bavāriešiem.
Bavārijas asinspēdu dzinējsuns, tautā saukts par bavārieti, pēdējā laikā ir kļuvis par ļoti populāru medību suni, varētu pat teikt – modes kliedzienu. Taču bieži vien mednieki no saviem bavāriešiem vēlas saņemt nevis tikai izcilu sniegumu, meklējot sašautu dzīvnieku, bet izmantot to jebkādos apstākļos, jebkurās medībās. Tamašūns uzsver, ka bavārietis, kurš tiek izmantots dzinējmedībās, nekad nespēs iet pa pēdām, kas vecākas par sešām līdz astoņām stundām. Tādēļ ir gandrīz vai noziedzīgi šos suņus izmantot medībās, kuras tiem nav paredzētas.
Papildus vēl jānorāda, ka bavārieši dzinējmedību apstākļos nav tik veikli un izveicīgi, tādēļ tos arī mēdz biežāk savainot mežacūkas, dažos gadījumos pat suni nogalinot.
Bavārietis ir ļoti mierīgs un nosvērts, taču tas nenozīmē, ka mājās uz dīvāna tas jutīsies labi. Šie suņi tika radīti sūram darbam kalnu apstākļos, tādēļ šīs šķirnes suņiem nepieciešamas garas pastaigas mežā, fiziskās aktivitātes un arī dresūra. Pretējā gadījumā tas var pārvērsties par spēcīgu un zobainu konkurentu, pretendējot uz ģimenes galvas titulu.
Bavāriešu oža spēs līdzēt tur, kur citi suņi būs bezpalīdzīgi, bet arī šiem suņiem ir jāiemāca tā pamata uzdevums – meklēt asinspēdu. Tas prasa laiku un pacietību, bet ieguvums būs milzīgs. Arī nomedīto putnu atrašanā šis suns ir lielisks palīgs, jo tā deguns palīdzēs, kur saimnieka acs ir bezpalīdzīga.
