Pēdas vidē pārceļas uz telefonu – stāsts par uzņēmumu, kas par to parūpējas 2
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
AS “Graanul Invest” ir uzņēmums, kas nepārtraukti vērsts uz attīstību, efektivitāti un CO2 pēdas samazināšanu. Tas ir sertificēts zaļās enerģijas sistēmā un strādā, lai samazinātu arī elektroenerģijas un dīzeļdegvielas patēriņu. Bijušais grupas uzņēmums Igaunijā būvē rūpnīcu, kas ražo ķīmiskos savienojumus no koksnes, lai aizstātu naftu.
Visas pavadzīmes telefonā
Vēl nesen Launkalnē pie “Graanul Invest” vārtiem baļķvedēji stāvēja rindā un gaidīja uzmērītāju, bet šodien pircēji kravas apjomu digitāli nosaka vienā mirklī, kokvedējam izbraucot caur vārtiem, kuros iebūvēta iekārta, kas kravu noskenē un izrēķina tās apjomu, piemērojot atbilstošo koeficientu. “Graanul Invest” izpilddirektors Haralds Vīgants: “Koksnes pārdevējs datubāzē var redzēt visu – cik kubikmetru mums piegādāts, cik nozāģējis harvestera operators, cik izvedis forvarders. Viss process ir caurredzams, un pārpircēji, shēmotāji pazuduši. Turklāt kokvedēji dienā nu jau var veikt ne tikai divus, bet trīs un vairāk reisus.”
Nākamais solis digitalizācijas virzienā būs atteikšanās no papīra formāta pavadzīmēm. Tās visas būs telefonā. Tas nozīmē, ka, baļķu vedējam izbraucot no krautuves, uzņēmums jau zinās, ka gaidāma piegāde, un, kamēr mašīna atbrauks, tikmēr pārbaudīs, vai koksne nāk no sertifikācijas prasībām atbilstoša meža un vai visi dokumenti kārtībā. Tāda sistēma jau ieviesta sadarbībā ar ostām. Granulām, kas iet uz ostu, nekādi dokumenti līdzi nav vajadzīgi. Ostā tikai skenē mašīnas kodu un jāaizbrauc uz norādīto noliktavu granulas izbērt.
H. Vīgants: “Sadarbība ar lielākiem partneriem jau notiek bez jebkādiem papīriem. Nekas nav jāpāršķirsta. Viss automātiski tiek uzmērīts, pārbaudīts un aizsūtīts uz grāmatvedību, tāpēc notiek raitāk un caurredzamāk. Protams, ka bija šoferīši, kuriem negribējās glāstīt tos telefonus… Pie jaunā grūti pierast, bet paiet divas trīs dienas, un viss ir kārtībā.”
Tā kā uzņēmums ir sertificēts zaļās enerģijas sistēmā, tad granulu ražotāji šķeldu pērk tikai no tiem meža īpašniekiem, kas savu mežu vai nu sertificējuši, vai arī īsteno videi pašu draudzīgāko saimniekošanas praksi. “Graanul Invest” tas ir jāpārbauda, un to dara piecu cilvēku komanda, kas pārliecinās, vai meža īpašnieks, koksnes piegādātājs nav iznīcinājis biotopus, nozāģējis lielu dimensiju kokus, vai augsnē nav atstātas risas utt., un arī kā mežizstrādātāji ievēro drošības normas un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.
H. Vīgants: “Mūsu gala klientam, lielajām akmeņogļu stacijām, kuras ražo atjaunojamo enerģiju, ir jāpierāda, ka pēda, ko vidē atstājusi granulu ražošana un piegāde, ir maza. Atskaites vajadzīgas gan mežsaimniekiem, gan izstrādātājiem, gan piegādātājiem. Visos posmos jākalkulē CO2 emisijas. Mums jāzina viss, tostarp tas, kādas klases dzinēji bijuši baļķu vedēju mašīnām, kāds bijis vidējais piegādes attālums un cik degvielas patērēts ceļā pie mums. Šī CO2 pēda mums ir trīsreiz mazāka nekā konkurentiem. Tāpēc ka mums ļoti labi izstrādāta loģistika un materiālu ieguve notiek ļoti tuvu uzņēmumam, un tiek nepārtraukti investēts un domāts par efektivitāti visos virzienos.”
Granulu ražotnei Launkalnē paredzētā jauda sākotnēji bija 60 000 t granulu gadā, bet tagad tā jau palielinājusies piecas reizes. Tā kā no Baltkrievijas šķelda vairs netiek pirkta, šis apjoms ir mazāks. Sadarbība ar kaimiņu valsti pārtraukta jau pasen, jo sertifikāts pieprasa, lai valstī, no kuras iepirktas izejvielas, būtu ievērotas cilvēktiesības, būtu izveidota tiesiska vide un valdītu demokrātija.
Motivācija, lai atteiktos no gāzes
Haralds Vīgants ir ieguvis maģistra grādu elektrozinātnē un doktora grādu vides zinātnē, siltumenerģētikā, viņš ir arī Latvijas Bioenerģijas asociācijas vadītājs. H. Vīgants uzsver: “Man ir paveicies ar darbavietu – mēs esam vērsti uz attīstību, efektivitāti, CO2 pēdas samazināšanu. Lieliski kolēģi, kuri izprot ilgtspējas aspektus, ir zinātkāri un nāk ar savām idejām. Tā ir mūsu produkta pievienotā vērtība. Visu laiku cenšamies samazināt elektroenerģijas un dīzeļdegvielas patēriņu. Jāsaprot, cik ātri un pa kādu maršrutu labāk braukt, jāseko iekārtu parametriem. Tā kā elektrības cenas redzam dienu iepriekš, tad ražošanu plānojam tā, ka laikā, kad ir superaugstās cenas, mēs atslēdzam iekārtas, bez kurām varam iztikt, taču, pateicoties starpnoliktavām, gala produkta ražošanu apturēt nevajag. Atstājam galveno – kaltēšanu un granulu ražošanu, veicam iekārtu apkopi. Naktī gan, ja elektrības cena ir zema, tad viss iet uz pilnu klapi.”
Salīdzinot ar pagājušo vasaru, granulu cena ir dubultojusies. Tas tādēļ, ka izejmateriāls kļuvis nu jau trīs reizes dārgāks, bet elektroenerģijas cena palielinājusies četrkārt.
Runājot par zaļo enerģiju, H. Vīgants stāsta, ka granulu ražotāji atbalsta ideju ārpus rūpnīcas teritorijas uzbūvēt saules vai vēja parku, kurā saražoto lētāko elektrību patērētu paši. Citās valstīs jau tas notiekot, diemžēl likumdošana Latvijā pagaidām šādas iespējas neparedzot, kaut arī tas ražotājus motivētu pārslēgties uz atjaunojamiem resursiem.
H. Vīgants: “Nīderlandē ražotnēs ir ļoti daudz vēja parku, kas ražo elektroenerģiju pašpatēriņam. Viņi šajā ziņā ir ļoti attīstījušies. Mums iespējas saņemt lētu elektroenerģiju vēl priekšā.”
Uzņēmuma vadītājs ir arī OIK atbalstītājs, jo uzskata, ka tikai tā iespējams attīstīt jaunas tehnoloģijas un tikt vaļā no “gāzes adatas”, uz kuras mūs uzsēdinājusi Krievija.
Uzņēmums “Graanul Invest”
Launkalnē sācis strādāt 2007. gadā.
Nodarbina 35 cilvēkus.
Tā pilna jauda – 300 000 t granulu gadā.
Pārstrādā mazkvalitatīvo koksni, zāģētavu un mežizstrādes blakusproduktus.
Kravas uzmēra digitāli.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
