Uzzinām vairāk par pēdām! 0
Ja cilvēka ķermeņa daļas sāktu sacensties, kura svarīgāka, pēdas, lai gan vistuvāk zemei, šādā konkurencē nepavisam nebūtu pēdējās. Tās līdzsvaroti balsta ķermeni, tur to vertikālā pozā un amortizē triecienus, ko izraisa katrs solis.
Pēdai ir divas velves – gareniskā un šķērsvelve. Šķērsvelve atrodas zem pirkstu pamatnes un veido izliekumu uz augšu. Gareniskā velve ir izliekums gar pēdas iekšmalu no īkšķa pamatnes līdz papēdim.
Ja kādā no velvēm rodas saplacinājums vai citāda deformācija, pēdas vairs nespēj pilnvērtīgi darboties – velves nesaplok un atkal neatgūst savu formu un līdz ar to neamortizē triecienus, kas rodas ejot.
Pēdas deformācijas iemesls bieži vien ir tās saišu vājums. Tas skar 60–80 procentus pieaugušo un lielā daļā gadījumu ir iedzimts. Ja kāda saite novājinās, citas, spēcīgākās, velk pēdas kaulus uz savu pusi, provocējot deformāciju.
Viena no biežāk sastopamajām deformācijām, no kā cieš aptuveni trešdaļa cilvēku, ir plakanā pēda.
Bērniem līdz piecu sešu gadu vecumam ir tā dēvētā funkcionālā plakanā pēda, jo velves pilnībā izveidojas augot.
Pēdām nepatīk, ja cilvēkam ir liekais svars: tas palielina slodzi.
Daudz par pēdas stāvokli var atklāt tās nospiedums – ar mitru kāju uzkāpjot uz sausa pamata vai ar guašu nokrāsotu pēdu uzspiežot uz papīra lapas, veselai pēdai jāatstāj pirkstu un pēdas spilventiņu, kā arī papēža nospiedums.
Ja nospiedums vidusdaļā ir šaurs un veidojas gar pēdas ārmalu – viss labi; ja plats vai citādi atšķirīgs – pēdā ir radušās izmaiņas.
Par tām var liecināt arī nevienāds apavu zoļu nodilums.
Hallux valgus – tā latīniski dēvē izvirzīto kauliņu, kad šķērsvelves pārslogojuma dēļ pēda saplok, pirkstu daļā kļūst platāka, bet pleznas kauls pie lielā pirksta pamatnes nobīdās uz sāniem. Šī vieta iekaist, sāp, jo apavi to berž. Kauliņš pamazām palielinās, veidojot izaugumu. Ar laiku īkšķis sāk šķiebties virsū otrajam, reizēm – arī trešajam pirkstam, un arī tie deformējas.
Ja pēdas gareniskā velve ir augstāka nekā dabiski, veidojas plakanajai pēdai pretēja deformācija – tā dēvētā tukšā pēda.
Mokošas sāpes var izraisīt papēža pieši – pārslodzes izraisītas trūcītes kaula apvalkā, caur kurām izkļuvušie audi veido sīku izaugumu jeb nagliņu. Šie audi ir sakaļķojušies, cieti un, pēdai balstoties pret zemi, rada stipras, pat neciešamas sāpes.
Deformācijas risku rada arī pārlieku liela slodze pēdām, īpaši, kamēr ķermenis nav funkcionāli nobriedis, – tāpēc pusaudža vecumā ļoti būtiski ir gan nepārslogot pēdas, piemēram, pārmēru intensīvos sporta treniņos vai deju nodarbībās, gan valkāt pēdām un fiziskajai aktivitātei piemērotus apavus.
Pēdas deformāciju provocē nepiemērotu apavu valkāšana ikdienā. Kaitē gan pārāk augsti papēži, gan šauri, smaili purngali, kas saspiež pēdu un pirkstus. Augstpapēžu apavos tiek noslogota galvenokārt pēdas priekšējā daļa, un šķērsvelvei jātur līdz 75 procentiem ķermeņa svara.
Ikdienā ieteicams valkāt apavus, kuru papēžu augstums ir 3–4 centimetri. Arī kurpes pavisam bez papēža nav vēlamas.
Ja pēdā radusies deformācija vai ādas sabiezējumi, katrs sparīgi sperts solis izraisa satricinājuma vilni, kas aizceļo augšup pa ķermeni. Tas var izraisīt sāpes ceļgalos, gūžās, mugurā. Nereti anatomiski nepareizi veidota vai deformēta, pārslogota pēda ir regulāru galvassāpju iemesls.
Pēdu stāvokļa pārbaudi veic ar īpašu elektronisku ierīci – podometru, ko veido paklājiņš jeb elektroniska plate, kas sadalīta vairāk nekā 1000 spiedienjutīgos sektoros, un speciāla datorprogramma. Uzkāpjot uz šīs plates, datora ekrānā veidojas pēdas attēls no dažādu krāsu punktiņiem, kas raksturo noslogojumu tās dažādās zonās.
Ja podometrijas izmeklējumā atklājas problēmas pēdas noslogojumā, izveidojusies deformācija, ieteicams valkāt individuāli piemeklētus apavu ieliktnīšus. Tie palīdz turēt pēdu pareizā pozīcijā, pasargā no pārslodzes un noslogo vietas, kas ir dīkā.
Jau izveidojušos deformāciju ieliktņu lietošana nenovērš, taču, sabalansējot slodzi, izmaiņas neprogresē, mazinās sāpes, dedzināšanas un noguruma sajūta.
Lai pēdas nesagādātu raizes, tās regulāri jāvingrina, jāizloka, jāmasē, kārtīgi jānorīvē. Kā masāža iedarbojas arī staigāšana basām kājām pa dažādām virsmām – oļiem, čiekuriem, smiltīm, pa brīdim mainot atbalstu uz pēdu iekšējām vai ārējām malām.
Viena no biežākajām pēdu problēmām ir sēnīšu infekcija. Ar dažādiem mikroorganismiem, tostarp arī nagu sēnīti, saskaramies nepārtraukti, bet, ja āda vesela, tajā nav plaisiņu vai citu mikrotraumu un imunitāte ir pietiekami spēcīga, tās savu īsto, slimību izraisošo dabu nespēj parādīt.
Nagu sēnītēm patīk silta un mitra vide, svīstošas kājas, neelpojoša materiāla apavi un zeķes.
Par nagu sēnīšinfekciju liecina pēdu un pirkststarpu ādas nieze, lobīšanās un mitrošanās, arī izmaiņas nagu krāsā (tie kļūst pelēkdzeltenīgi), to sabiezējums un vēlāk – drupenums, pacelšanās no naga gultnes, arī sāpes.
Pēdas īpaši rūpīgi jākopj un jāsaudzē, ja ir cukura diabēts. Šī slimība bojā perifēros nervus, kas vada informāciju no iekšējiem un maņu orgāniem un dažādām ķermeņa zonām uz galvas un muguras smadzenēm vai otrādi – no tām uz ķermeņa perifēriju. Tāpēc mazinās jutīgums un sīki savainojumi pēdās vai plaisiņas ādā var palikt nepamanītas.
Diabēta dēļ tiek bojāti arī sīkie asinsvadi, pasliktinās asinscirkulācija un audu apgāde ar skābekli un barības vielām.
Tas kavē dzīšanas procesus un aizsardzību pret infekcijas rašanos.
Tā kā sēnītēm tīkama salda vide, kādu sagādā paaugstināts cukura daudzums asinīs, pietiek ar niecīgu bojājumu pēdu ādā, lai tur izplatītos šī infekcija. Tāpēc cilvēkiem ar diabētu pēdu aprūpe ir īpaši svarīga un jāvairās staigāt basām kājām.
Nervu sistēma smalkā veidā savieno visas ķermeņa daļas un orgānus ar neskaitāmi daudziem enerģētiski aktīviem punktiem, kas atrodas pēdās. Šajos punktos projicējas noteikti orgāni un dziedzeri, veidojot pēdā miniatūru ķermeņa karti.
Ar masāžu vai akupresūru kairinot šos punktus, tiek izraisīta atbildes reakcija tiem atbilstošajos orgānos. Tā iespējams veicināt organisma pašatveseļošanos, atjaunot enerģētisko līdzsvaru, aktivēt asinsriti un limfas cirkulāciju, stimulēt sārņvielu izvadi un panākt vēl citus efektus.
Ja ir sāpes pēdās, jādodas pie ortopēda.
PIEVĒRS UZMANĪBU!
Kam lielāks risks inficēties ar nagu sēnīti
Gados vecākiem cilvēkiem, kam nagi aug lēnāk un biežāk rodas asinsrites traucējumi.
Vīriešiem, jo viņi parasti valkā slēgtus apavus un viņu vidū ir vairāk smēķētāju (nikotīna ietekmē asinsvadi sašaurinās un asinscirkulācija ir traucēta).
Tiem, kuri biežāk gūst mikrotraumas, apmeklē peldbaseinu, pirti, kur iespējama saskare ar infekcijas ierosinātāju.
