Pedagogu minimālo algu par likmi paceļ līdz 710 eiro 6
No šī gada septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien lēma Ministru kabinets.
Ceļot minimālo algu pedagogiem, valdība pilda šī gada sākumā apstiprināto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Saskaņā ar minēto grafiku pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 2018.gada 1.septembra ir 710 eiro.
Atbilstoši tam tiek palielinātas arī izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes. Tas nozīmē, ka izglītības darbiniekiem, kuru izglītības iestādēs ir no 100 līdz 500 izglītojamajiem, zemākā mēneša darba alga par likmi tiek celta par 50 eiro.
Pedagogu zemākajai mēneša darba algai par likmi pieaugot no 680 līdz 710 eiro, par 35 (līdz 785 eiro) pieaug arī izglītības metodiķa minimālā alga par likmi.
Tiesiskais regulējums attiecas uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības pedagogiem, kā arī 4144 profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem.
Papildu nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro, sākot ar 2018.gada 1.septembri, ir 6,168 miljoni eiro 2018.gadā, 17,588 miljoni eiro 2019.gadā un turpmāk ik gadu.
Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai līdz 710 eiro, sākot ar 2018.gada 1.septembri, valdība atbalstīja priekšlikumu šogad finansējumu 2 844 345 eiro apmērā nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas un budžeta resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” esošo budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, kā arī finansējumu 3 323 704 eiro apmērā novirzīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tā kā papildu finansējuma aprēķins veikts, pamatojoties uz izglītojamo skaitu un struktūru 2017.gada 1.septembrī, savukārt 2018.gada 1.septembrī prognozēts izglītojamo skaita pieaugums par 3362 skolēniem, kam indikatīvi nepieciešams papildu finansējums 2018.gadā 1 056 516 eiro, 2019.gadā un turpmāk ik gadu – 3 169 548 eiro, tad gadījumā, ja izglītojamo skaita un to struktūras izmaiņu rezultātā būs nepieciešams papildu finansējums, IZM iesniegs priekšlikumu papildu finansējuma piešķiršanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Iepriekš minimālā alga par likmi tika celta pirms diviem gadiem, kad tika apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas modelis. Tā izstrāde sākās vēl 2014.gadā, kad izglītības un zinātnes ministre bija Ina Druviete. Pēc 12.Saeimas vēlēšanām iesākto darbu turpināja nozares ministre Mārīte Seile, taču darbs pie jaunās kārtības izstrādes tika pabeigts vien 2016.gadā, kad ministra amatā strādāja esošais ministrs Kārlis Šadurskis (V). Toreiz minimālā alga par likmi tika celta no 420 eiro līdz 680 eiro.
Šadurskis iepriekš norādīja, ka šīs valdības darbības laikā pedagogu algām papildu tika piešķirti apmēram 77 miljoni eiro, kas vidējai pedagogu algai ļāva pieaugt par 65 eiro. Gaidāmais minimālās algas likmes kāpinājums ļaus vidējai algai pieaugt vēl par dažiem desmitiem eiro par slodzi.
“Ir jāizdara milzīgi daudz pedagogu profesijas prestiža celšanā, un atalgojums ir viens no jautājumiem. Par jauno pedagogu ienākšanu skolā ir jādomā ļoti nopietni, un tas ir uzdevums visiem – IZM un arī pašvaldībām,” pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja izglītības ministrs.
Komentējot to, vai līdzekļi algu celšanai atradīsies arī nākamgad, ministrs sacīja, ka valdībai, veidojot budžetu, vienmēr ir ļoti daudz prioritāšu, taču pedagogu algas nākamgad būs IZM pirmā prioritāte. “Tūlīt pat sākam strādāt pie reālu finanšu avotu apzināšanas,” piebilda Šadurskis.
