Pedagogu algas grib celt uz bērnu brīvpusdienu rēķina 4
Pašvaldību domas par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) priekšlikumu pirmsskolas pedagogu algas celt uz skolēnu brīvpusdienu rēķina, ēdināšanas funkciju nododot pašvaldībām, dalās – dažas tam pilnībā piekrīt, kamēr citas pārmet “slēptu ceļu” meklēšanu pedagogu algu palielināšanai.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (“Tukuma pilsētai un novadam”) norāda, ka būtu tikai loģiski, ja valsts pilnībā nodrošinātu atalgojumu izglītības iestāžu pedagogiem, bet pašvaldības – ēdināšanu skolās, jo skolu uzturēšana, tostarp skolēnu ēdināšana, ir pašvaldības kompetence.
“Tas būtu ļoti loģisks un pamatots lēmums, jo likumā ir noteikts, ka pašvaldības funkcija ir skolu uzturēšana, tai skaitā ēdināšana. Nav īsti skaidrs, kāpēc pirms tam valsts uzņēmās 1.-4.klases skolēnu ēdināšanu. Taču, ja tagad valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā gatava maksāt atalgojumu pirmsskolas pedagogiem pilnā apmērā, viss būs, kā tam arī jābūt,” uzskata Lukmans, atzīstot gan, ka pašlaik vēl nav skaidrs, vai valsts gatava maksāt atalgojumu pilnā apmērā.
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS) atbalsta priekšlikumu nodalīt funkcijas – valsts nodarbojas ar visu, kas saistīts ar pedagogu atalgošanu, un pašvaldības finansē 1. līdz 4.klasei brīvpusdienas. Dukulis gan piebilst, ka finanšu avoti šāda modeļa īstenošanai esot “atsevišķi diskutējams jautājums”.
Savukārt Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods pauž, ka normālā valstī ar sakārtotu likumdošanu un naudas plūsmām ne tikai to paaugstinājums, bet arī pašas darba algas pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem būtu jāmaksā valstij, savukārt brīvpusdienas varētu nodrošināt pašvaldības.
Vaivods atgādina, ka valsts maksāja darba algas bērnudārzu skolotājiem līdz 2008.gadam, kad sakarā ar ekonomisko krīzi pašvaldībām tika palūgts uz laiku pārņemt šīs funkcijas, jo valstij nebija naudas. Toreiz pašvaldības nāca pretī un uzņēmās darba algu finansēšanu bērnudārzu skolotājiem. Diemžēl ne pēc toreizējā premjera Valda Dombrovska “Veiksmes stāsta” iznākšanas, ne pat līdz šai baltai dienai valsts savu solījumu nav pildījusi un bērnudārzu skolotāju algu finansēšanu atpakaļ nav pārņēmusi.
“Ja jau valsts ir deklarējusi, ka Latvijā, ieskaitot vidējo, ir bezmaksas izglītība, tad būtu tikai loģiski valstij nodrošināt mērķdotācijas arī pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju algām,” saka Vaivods.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) norāda, ka pašvaldībai ir pieņemami visi trīs ministra piedāvātie varianti, galvenais, lai kāds no tiem realizētos. “Valsts mērķdotācijas palielināšana ir vienkāršākais risinājums. Savukārt atbildības maiņa par brīvpusdienu finansēšanu, ja valsts sāk apmaksāt pirmsskolas pedagogu algas arī četrgadniekiem, raisa nedaudz vairāk jautājumu, bet arī ir iespējama, un mēs tam neiebilstu,” pieļauj Krauklis.
Tikmēr Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija) neatbalsta Šadurska ideju. “Šo ideju pilnībā neatbalstu. Tad arī pašvaldības var pateikt, ka noņems finansējumu kaut kādam mērķim, novirzot citam, un prasīs citu finansējuma avotu. Brīvpusdienas 1.-4.klases audzēkņiem no valsts bija ļoti pozitīvs pienesums. Šāds paziņojums nav pareizs arī no politiskā viedokļa,” pauž Žilde.
Proporcijas mainīšana iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem, problēmu ar brīvpusdienām gan, viņasprāt, varētu atrisināt.
Līdzīgās domās ir arī Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone, uzsverot, ka pedagogu algu paaugstināšana nedrīkst būt iemesls, lai valsts atteiktos no 1. līdz 4.klases skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas.
Viņa domā, ka šāds solis radītu nevajadzīgu konfrontāciju sabiedrībā, noskaņojot ģimenes pret pedagogiem. “Reforma jāīsteno, atrodot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta un neuzliekot vēl papildu funkcijas pašvaldībām. Pašvaldības jau tagad lielu daļu sava budžeta novirza izglītības jomas sakārtošanai, kompensējot nepietiekamo valsts dotāciju,” uzskata domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece.
Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V) ir noskaņots negatīvi. “Pagaidām šķiet, ka pirmsskolas pedagogu algu celšana vairāk vai mazāk slēptā veidā pilnībā tiks uzticēta pašvaldībām,” viņš pauž. Šteins arī uzskata, ka arī ienākuma nodokļa procenta pārdale par labu pašvaldībām neko labu nesola, jo pieredze rāda, ka, nododot funkciju ar šādi iezīmētu finansējumu, pēc laika funkcija paliek, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa atkal tiek pārdalīta par labu valstij.
Tikmēr Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) savā iknedēļas preses konferencē atgādināja – ja valsts uzliek pašvaldībām papildus funkcijas, kāda būtu arī Šadurska minētā skolēnu bezmaksas ēdināšana, tad valsts šīs funkcijas realizācijai pašvaldībām piešķir nepieciešamo finansējumu, norādīja Ventspils mērs.
Jau ziņots, ka Šadurskis kā vienu no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, minējis atteikšanos no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām. Kā variantu viņš min arī proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem, bet trešais variants varētu būt papildu dotācijas “atrašana” valsts budžetā, lai pašvaldības “var pacelt savu daļu”.
