Pedagogu 21. maija piketā varētu piedalīties vismaz pāris tūkstoši cilvēku. Arodbiedrībai virkne neskaidrību 0
Pedagogu piketā, kas 21.maijā plkst.11 notiks pie valdības ēkas, varētu piedalīties vismaz 2000 cilvēku, šādu prognozi aģentūrai LETA izteica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa pieļauj, ka reālais dalībnieku skaits varētu būt lielāks.
Vanaga apstiprināja, ka arodbiedrība iesniegusi pieteikumu par piketu. LIZDA uztur prasību, ka protesta akciju var novērst grozījumi normatīvajos aktos par pedagogu slodžu balansēšanu, samazinot kontaktstundu skaitu un atstājot vairāk laika citiem pienākumiem.
Grozījumus vajadzētu pieņemt maksimums līdz jūnija vidum. Ja arodbiedrības prasība netiks izpildīta, Vanaga neizslēdz atkārtotu pedagogu streiku vai izglītības ministres demisijas pieprasījumu. Par iespējamo rīcību neizpildes gadījumā LIZDA padome lems šodien plkst.16.
LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un LIZDA līdz mēneša vidum ar aprēķiniem pierādīt, vai ministrijas piedāvājums par pedagogu slodžu balansēšanu uzlabos darba apstākļus skolotājiem vai nē.
LIZDA uztur prasību par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Tas nozīmē, ka pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, paredzot vairāk laika citiem pienākumiem. Vēlamais slodzes sadalījums katrai pedagogu grupai atšķiras. Piemēram, vispārējās izglītības skolotājiem būtu jānosaka slodzes sadalījums “60:40”.
Lai arī arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tā “kategoriski nepiekrīt” Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam pāriet uz 40 stundu nedēļu kā pilnu pedagogu darbu slodzi. Vanaga šādu nostāju skaidro ar līdzšinējo pieredzi, kad skolotājiem samazinājušies ienākumi, palielinot stundu skaitu nedēļā. Tāpēc arodbiedrība rosina palikt pie 36 stundu darba nedēļas.
Arodbiedrība uztraucas, ka, mainot metodiku, pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu. Savukārt tas veicinās vēl lielāku pedagogu trūkumu, pārliecināta Vanaga.
Arodbiedrību arī satrauc iespējama stundas vērtības samazināšana. Vanaga atsaucas uz iepriekšējo mācību semestri, kad balansēto stundu aprēķinos izmantota mazākā algas likme. Tādēļ vairākās pašvaldībās nepietika ar piešķirto mērķdotāciju, lai nodrošinātu pedagoga atalgojuma pieaugumu un ieviestu slodžu balansēšanu.
LIZDA joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība nolēmusi par labu pedagogu piketam un vērsties tiesā.
Savukārt vairākām pedagogu amata grupām, piemēram, atbalsta personālam, netiktu noteikta vienota slodzes proporcija. Slodzes sastāva noteikšanas kārtību atrunātu pašvaldības līmenī vai izglītības iestāde individuāli, vadoties pēc vajadzībām.
LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.
IZM arī plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.
LETA jau vēstīja, ka LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
