Pedagogi plāno streikot aprīlī. “Vairs nekādu kompromisu, jo viss maksimālais ir izdarīts” 104
Kā stāsta LIZDA vadītāja – daļu no vienošanās valdība pilda. Proti, jautājumā par pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanu un slodžu sabalansēšanu dažām pedagogu grupām. Bet viens no nozīmīgākajiem punktiem – algu paaugstināšanas grafiks visām pedagogu grupām – netiek pildīts, tā vēsta TV24 raidījums “STOPkadri”. Arodbiedrības Padomes pārstāvji ārkārtas sēdē atkal lēma par streiku – sākot no 24. aprīļa.
“Vairs nekādu kompromisu, jo viss maksimālais ir izdarīts. Un tad 24.aprīlī uzsākam streiku,” tā brīdina Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja.
LIZDA pieprasa no 2023. gada 1. septembra visiem vispārējās izglītības pedagogiem par 160 mēnesī nostrādātām stundām paaugstināt minimālo darba algas likmi no 1200 eiro līdz 1360 eiro pirms nodokļu nomaksas. Algu paaugstināšana un slodžu sabalansēšana tiek pieprasīta visām pedagogu grupām. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš atbalstu arodbiedrības prasībām nesola un aicina LIZDA izbeigt prasīt tikai naudu. Šos premjera izteikumus skarbi kritizē opozīcija.
“Mēs prasām, lai pedagogiem algas būtu atkarīgas no budžeta iespējām, nevis no skolu likvidēšanas. Te ir viens ļoti spilgts piemērs. Valdības vadītājam 52% algas pieaugums nebija saistīts ar ministirju likvidēšanu, bet tieši otrādi – tik izveidota jauna ministrija un piešķirti papildu 33 miljoni kapacitātei valdības darbam kopumā,” pozīcijas nostāju tā skaidro Viktors Valainis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.
Tikmēr premjera partijas biedre, Izglītības un zinātnes ministre, Anda Čakša vēl mēģinās novērst streiku.
“Par 1. septembru runājot, mēs runājam gan par ministrijas iekšējiem resursiem, pārskatot programmas. Līdzīgi kā veselības jomā, pārskatot jau iespējamos ietaupījumus, runājot ar Finanšu ministriju. Ja runājam par nākamajiem gadiem, tad par nākamajiem grafika pieauguma skaitļiem, tad ir jārunā gan par budžeta finansējumu, gan skolas tīkla sakārtošanu. Protams, ka šogad par skolu tōikla ieguvumiem mēs nevaram runāt,” tā situāciju iezīmē Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (JV).
TV24 uzrunātie esošie un bijušie izglītības nozarē nodarbinātie Saeimas deputāti uzsver, ka atbalsta arodbiedrības pieteikto streiku. Pedagogu algu aprēķināšanas kārtība ir ļoti sarežģīta, tāpēc uzmanīgi jāseko līdzi, lai ministrija, paaugstinot algu vienai pedagogu grupai, neatņemtu vai neiesaldētu darba samaksu citai grupai.
Normuds Dzintars, Saeimas deputāts (NA), norāda, ka “vienošanās ir vienošanās, kas ir solīts, tas ir jāizdara. Kaut arī esmu koalīcijā, es tomēr aizstāvu arodbiedrības prasības, ka jāizpilda visas parakstītās vienošanās.”
“Joprojām rosinām ministriju meklēt līdzekļus viena izglītojamā finansējuma palielināšanā. Piepildās tas, ko pirms gada kā Ādažu skolas direktors jau sacīju. Pierīgas novadiem un lielo pilsētu skolām, kur skolas tīkls ir sakārtots, alga tiek iesaldēta uz aptuveni trīs gadiem – tas nav pieņemami,” tā savukārt problēmas situācijā izgaismo Česlavs Batņa, Saeimas deputāts (AS).
LIZDA vadītāja norāda, ka trīs dienu streikā varētu piedalīties vairāk nekā 24 tūkstoši izglītībā nodarbināto. Ja līdz streika dienai prasības par algu paaugstināšanu un slodžu sabalansēšanu tiks izpildītas – streiks tiks atcelts, bet pedagogu gājiens gan notikšot jebkurā. Pedagogu prasības atbalsta arī mediķu organizācijas, kas varētu pievienoties protestiem.
