1
Nacionālais teātris – dziedēs rētas
Pārdzīvojis visai lielu revolūciju vadībā, Nacionālais teātris (NT) turpina darbību ne mazāk jaudīgi kā iepriekš. Šoreiz NT pieturas pie stabilitātes, norādot, ka iepriekšējās sezonas dumpīgais gars būs norimies. “Iepriekšējās sezonas mērķis radošajai komandai bija provocēt un pakaitināt publiku, lai pierādītu teātra mākslas dumpīgo garu. Šajā sezonā ceram dziedēt rētas, iepriecināt un vienot cilvēkus, kas pieder dažādām paaudzēm un kam patīk dažāds teātris. Proti, esam domājuši par repertuāra daudzveidību. Vienlaikus Nacionālā teātra mērķim nevajadzētu būt katru sezonu pieteikt ar būtiskām izmaiņām, nestabilos ārējos apstākļos nebūtu slikti ļaut skatītājam teātrī sajusties kā mājās – gaidītam un mīlētam,” saka Ieva Struka, NT direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos.
“Šajā sezonā, noliekot līdzās Alberta Bela “Cilvēki laivās”, Astridas Lindgrēnas “Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki”, Sudrabu Edžus “Dullais Dauka”, kur darbība ir cieši saistīta ar jūras tuvumu, sapratām, ka arī tādos klasiskos materiālos kā Frensisa Skota Ficdžeralda “Lieliskais Getsbijs” vai Rutku Tēva vēsturiskais romāns “Dumpīgā Rīga” darbība notiek pilsētā pie ūdeņiem, un tad jūras un ūdeņu metafora jau ļauj to pielāgot cilvēka dzīvei. Bangojošie dzīves ūdeņi, kā Nacionālais teātris definējis 106. sezonas vadmotīvu, sajūtami visos darbos. Galu galā – par mērenību vai prātīgiem un apdomīgiem cilvēkiem jau parasti izrādes netaisa,” teic Ieva Struka. Gaidāmi arī jaunumi no režisoriem, kas nupat atgriezušies teātrī pēc ilgāka pārtraukuma. Indra Roga iestudēs “Lielisko Getsbiju” un Pēteris Krilovs – Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvaju”. Vēl svarīgs akcents tiks likts uz nesen mūžībā aizgājušā rakstnieka Alberta Bela daiļradi, jo pirmiestudējumu Latvijā piedzīvos romāns “Cilvēki laivās” (12. septembrī).
“Esam ilgi lolojuši šo sapni, jo tas ir viens no spēcīgākajiem latviešu prozas darbiem, kaut arī sarakstīts šķietami tālajā 1987. gadā. Vai pratīsim nosargāt savu valodu un līdz ar to savu tautu, ja visu mērīsim ar ekonomiskās atdeves un lietderības mēru? Vai izjūtam atbildību par to, kādā zemē dzīvos nākamās paaudzes? Un vēl daudzi citi būtiski jautājumi, ko Bels uzdeva pirms gandrīz četrdesmit gadiem, bet kuri šodien ir vēl aktuālāki. Patiešām žēl, ka autors nesagaidīja pirmizrādi, bet veltīsim to viņa piemiņai,” teic Ieva Struka. Savukārt uz iestudējumu “Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki” Paulas Pļavnieces režijā īpaši tiks aicināti bērni kopā ar vecākiem.
