Pēcdzemdību aprūpes tradīcijas dažādās valstīs. Ko no tā vēlētos piedzīvot tu? 0
Jaunās māmiņas ķermenī un dvēselē pēc dzemdībām notikušas lielas izmaiņas, tādēļ gan fiziski, gan emocionāli jāatjaunojas palēnām. Ja jaunā māmiņa par sevi nerūpēsies, nākotnē tas var izraisīt dažādas saslimšanas. Pareiza pēcdzemdību aprūpe, atpūta, emocionāls atbalsts un uzturs atjaunos nobriedušāku, tomēr tikpat skaistu jauno māti.
Dažādās kultūrās ir atšķirīgi pēcdzemdību rituāli un parašas. Iespējams, dažas no šīm laika pārbaudi izturējušajām pēcdzemdību tradīcijām iespaidos arī jūsu plānus.
Pēcdzemdību tradīcijas dažādās pasaules malās apraksta Mothermag.com.
Ķīna
Tīrs, tradicionālais ķīniešu “zuo yuezi” iesaka dot priekšroku pirtij (vai vannai), nevis dušai, lai nesaaukstētos, izvairīties no grāmatu lasīšanas, jo tā sasprindzina acis, un filmu skatīšanās, jo dramatiskās ainas apbēdina un izjauc či plūsmu.
Protams, tas notiek laikā, kad citi ir pārņēmuši jaunās mātes pienākumus mājās.
“Zuo yuezi” bieži dēvē par “vārtiem”, proti, laiku, kad viens ceļš (dzīve pirms bērniņa dzimšanas) beidzas un sākas jauns (dzīve ar mazuli).
Kāds labums no atkopšanās un laika pavadīšanas šādā starptelpā? Māte atjaunojas un kļūst skaistāka nekā iepriekš. Ķīnas tradicionālās medicīnas praktizētāji apgalvo: ja sieviete nepievērš uzmanību atkopšanās procesam, viņai var trūkt sievišķās enerģijas, un tas var izraisīt bezmiegu, pārmērīgu svīšanu naktīs, matu zudumu, nemieru vai galvassāpes.
Ģimenēs, kurās ir kāds ķīnietis, ko līdzīgu “zuo yuezi” tradīcijām ievēro, pat īsti to neapzinoties. Piemēram, apmeklējot māti un jaundzimušo slimnīcā, līdzi ņem tradicionālo cāļa zupu un šausminās par tunča sviestmaizēm no ēdnīcas ledusskapja. (Zupā, iespējams, ieslēpta tradicionālā velte – žāvēti longanas augļi). Šis mazais, sirsnīgais žests pats par sevi ir tradīciju ievērošana.
Zambija
Zambijā jaunajām māmiņām kategoriski aizliegts darīt jebkuru darbu mājās, līdz mazulim nokrīt nabassaite. Parasti tas notiek nedēļas vai desmit dienu laikā – pēc tam var atgriezties pie mājsaimniecības darbiem.
Latīņamerika
Daudzās Latīņamerikas valstīs tiek ievērots četrdesmit dienu periods “cuarentena”, tas nozīmē “karantīna” un ir saistīts arī ar vārda “četrdesmit” spāņu valodas versiju “cuarenta”.
Šajā laikā sievietes ģimenes locekļi uzņemas visus mājās veicamos pienākumos, lai pasargātu viņu no savārguma vai kaitēm, kas saistīts ar nespēku.
Vecmāte jauno māmiņu pirmo divu nedēļu laikā var apmeklēt bieži, lai pārliecinātos par viņas un mazuļa veselību, tāpat mājās bieži gatavo cāļa zupu (pārāk pikanti vai vircoti ēdieni netiek atļauti). Jaunās māmiņas vēders ir ietīts audumā, lai tas saglabātu siltumu.
Japāna
Japānas jaunās māmiņas atgriežas savu mammu mājās uz mēnesi vai diviem, lai saņemtu aprūpi un baudītu tradicionālos ēdienus.
Amerikas iedzimtie
Daudzās Amerikas iedzimto ciltīs vissvarīgākā ir ceremonija: ierastais “gulēšanas” periods noslēdzas ar rituālām peldēm, vārda došanu bērnam, došanos uz pirti (sviedrēšanas telpām), lai uzlabotu asins cirkulāciju un palīdzētu māmiņai cīnīties ar toksīniem.
Hopi cilts ASV dienvidrietumos ievēro divdesmit dienu nošķirtības laiku māmiņai un zīdainim, tā laikā viņa saņem arī ceremoniālu pārtiku – zilās kukurūzas piki maizi. Šo vieglo, kārtaino maizi īpašā, stundu garā procesā cep kāda gudra, veca kopienas sieviete, un tā tiek pasniegta, lai godinātu piedzimšanu.
Indija
Indijā jaunās māmiņas kopā ar mazuļiem bieži atgriežas vecāku mājās, lai saņemtu aprūpi pat trīs mēnešus ilgi. Tur ir daudz palīdzīgu roku, kuras var izmantot visas dienas garumā. Ģimenes sievietes gatavo mīkstu un barojošu pārtiku, trīs reizes dienā vāra svaigu pienu, lai uzturētu olbaltumvielu daudzumu, un sajauc to ar kausētu sviestu un īpašām garšvielām, lai tas būtu vieglāk sagremojams un atjaunotu mātes zudušos spēkus.
Šīs mīlošās rokas arī paņem mazuli brīžos, kad māmiņai nepieciešama atpūta.
Ja jaunās māmiņas ģimenes locekļi pārzina ājurvēdu – piecus tūkstošus gadus seno Indijas dziedināšanas mākslu, viņai var tikt piedāvāti tonizējoši zālīšu uzlējumi enerģijai, imunitātei, laktācijai, kā arī masāžas ar siltu eļļu, ko veic īpaši apmācīti cilvēki un kas palīdz nomierināt nervus pēc dzemdībām.
Viņai māca arī to, kā maigi masēt mazuli, tā ir relaksējoša un saistoša pieredze abiem.
Vidējie Austrumi
Četrdesmit dienu saudzēšanas periodi jaunajām māmiņām ir tradicionāli Jordānijā, Libānā, Ēģiptē un Palestīnā.
Koreja
Korejiešu pēcdzemdību tradīcijas (samčilila) nosaka vismaz divdesmit vienu dienu, ideāli trīsdesmit dienu ilgu jaunās māmiņas aprūpes periodu, kad sievietei jābūt siltumā, ērtībās un labi paēdušai.
Vairākas reizes dienā tiek pasniegta tradicionālā jūrasaļģu zupa mijeokguka ar liellopu gaļu, vistu vai anšoviem, tā uzlabojot asins cirkulāciju, atjaunojot zaudētās barības vielas un bagātinot krūts pienu.
Lai vēlāk nebūtu problēmas ar zobiem, šajā laikā ir aizliegta ļoti auksta pārtika, jo smaganas ir jutīgas.
Pirmo simt dienu laikā mazulis īpašā ceremonijā tiek pirmo reizi iepazīstināts ar ģimeni – tā ir sava veida ceturtā trimestra noslēguma ballīte.
Tad arī noslēdzas jaunās māmiņas īpašā aprūpe.
Vjetnama
Vjetnamiešu vecāki sešas nedēļas neaicina svešiniekus pie sava mazuļa, lai aizsargātu to no skaudībai vai vienkārši pārāk lielas uzmanības.
Ziloņkaula krasts
Jaunās māmiņas radinieces ierodas uzreiz pēc dzemdībām. Viņas māte jauno māmiņu nomazgā un ieziež ādu ar šī sviestu, šis rituāls piesātina ādu ar dziedinošām eļļām, kamēr vecmāmiņas un tantes maigi nomazgā un saģērbj mazuli.
Jaunākās māsīcas un tantes gatavo garšīgu maltīti, un pēc kopīgas ieturēšanās jaunā māmiņa atpūšas, savukārt radinieces pieskata mazuli.
Indonēzija
Indonēzijā jaunās māmiņas mājā četrdesmit dienas tiek dedzināta spilgta gaisma, tā svinot jaunas dzīvības ierašanos.
Vecmāte katru dienu apciemo sievieti, lai veiktu masāžas, gatavotu ārstnieciskas peldes, pasniedz viņai īpašu barojošu maltīti.
Tajā ir las dzeltenumu kopā palmu cukuru, tamarindu un dziednieciskiem augiem, ietin viņas vēderu, lai dzemdei būtu vieglāk sadzīt.
Šīs četrdesmit dienas tuvu mātei tiek glabāta arī placenta, pēc tam tā tiek aprakta īpašā ceremonijā.
Tiek uzskatīts, ka placentai joprojām piemīt aizsargājošs garu spēks, kas sargā jauno māmiņu no infekcijām vai slimībām.
Moldova
Šajā Austrumeiropas valstī ir īpaša vistas zupa, kas palīdz veidoties pienam sievietes krūtīs.
Malaizija
Pēc Malaizijas pantangas tradīcijām, māte dzīvo nošķirtībā 44 dienas un saņem masāžas ar karstiem akmeņiem, visa ķermeņa norīvēšanu, dziedniecisko augu peldes un karstas kompreses, lai aprūpētu dzīvības spēkus, kas slēpjas viņas dzemdē.
Viņas māte vai cita pieredzējusi sieviete pārrauga un palīdz šajā procesā.
Šanhaja un Honkonga
Otrā skalas galā ir Šanhajas un Honkongas luksusa “ieslodzījuma viesnīcas”, kas piedāvā ekskluzīvus veidus, kā piedzīvot “zuo yuezi” un ērtā veidā mēneša laikā pārdzīvot drāmu – tapšanu par māmiņu.
Grezni peldmēteļi, gardēžu līmeņa veselīgas zupas un tik bieža spa procedūru apmeklēšana, cik vien sirds vēlas, kamēr auklīte seko visām mazuļa vajadzībām, katru dienu sauļo un gremdē to siltā baseinā, lai tonizētu muskuļus.
Šāda programma, nenoliedzami, ir statusa simbols vecākiem, taču tā noder aizņemtām sievietēm. Ikviens brīdis šā mēneša laikā tiek veltīts, lai mazulis iegūtu optimālu veselības stāvokli, bet māte – labu atpūtu un aprūpi.
Eiropa un Ziemeļamerika
Gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā visai populāras sāk kļūt ajūrdūlas, proti, pēcdzemdību dūlas, kas ir apmācītas ajūrvēdiskā aprūpē un var palīdzēt ar atbilstošu maltīšu sagatavošanu, masāžām un padomiem par mazuļa aprūpi.
Kanādā, piemēram, Toronto un Vankūverā, ajūrdūlas ir populāras ķīniešu kopienās, tās piedāvā arī tradicionālo maltīšu – sātīgu zivju un papaijas zupas – piegādi mājās.
Savukārt gan Ņujorkā, gan citās ASV pilsētās var atrast ķīniešu viesu namus, kur pirmās paaudzes emigranti, kuriem nav tuvu radinieku, var pavadīt mēnesi un piekopt senās tradīcijas.
Lūk, kāda pēcdzemdību mammas godināšana norit Marokā – skatieties video.
