“Dzīvo kā Dieva ausī!” Ciemos pie folklorista Austra Graša un žurnālistes Ievas Freinbergas vietā, kur notiek pasaulē skaistākie Jāņi 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kas tik nebija jādzird Brunavas pagasta saimniecei Ilutai Straģei, kad viņa sāka braukt uz tirgu ar saldējumu no aitas piena. Vienam traucē piegarša, citam par treknu, līdz kāds vīrs nosmeķējis un prātīgi noteicis – pēc vilnas negaršo, laba manta. Šodien viņai par ļaužu aizspriedumiem tikai jāpasmaida, jo ne tikai saldējumam, bet arī jogurtam un sieram pircēju netrūkst un saņemtas arī “Novada garšas” sudraba medaļas par kvalitāti.
Tikšanos pārceļam vairākas reizes – saimniece saka, lai braucot, kad jēri sadzimuši un uzstādīta jaunā slaukšanas iekārta, piena vads un dzesēšanas tvertne. Februāris un marts aitkopjiem ir spraigs laiks, jo pasaulē nāk jaunā paaudze. Ilutas Straģes Ostfrīzijas šķirnes ganāmpulkā vienā metienā lielākoties dzimst pa diviem jēriem, taču gadās arī daudzbērnu mammas ar trīs līdz četriem jēriņiem. Viņu turpmākais liktenis atkarīgs no dzimuma – meitenes top par piena devējām, zēni tiek upurēti gaļai.
Piena aitu ganāmpulki Latvijā ir retums, un Brunavas saimniecība ar 100 slaucamām avīm jau vairākus gadus turas par stabilu līderi.
Dzīvošu laukos
Bērnībā Ilutai nebija šaubu – dzīvošu laukos! Zinājusi, ka audzēs dzīvniekus un starp tiem noteikti arī aitiņas, taču studiju izvēle aizvedusi uz pavisam citu pusi. Rīgas Amatniecības vidusskolā (tagad Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) viņa izmācījusies šūšanu un aušanu, pēc tam Kristīgajā akadēmijā pievērsusies Bībeles mākslai. Pat ar diviem izglītības diplomiem kabatā tomēr devusi priekšroku dzimtajai pusei, jo vairāk par daiļajām mākslām aicinājuši lauki un dzīvnieki. “Sapratu, ka māksla var būt hobijs, bet naudu ar to nenopelnīsi, lai gan svarīgāks par naudu man ir pats process, kam jābūt radošam,” savu izvēli kļūt par lauku saimnieci skaidro Iluta.
Līdz aitkopībai nonākusi pamazām. Apprecējās ar novadnieku Jāni, kurš tagad zināms kā Brunavas zemnieku saimniecības “Krišjāņi” saimnieks ar 350 slaucamu govju ganāmpulku un 760 hektāru plašiem zālāju, kukurūzas un labības laukiem. Viens pēc otra sadzima bērni, un nu Straģi ir vecāki piecām atvasēm. Līdzās mammas pienākumiem Iluta gāja vīram palīgā govs piena pārstrādē ar siera gatavošanu, kas bija jāapgūst no pašiem pamatiem. Palīdzēja kursi, pieredzes apmaiņa. Kamēr bērni vēl bija mazi, pati sieru negatavoju, to darīja strādnieces, es braucu uz tirgiem, jo patīk satikties ar cilvēkiem, uzklausīt viņu vērtējumu, vēlmes un ierosinājumus.” Šķita, viss iet pareizu un drošu ceļu, bet nedeva miera sapnis par aitām. Varbūt ietekmējusi arī kristīgā mācība, kur jērs ir simbolisks dzīvnieks, aizprātojas saimniece un sapņaini piebilst – ieklausieties, cik skaisti skan – ganīt avis.
Siers kā mākslas darbs
Savu ganāmpulku Iluta sāka audzēt 2013. gadā ar dažām aitiņām, un pēc dažiem gadiem to skaits bija pieaudzis jau līdz divdesmit dzīvniekiem. Pati kopa, slauca ar rokām, līdz pienāca laiks, kad ar produkciju varēja doties uz tirgu. Vispirms pircējiem lika galdā saldējumu, vēlāk nāca klāt jogurts, svaigais siers, pēc tam – cietais un šogad arī fermentētais, kura gatavošanai tiek izmantota Francijā ražota pasta no jēra kuņģa – ferments, kuru siera siešanā izmanto jau izsenis.
Siera gatavošanu Iluta sauc par mākslu. Nu nav tā, ka salej visas sastāvdaļas siera katlā, uzkarsē, saliec formās un gatavs. Ar katru sava zināšana un darīšana. Viskaprīzākais esot cietais siers. Savējo viņa gatavo pēc Mančego* siera receptes, izmantojot mezofilo raugu un karsējot mazākā temperatūrā. “Re, kur formās saliets vakar taisītais. Tagad katru izņemšu no formas, noklāšu ar sāli, vakarā vēl apgriezīšu otrādi un no rīta uz pagrabu, kur pārdienās atkal katrs siera ritulis ar birsti jānomazgā sālsūdenī un jāapgroza, kamēr izveidojas miziņa. Pēc tam grozīšana notiek retāk, bet gatavību tas sasniedz trijos līdz pat 12 mēnešos,” stāsta saimniece. Nogatavināšanas laikā cietais siers zaudē svaru un nevar zināt, vai maz izdosies, tāpēc izdevīgāki ir svaigie un fermentētie, kuru gatavošanas process notiek daudz ātrāk, zudumu mazāk, rezultāts paredzams un arī naudiņa straujāk atgriežas saimniecības apritē.
Vairākās siera receptēs Iluta aitas pienam piejauc arī kazas pienu, lai iegūtu izteiksmīgāku garšu un samazinātu tauku daudzumu. Aitas piens ir bagāts ar taukiem un olbaltumvielām – satur vidēji sešus līdz septiņus procentus, rudenī rādītājs ir vēl augstāks, taču cilvēka organismam tas savas tauku struktūras dēļ ir daudz vieglāk pārstrādājams nekā govs piens.
Laimes formula
Lai gan saimniecība algo strādnieku, kas baro, kopj un slauc aitas, Iluta visu pārrauga pati. “Man patīk mazas ģimenes saimniecības formāts, kurā varu darbus kontrolēt un jebkurā brīdī, ja vajag, mesties palīgā. Esmu pati sev pārvaldniece un noteicēja.”
Vasarā viņa pieņemot darbā jauniešus no Nodarbinātības valsts aģentūras, talkā nāk arī pašas lielākie bērni. Jaunā paaudze jau no mazām dienām radināta pie darba, mākot pat izslaukt aitas. “Jau tagad vecākā meita teic, ka labāk gribot pie aitām, nevis uz skolu!” smaidot saka mamma. Skaidrs, ka pēc garās ziemas bērniem labāk patīk būt dabā un ar dzīvniekiem.
Kurš varētu sekot tēva vai mammas pēdās, vēl nevar zināt. Pirmdzimtā Luīze (18) gribot mācīties mārketingu un jau tagad palīdz uzturēt instagrama kontu ar produkciju, dēlu Albertu (16) aizrauj motobraukšana, Agate (15) izkopj baletdejotājas talantu, Elīza (14) izceļas ar labām sekmēm un saimnieciskumu, bet pastarītis Krišs Antonijs (4), atgriezies no bērnudārza, tūlīt diebj pie mammas aitām un tur dzīvojas līdz vēlam vakaram. Puikam garšojot aitas piens, vispirms gan pajautājis, vai veselīgs. “Maniem bērniem ir svarīgi, lai pārtika būtu arī veselīga,” lepni nosaka mamma.
Pat brīžos, kad darbs dzen darbu un liekas, ka atpūtai nekad nebūs vaļas, Iluta jūtas labi, jo šeit taču viņas dzimtā vieta un tepat dzīvo arī tuvākie cilvēki. “Pāri kalnam ir mana bērnības māja, kur tagad dzīvo brālītis, tepat netālu arī mamma, abas māsas un māsīca, tā ka visi esam uz vietas. Svētdienās ejam uz dievkalpojumu Brunavas katoļu baznīcā, turamies visi kopā gan garīgā dzīvē, gan darbos.” Ko tad laimei vairāk vajag?
* Mančego (Manchego) siera izcelsme ir Lamanča reģions Spānijā, un to gatavo no Mančegas šķirnes aitu piena. Sieru gatavina no diviem mēnešiem līdz diviem gadiem. Tā konsistence ir stingra un kompakta, ar sviestam līdzīgu tekstūru un mazām, nevienmērīgi sadalītām gaisa kabatiņām.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
3 zelta padomi uzņēmējdarbībā
• Nosaki mērķi un to īsteno.
• Ražo un radi jaunus produktus radoši.
• Produktu ražošanā un realizācijā nezaudē saikni ar patērētājiem, lai uzzinātu viņu vērtējumu.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
“Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā www.novadagarsa.lv (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā lietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
• Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
Patērētājiem un sabiedrībai kopumā:
• vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
• ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
Uzziņa
Ilutas Straģes Brunavas piena aitas
• Iluta Straģe kopš 2013. gada nodarbojas ar piena aitu audzēšanu kā mājražotāja. No aitas piena top saldējums, jogurts, deserti, svaigais un fermentētais siers, kā arī nogatavinātais cietais siers.
• Plāno attīstīt mīksto pelējuma franču sieru ražošanu.
• Salīdzinot ar govs un kazas pienu, aitas pienam ir augstāks tauku un proteīna saturs. Aitas pienā ir arī augsts A un E vitamīnu, kalcija saturs, bet salīdzinoši zems holesterīna saturs.
• Produkcija tiek tirgota Jelgavas veikalā “Zaļā zeme”; Rīgā “Rimi” Klēts veikalos K. Valdemāra ielā; tirdzniecības centrā “Akropole Alfa” un “Spice”, veikalā “Idille”; Ikšķiles “Labumu bodē”, Rāmkalnu kafejnīcā Berģu “Depo”, kā arī gadatirgos Zemgalē un Kurzemē, ik mēnesi Liepājas un Ventspils tirgos, kā arī interneta veikalā “Livin”.
• Produkcija apskatāma un pasūtināma www.zskrisjani.com.
• Saimniecībā ražotajam aitas pienam ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.
• Papildus lopkopībai un pārstrādei tiek piedāvāts arī lauku tūrisma pakalpojums ar aitas piena produkcijas degustāciju. Sadarbība ar citiem mājražotājiem, gidiem un lauku partnerībām saimniecība iekļauta kopīgā tūrisma maršrutā “Baudi Bauskā” un “Zemgales saimnieces aicina ciemos”.
• Saimniece lepojas ar diviem realizētiem LEADER projektiem un 2019. gada LAD projektu slaukšanas zāles aprīkojumam, šogad ar Eiropas Savienības projekta finansējuma atbalstu cer iegādāties traktoru un ierīkot bioloģisko graudu glabātavu.
• Saimniecību plānots attīstīt līdz 150 slaucamām aitām.
• Iluta Straģe ir konkursa “Tautas garša 2019” uzvarētāja nominācijā “Piena produkti”, Bauskas novada uzņēmēju konkursā 2017. gadā, un 2021. gadā viņa saņēmusi balvu nominācijā “Novada mājražotājs”, 2. vietu ieguvusi LLKC rīkotajā jauniešu biznesa ideju konkursā “Laukiem būt!” 2017. gadā.
• Novada garšas 2021. gada produktu kvalitātes konkursā ar sudraba medaļu novērtēts saimnieces aitas piena bezpiedevu jogurts un Lobgales muižas siers no aitas un kazas piena.
