Pēc Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas pašvaldības ietaupa ap miljonu eiro gadā 0
Divu gadu laikā 11 pašvaldības pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas “Vai pašvaldību administratīvais resurss to funkciju īstenošanai tiek izlietots produktīvi un ekonomiski?” ieviesušas 101 jeb 99% ieteikumu, tādējādi veidojot ietaupījumu vienu miljonu eiro gadā, aģentūru LETA informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne.
Revīzija tika veikta Beverīnas, Daugavpils, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Rēzeknes, Rucavas, Varakļānu un Zilupes novadu pašvaldībās, kuras joprojām turpina pilnveidot savus iekšējos procesus, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
“Ja šīs revīzijas rezultātā iedzīvotājos būs vairāk pārliecības, ka par pašvaldības līdzekļiem tiek saņemti iespējami labākie pakalpojumi, ka iedzīvotāji par tiem nepārmaksā vai gluži pretēji – tie nerada pašvaldībai papildu izdevumus, atņemot finansējumu citiem svarīgiem uzdevumiem, tad varam būt patiesi gandarīti par paveikto. Revidenta darba augstākais mērķis ir revīzijā atklāto trūkumu un nepilnību novēršana, kas nozīmē ieteikumu ieviešanu pilnā apjomā,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pēc revīzijas pašvaldībās tiek ieviesti ieteikumi, kuru mērķis – sniegt iedzīvotājiem pilnīgu un precīzu informāciju par pašvaldību pakalpojumiem, izveidojot skaidrus un saprotamus pakalpojumu sniegšanas aprakstus, norādot kad un kur pakalpojumus ir iespējams saņemt, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai pakalpojumu saņemtu un kāda ir iespējamā pakalpojuma saņemšanas maksa.
Lai saņemtu informāciju par pašvaldību pakalpojumiem nepieciešamo dokumentu klāstu, iedzīvotājiem vairs nav jādodas uz iestādēm, jo informācija ir pieejama pašvaldību tīmekļa vietnēs. Tas samazina manuālo darbu, kā rezultātā tiek ietaupīts iedzīvotāju laiks pakalpojumu saņemšanai un samazinās arī kļūdu iespējas. Tāpat pašvaldību deputātiem vairs netiek kopētas uz sēdi nepieciešamās dokumentu ķīpas, bet tie tiek nosūtīti elektroniskā formātā.
Pašvaldībās joprojām noris sniegto pakalpojumu aprakstu veidošana, kas tiek ievietoti gan pašvaldību tīmekļa vietnēs sadaļā “Pakalpojumi”, gan portālā “www.latvija.lv”. Kopumā pašvaldības ir aprakstījušas vairāk nekā 400 pakalpojumus. Piemēram, bērna uzņemšana pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes rindā, aprūpe mājās, par reklāmas izvietošanu, pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršana.
Ieteikumu ieviešanas gaitā pašvaldības ir izvērtējušas un pilnveidojušas savus iekšējos procesus, tajā skaitā izslēdzot lieku dokumentu kopēšanu un kustību, darbinieku dīkstāves vai pārslodzi.
Tā Daugavpils novada pašvaldībā ir veikta darba aizsardzības speciālistu, zemes lietu speciālistu un nekustamā īpašuma nodokļa inspektoru amata vietu restrukturizācija, kā rezultātā pašvaldība ir ieekonomējusi vairāk nekā 50 000 eiro ik gadu. Centralizējot grāmatvedības uzskaiti, Gulbenes novada pašvaldībā samazināts grāmatvedības darbinieku slodžu skaits un ietaupījums mērāms vismaz 131 000 eiro, bet Rēzeknes novadā ietaupījums būs gandrīz 180 000 eiro gadā. Arī Madonas novada pašvaldība ir uzsākusi grāmatvedības procesu centralizāciju un aprēķini liecina, ka, daļēji centralizējot grāmatvedības uzskaiti, 2019.gadā tiks ietaupīti vismaz 63 500 eiro.
Revīzijas rezultātā pašvaldībās ieviesti ieteikumi, lai pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem būtu pēc iespējas ekonomiski pamatota, sabalansējot to pieprasījumu un pieejamību, bet vienlaikus iespēju robežās saglabājot iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību.
Vērtējot pakalpojumu pieprasījumu un administratīvo resursu izlietojumu, tiek ņemta vērā iedzīvotāju vajadzība saņemt pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tomēr arī šādā gadījumā pašvaldības ir radušas iespēju pilnveidot pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Gulbenes un Madonas novados ir pilnveidota komunālo pakalpojumu sniegšana un iestāžu tehniskā apkalpošana, novēršot to sadrumstalotību. Kopumā šo pakalpojumu pilnveidošana Gulbenes un Madonas novada pašvaldībām ļauj gadā ietaupīt vismaz 300 000 eiro.
Tāpat arī citās pašvaldībās ir veikta vairāku jomu optimizācijas iespēju izvērtēšana, piemēram, izglītības, kultūras, sporta, bāriņtiesu, darbā ar jaunatni, kur, saglabājot iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību, ir veiktas izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā.
Valsts kontrole pēc revīzijas ieteica izvērtēt iespējamās sadarbības jomas ar citām pašvaldībām, tādējādi, samazinot administratīvā resursa izlietojumu un iespēju robežās iedzīvotājiem saglabājot pakalpojumu pieejamību.
Jaunpiebalgas novada pašvaldībā, sadarbojoties piecām pašvaldībām, 2019.gada 1.martā darbu uzsāka apvienotā Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu bāriņtiesa, līdz ar to 2019. gadā tiek plānota budžeta līdzekļu ekonomija aptuveni 5129 eiro apmērā, savukārt 2020.gadā jau 6893 eiro.
Tomēr VK norāda, ka ir pašvaldības, kuras jaunas sadarbības jomas ar citām pašvaldībām dažādu iemeslu dēļ ievieš nelabprāt. Piemēram, vienā pilsētā atrodas divas Dzimtsarakstu nodaļas, un pašvaldības nevar vienoties par vienas Dzimtsarakstu nodaļu izveidi – Daugavpils un Rēzeknes novadu pašvaldības nevar vienoties attiecīgi ar Daugavpils pilsētas un Rēzeknes pilsētas pašvaldībām par vienas Dzimtsarakstu nodaļas izveidi pilsētā.
Būvniecības uzraudzības izdevumu salīdzinājums liecina, ka, pašvaldībām sadarbojoties pakalpojumu sniegšanā, ir iespējams samazināt izmaksas. Tomēr Rucavas novada pašvaldībā darbu turpina Rucavas novada būvvalde, kaut arī izmaksas, mazam novadam veidojot atsevišķu iestādi, ir vismaz trīs reizes lielākas nekā tām pašvaldībām, kurās ir izveidota viena būvvalde uz vairākiem novadiem.
