Pēc Valsts kontroles ieteikumiem Valmiera izstrādās detalizētu kārtību dzīvojamo māju uzraudzībai 0
Atbilstoši Valsts kontroles rekomendācijām Valmieras pilsētas Būvvalde palielinās risku novērtējumā balstītu pārbaužu īpatsvaru, kā arī veikts izmaiņas pašvaldības normatīvajos aktos, sacīja Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.
Viņa uzsvēra, ka tiks pilnveidots esošais iekšējais normatīvais dokuments “Pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšanas noteikumi”, detalizētāk izstrādājot kārtību par dzīvojamo māju vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un nekustamā īpašuma uzturēšanas darbu plānu sagatavošanu, kā arī Valmieras pilsētas Būvvaldei izveidots iekšējais normatīvais dokuments ar plānu un kritērijiem, pēc kuriem turpmāk tiks veiktas pārbaudes.
Melece norādīja, ka lielā pieprasījuma radītais dzīvesvietu trūkums Valmierā, ko svarīgi risināt uzņēmējdarbības atbalstam un iedzīvotāju vajadzībām, Valmieras pilsētas pašvaldībai liek jo īpaši atbildīgi izturēties pret esošo dzīvojamo fondu, veicot regulāru tā tehniskā stāvokļa novērtēšanu un uzlabošanu, lai maksimāli pagarinātu namu ekspluatācijas laiku.
Latvijā daudzdzīvokļu namu dzīvojamais fonds noveco, jaunu namu būvniecības tempi, īpaši reģionos ir lēni. To ietekmē valsts politikas trūkums, finanšu atbalsta instrumentu nepieejamība, biznesa specifika, kas neļauj ātri atgūt investīcijas, zemā iedzīvotāju pirktspēja, īpaši reģionos, piebilda pašvaldības pārstāve.
Viņa atzina, ka iespējas, lai celtu tirgus situācijai atbilstošus īres namus, ir ļoti ierobežotas. Valmierā divu jaunu daudzdzīvokļu īres namu būvniecība ir attaisnojusies rīcība, taču, pēc viņas teiktā, pašlaik valstī nav instrumentu, kas ļautu projektu turpināt un būvēt vēl jaunus īres namus, nodrošinot tirgus situācijai atbilstošu īres cenu, lai gan pieprasījums ir liels.
Valmierā jau kopš 2004.gada notiek daudzdzīvokļu dzīvojamo namu energoefektivitātes pasākumu īstenošana, veicot ēku siltināšanu, bieži kopā ar ēkas iekšējo inženiertīklu atjaunošanu.
Šā gada sākumā Valmierā no 161 centrālajai siltumapgādes sistēmai pievienotajiem namiem pilnībā ir atjaunotas 87 mājas. Pašvaldība katru gadu budžetā paredz līdzekļus līdzfinansējuma nodrošināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo namu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, piebilda Melece.
Valmieras pilsētas Būvvaldes būvinspektors Juris Mellēns norādīja, ka būvvalde, saņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas būvprojektus, var secināt, ka ēku apsaimniekotāji un īpašnieki atbildīgi izturas pret savu īpašumu.
Kā savā ziņojumā norāda Valsts kontrole, no apsekotajām pašvaldībām, vienīgi Valmierā ir izstrādāti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principi un kārtība.
Ziņojumā arī atzinīgi novērtēts arī Valmieras pilsētas Būvvaldes darbs lēmumos uzdoto prasību neizpildes gadījumos ierosināt pieņemtā lēmuma piespiedu izpildi.
Atzinumā Valmiera minēta kā labais piemērs, kur ēku vizuālai apsekošanai tiek piesaistīts personāls ar atbilstošu izglītību ēku pārvaldīšanas jomā un darbinieki ar būvspeciālista izglītību, kā arī notiek apsaimniekošanas plānu izstrāde atsevišķiem namīpašumiem. Pašvaldībā apliecināja, ka tos vietvara turpinās veidot arī citiem īpašumiem.
Lielākais daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekotājs Valmierā ir SIA “Valmieras namsaimnieks”. Valdes priekšsēdētājs Ilmārs Skādulis skaidroja, ka katram namam vismaz vienu reizi gadā tiek veikta vizuālā apskate, lai novērtētu ēkas stāvokli. Konstatējot kādas neatbilstības vai bojājumus, apsekošanas aktā tie tiek fiksēti, pēc tam tiek izstrādāts veicamo remontdarbu un kapitālo remontu plāns un tāme trīs gadu periodam.
Savukārt pirms daudzdzīvokļu dzīvojamo namu siltināšanas, tiek veikta arī ēku tehniskā apsekošana, inženierizpēte un energoaudits, ko veic sertificēts speciālists. Pamatojoties uz šo izpēti un dzīvokļu īpašnieku iespējām, veicamajiem darbiem tiek izstrādāts ēkas būvprojekts, kas ir par pamatu būvdarbu iepirkumam un sekojošai to realizācijai pilnā vai daļējā apjomā.
Valsts kontroles arī secinājusi, ka tikai Valmierā pašvaldības uzņēmuma pārvaldībā esošajām izlasē iekļautajām desmit daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām vizuālās apskates aktos ir norādīts visu normatīvajā aktā noteikto elementu tehniskā stāvokļa novērtējums.
Jau ziņots, ka šonedēļ valsts kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto, norādīja, ka dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi.
“Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt,” sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Vienlaikus Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāstīja, ka atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā 50% dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to stāvokli. Līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes.
“Apsaimniekošanas maksas daudz kur ir dramatiski zemas, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar izdarīt, varbūt vienīgi kārtot lietvedību, vai nopļaut zāli, bet kapitālos remontus par šādu apsaimniekošanas maksu plānot nevar,” uzsvēra Korčagins.
Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka vairāk nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60% māju konstatēti cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.
Korčagins norādīja, ka pašvaldības bieži vien ir gan ēku īpašnieki, gan apsaimniekotāji, gan arī uzraugi būvvalžu personā. Tomēr revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldības neveic pienākumu pietiekamā apmērā.
