Pēc vairāku gadu klusuma, aizvadītajā vasarā Saulkrastu estrādē atsākās rosība 2
Asnate Rancāne, žurnāls “Baltijas Koks”
Jūnija sākumā pēc vairāku gadu pārtraukuma Saulkrastu pilsētas estrādē atkal no jauna atskanēja novadnieku čalas un rosība. Estrādes un atjaunotā Neibādes parka apmeklētāji bija ieradušies apskatīt, kāda izskatās atjaunotā parka daļa un Saulkrastu estrāde pēc rekonstrukcijas.
Viens no galvenajiem materiāliem, kas izmantots, lai atjaunotu jaunās solu rindas, ir koks. Raugoties uz jaunajām solu rindām gaišajos toņos, tās atgādina instrumenta taustiņus, un, nobraucot viegli ar roku, jūtama patīkama tekstūra, jo koka detaļas soliem izgatavotas no izturīgajiem lapegles dēļiem.
Estrādes apmeklētājiem tiek piedāvāts kontrasts, proti, estrādes koka konstrukcijas ēkas atjaunotais krāsojums ir tumši brūnos toņos, bet soli – gaiši brūnganā smilšu tonī, kas Saulkrastu pilsētai tik ļoti piestāv. Atkritumu tvertnēm arī izmantotas koka detaļas no oša koka dēļiem, kas apstrādātas ar eko lineļļu.
Saulkrastu novada domei pēdējos gados ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, lai īstenotu dažādus infrastruktūras attīstības projektus. Viens no nozīmīgākajiem ir 2017. gadā apstiprinātais projekts Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojumu izveidē un attīstībā – Saviļņojošā Vidzeme, kas tika īstenots sadarbībā ar Carnikavas, Salacgrīvas un Limbažu pašvaldībām.
2020. gadā tika izstrādāts būvprojekts, un jau 2021. gada janvārī sākta estrādes ēkas atjaunošana un Neibādes parka labiekārtošana, lai pēc ilgstoša klusuma šajā vietā atkal notiktu kultūras un atpūtas pasākumi.
Neibādes parkā uzstādīti jauni gaismekļi, atjaunoti celiņi, kā arī novietoti soliņi, atkritumu urnas un velostatīvi. Apzaļumošanas darbu laikā izveidoti stiprinātā zāliena segumi, kuros gada siltajos mēnešos parkā izvietot pagaidu tirdzniecības vietas, kā arī iekopts zāliens un pieplanēta tagadējā parka teritorija. Ierīkotas vairākas puķu dobes, iestādīti 13 koki un dažādi dekoratīvie krūmi. Estrādē ierīkota jauna solu konstrukcija ar 1746 sēdvietām.
Estrādes teritorijā paredzētas vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un jaunajām māmiņām ar bērnu ratiem. Ieklāts bruģis un rekonstruēta ēka, kā arī izbūvētas labierīcības māksliniekiem. Lai estrādei būtu piemērota akustika, tika uzstādīti akustiskie paneļi.
Pirmie estrādes apmeklētāji pēc rekonstrukcijas tika aicināti uz estrādes atvērto durvju dienu 4. un 5. jūnijā, kad, klātesot Saulkrastu novada domes priekšsēdētājam Normundam Līcim, būvkompānijai SIA Tilts, kas izstrādāja būvprojektu un veica būvniecību, kā arī Saulkrastu kultūras centra vadītājai Artai Skudrēnai, svinīgi tika pārgriezta speciāli veidota sarkanā lente.
Estrādes pirmsākumi
Kāda 1933. gada afiša vēsta par Rīgas Tautas teātra viesizrādi Veco dzirnavu noslēpums Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrības Saulkrastu estrādē. Šī ir viena no pirmajām vēstures liecībām par estrādi Neibādes parkā. 20. gadsimta 30. gadu fotoattēlā ir redzams, ka izrādei izgatavotas iespaidīgas dekorācijas, skatītāji izvietojušies uz pakalna, bet estrādes aprises vēl īsti nav manāmas.
Var vērot, kā 10 gados mainījušies arī ziņojumi par ērtībām izrīkojumu laikā – īsā piezīme 1923. gada afišas apakšmalā «Zirgu uzraudzība» aizstāta ar «Par auto, velo un zirgu uzraudzību tiks gādāts», bet 10 gadu laikā tā pārtapusi paziņojumā: «Par satiksmes līdzekļu uzraudzību atlīdzināmi uzraugam 20 sant. par katru satiksmes līdzekli.»
Ar gadiem dinamiskas pārvērtības Saulkrastu estrādē notiek populārākās R. Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos iestudējumos. Ja 30. gadu fotoattēlā līgotāji ir ģērbušies tautastērpos, tad 2007. gada vasarā Liepājas teātra viesizrādē Kārlēns pa skatuvi spriņģo padilušos džinsos.
Teātra simbolisko masku – komēdijas smejošās un traģēdijas raudošās – pirmsākumi meklējami antīkajā kultūrā. Šķiet, visspilgtāk un gandrīz vienlaikus šo aktiera misiju – likt raudāt un smieties, bet pāri visam – domāt – Saulkrastu estrādē paudis aktieris Edgars Liepiņš. Viņš savās koncertprogrammās nebaidījās celt gaismā galma jeb pastāvošās iekārtas nebūšanas un ļāva smieties līdz asarām, caur humora prizmu paraugoties uz cilvēka dabu, bet koncertu noslēgumā allaž aicināja uz nākamo pasākumu: «Tiksimies kādreiz maijā…»
Kad kolorītais āksts un traģiķis bija noslēdzis šīs zemes gaitas, uz piemiņas koncertiem maija beigās Saulkrastu estrādē sāka aicināt viņa draugi, kolēģi un domubiedri līdz brīdim, kad estrādi pievarēja laika zobs, un pēc dažiem gadiem Saulkrastu novada pašvaldība sāka dzīvē īstenot E. Liepiņa aicinājumu: «Vajag tik rakt!»
Nav iespējams nosaukt visus teātrus, kas viesojušies, un skatuves māksliniekus, kuri spēlējuši Saulkrastu estrādē pēdējā gadsimtā.
Estrāde un tās teritorija turpina attīstīties – patlaban tiek uzstādītas videonovērošanas kameras, turpmāk nepieciešams labiekārtot auto stāvlaukumu un izbūvēt tiltiņu pār Ķīšupi, sakārtojot upes labo krastu.
Saulkrasti aizvien dažādu objektu izbūvē kā materiālu izmanto koku, jo tas saplūst ar zaļojošo dabu, jūru un upju ūdeņiem, veidojot vienotu ansambli. Joprojām lieliski gan saulkrastiešiem, gan arī novada ciemiņiem kalpo pirms vairākiem gadiem piejūras kāpās izbūvētās Saulrieta takas koka laipas un acis priecē interesantie dabas objekti.
