Pēc uzbrukumiem kabeļiem Baltijas jūrā piektdien “Latvenergo” veiks neplānotu TEC1 un TEC2 tehnisko apskati 0
Baltijas valstīm šobrīd ir pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai arī mūs nopietni izaicina Baltijas jūras kabeļu incidenti, reaģējot uz pēdējiem incidentiem Somu līcī, paziņojusi Latvijas premjere Evika Siliņa (JV).
Pēc viņas vārdiem, nostiprinot reģiona enerģētisko neatkarību, Baltijas valstis nākamā gada februārī atslēgsies no ar Krieviju saistītā BRELL elektrotīkla, lai pievienotos Eiropas energotīklam.
“Esmu saziņā ar Somijas un Igaunijas kolēģiem par “EstLink 2″ bojājumu,” paziņojumā pauž politiķe, “Latvija ir gatava sniegt palīdzību, ja būs tāda vajadzība. Valdības vadītāju līmenī koordinējamies drošības uzturēšanai Baltijas jūrā.”
Siliņa apgalvo, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pastiprina novērošanu un regulāru kritiskās infrastruktūras apsekošanu.
Vēlāk arī Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka “EstLink 2” darbības pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroapgādi.
KEM atzīmē, ka Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatori turpina veikt diagnostikas darbus. Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatoru veiktie mērījumi liecinot, ka “EstLink 2” kabeļa iespējamā kabeļa bojājuma vieta atrodas Somu līča pusē.
Atbilstoši Somijas sistēmas operatora publicētājai informācijai, kā arī balstoties uz līdzvērtīgiem jūras elektrokabeļu bojājumiem vēsturiski, šobrīd provizoriskais remontdarbu pabeigšanas termiņš ir 2025.gada augusts, atzīmē KEM, gan piebilstot, ka prognoze var tikt pārskatīta, kad bojājuma vieta būs precīzi identificēta.
KEM uzsver, ka Somijas atbildīgo varas iestāžu oficiālajā paziņojumā minēts, ka bojājumu varētu būt izraisījis tankkuģis “Eagle S”, kas kuģo zem Kuka salu karoga. Konstatēts, ka “Eagle S” trūkst viens no enkuriem. Kuģis “Eagle S” ir aizturēts un noenkurots Somijas teritoriālajos ūdeņos, notikuma vietā tiek veikta izmeklēšana sadarbībā ar robežsardzi un citām atbildīgajām iestādēm.
Vērtējot kabeļa bojājuma ietekmi uz elektroapgādes drošumu Latvijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsver, ka Latvijā ir pietiekamas ģenerējošās jaudas, dabasgāzes rezerves, kā arī pietiekama starpsavienojumu kapacitāte, lai nosegtu Latvijas patēriņa vajadzības.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar “Latvenergo” rīt, 27.decembrī, plkst.10 nolēmuši veikt neplānotu TEC1 un TEC2 elektrostaciju tehnisko apskati, lai pārliecinātos par visu iekārtu tehnisko stāvokli un gatavību nodrošināt nepieciešamās darbības jaudas.
Melnis atzīst, ka kabeļa remontdarbu laikā iespējama ietekme uz elektroenerģijas biržas cenu. Iepriekš “Estlink 2” tehniskā bojājumu dēļ šī gada martā līdz septembrī elektrības biržas cenas bijusi vidēji par 10% augstākas.
Elektroenerģijas cenām ir tendence kļūt svārstīgākām situācijās, kad atjaunīgās elektroenerģijas ražošana ir zema, attiecīgi tādā gadījumā elektroenerģijas cena biržā ir atkarīga no Baltijas gāzes elektrostacijām un Igaunijas degslānekļa ražotnēm, atzīmē KEM. Jo vairāk pašmājās ir pieejami atjaunīgie ražošanas resursi – piemēram, vējš, ūdens, jo vairāk var saražot un nosegt patēriņu paši par zemākām izmaksām.
Arī KEM uzsver, ka NBS ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un uzrauga drošības situāciju Baltijas jūrā, kā arī apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem. Aizsardzības ministrija zemūdens kritiskās infrastruktūras drošības jautājumu regulāri aktualizējot dažādos sadarbības formātos, kā NATO, ES u.c..
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) paziņojumā sociālajos tīklos atzīst, ka kabeļu starp Somiju un Igauniju bojāšana ir “satraucoša zīme, kas ir jāuztver nopietni”. arī viņš apgalvo, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki esot pastiprinājuši Baltijas jūras monitoringu un Jūras spēki regulāri veicot kritiskās infrastruktūras pārbaudes.
Meļņa skatījumā, “EstLink 2” bojājums netraucēs Baltijas valstīm veikt plānoto atslēgšanos no BRELL tīkla un pievienošanos Eiropas elektrotīklam, kas plānota 2025.gada februāra sākumā. Baltijas valstīm ir pieejamas pietiekamas ražošanas jaudas un citi starpsavienojumi, lai īstenotu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu bez kabeļa “Estlink 2” savienojuma.
“Sinhronizācijas projekts ir Baltijas energoneatkarības un valstu drošības projekts. Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši apjomīgu darbu 15 gadu garumā, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību, novēršot iespējamos incidentus,” uzsver KEM.
Kā ziņots, trešdien pārtrauca darboties Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis “EstLink 2”, bet vēlāk tika izziņots, ka radušies bojājumi arī trim zemūdens sakaru kabeļiem starp Igauniju un Somiju. “Estlink 2” jauda ir 650 MW. Turpina darboties Igaunijas-Somijas elektrokabelis “EstLink 1” ar jaudu 350 MW.
Kā ceturtdien vēstīja Igaunijas mediji, Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde informēta, ka bojāti divi “Elisa Eesti AS” grupai piederoši sakaru kabeļi un viens “CITIC Telecom CPC” piederošs sakaru kabelis. Kā norāda telekomunikāciju uzņēmumi, kas sniedz sakaru pakalpojumus pa kabeļiem, traucējumi nav jūtami ietekmējuši galalietotājus, visi pakalpojumi un sakari starp Igauniju un Somiju darbojas.
Igaunijas ārējie savienojumi ir daudzkārt dublēti, un zemūdens kabeļa bojājuma gadījumā var izmantot alternatīvus funkcionējošus zemūdens kabeļus vai virszemes kabeļus uz Latviju, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi internetam un dažādu pakalpojumu darbību.
Somijas mediji vēstīja, ka laikā, kad pārtrauca darboties “EstLink 2”, tā tuvumā atradies kuģis “Xin Xin Tiang 2”, kas kuģo ar Honkongas karogu. Vēlāk parādījās ziņas, ka tuvumā bijis arī krievu “ēnu flotes” kuģis “Eagle S”, kas kuģo ar Kuka salu karogu. Somija šo kuģi ir aizturējusi.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos pauda vērtējumu, ka zemūdens kabeļu bojājumi starp Somiju un Igauniju, visticamāk, nav nejaušība. “Kritiskās jūras infrastruktūras aizsardzībai ir jābūt vienam no galvenajiem NATO un reģionālajiem uzdevumiem Baltijas jūrā,” uzsvēra Rinkēvičs.
