Pēc Ukrainas nākamais Kremļa mērķis varētu būt Moldova un Baltijas valstis, brīdina Beļģijas armijas vadītājs 315
Pēc Ukrainas Kremļa nākamais uzbrukuma mērķis varētu būt Moldova un Baltijas valstis, brīdina Beļģijas armijas komandieris Mišels Hofmans.
“Krievija jau ir parādījusi, ka tai ir vēlme uzbrukt kaimiņvalstīm. Krievijas prezidenta Vladimira Putina valoda vienmēr ir neviennozīmīga. Pilnīgi iespējams, ka vēlāk viņiem būs citas idejas. Vai nu Moldovas dienvidos, vai Baltijas valstīs,” Hofmans sacīja vizītes laikā pie Beļģijas karavīriem, kas izvietoti Rumānijā, raksta “Politico”.
“Eiropai ir steidzami jāsagatavojas un skaidri jāpasaka, ka tā var sevi aizstāvēt un ka nepieciešamības gadījumā veiks pretuzbrukumu,” sacīja Hofmans.
Viņš piebilda, ka Krievija ir pārorientējusi savu uzmanību uz militāro rūpniecību.
“Pat ja Maskavas spēki šobrīd šķiet novājināti notiekošā kara pret Ukrainu dēļ, šis vājums ir “īslaicīgs”. Ja Krievija uzvarēs karā, tā galu galā atjaunos militāro mašīnu un atjaunos savus bruņotos spēkus,” brīdināja armijas komandieris.
Ukraina ir atvairījusi Putina iebrukumu, kas sākās 2022. gada februārī un, neraugoties uz Kijevas bruņoto spēku sīvo pretestību, nav pazīmju, kas liecinātu, ka tas varētu beigties.
Moldova robežojas ar Ukrainu, un vienu no tās reģioniem – Piedņestru – atbalsta Kremlis.
Kopš PSRS sabrukuma tā ir darbojusies kā neatzīta valsts, saglabājot padomju laika sirpja un āmura karogu un kā oficiālo valodu lietojot krievu valodu.
Uz rietumiem no Kremļa Baltijas valstis aizsargā NATO kopējās aizsardzības klauzula, un Putina karaspēka uzbrukums Igaunijai, Latvijai vai Lietuvai varētu izraisīt plašāku konfliktu.
