Pēc ugunsgrēka Merķeļa ielā papildinātas ugunsdrošības prasības īres dzīvokļiem un būvēm 0
Ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” ir pilnveidotas ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas īslaicīgai īrei. Jaunās prasības stāsies spēkā no 2024. gada 1. marta, tā vēstīja “Latvijas Vēstnesis” un portāls “lv.lv“.
Ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma (piemēram, tūrisma pakalpojuma) sniegšanai iedzīvotājiem, tiek pilnveidotas, reaģējot uz traģisko 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kurā bija patvaļīgi ierīkots hostelis.
Pirmkārt, līdz šim būvnormatīvā nebija definēts, kas ir īslaicīga īre. Tāpēc regulējums papildināts ar 2.42. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīga īre ir dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām, raksta “lv.lv”.
Otrkārt, pēc atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtās informācijas par minēto ugunsgrēku tika konstatēts: lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, jāparedz tehniskie risinājumi, kas ļautu ātrāk evakuēties no īslaicīgai īrei nodotajām telpām.
Piemēram, šobrīd nav noteikts, kādām jābūt durvīm īslaicīgās īres dzīvokļos.
Līdz ar to noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” ir papildināti ar 147.5. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīgās īres dzīvokļu durvīm no iekšpuses ir jābūt viegli atveramām bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces. Minēto prasību nodrošina arī slēdzene, kas no iekšpuses ir atverama bez nepieciešamības ielikt tajā atslēgu.
Būvnormatīvs papildināts arī ar jaunām prasībām par ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, un virsspiediena sistēmu. Ekonomikas ministrija uzsver: regulējuma izmaiņas nerada pienākumu īpašniekiem uzreiz nodrošināt ēku atbilstību jaunajām prasībām, bet tās būs jāievēro, ēkas atjaunojot un pārbūvējot.
Precizētās prasības būs jāpiemēro daļai, kas tiks atjaunota un pārbūvēta; tās neattieksies uz būvniecības iecerēm, kurām būvprojekts jau ir akceptēts. Paredzētas arī ugunsreakcijas prasības ārsienu siltumizolācijai, lai izvairītos no ugunsgrēka izplatīšanās pa būves fasādi, t. i., noteiktas ārsienu siltumizolācijas sistēmu un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases.
Pašlaik būvnormatīvā nav noteiktas prasības kāpņu telpu logiem, taču būves kāpņu telpā paredzēts izvietot virsspiediena sistēmas. Virsspiediena sistēma nepildīs savu paredzēto funkciju, ja kāpņu telpu logi ugunsgrēka laikā būs atvērti. Līdz ar to būvnormatīvs papildināts ar prasību, ka 2. veida dūmaizsargātās kāpņu telpās logiem jābūt neveramiem vai aprīkotiem ar ierīcēm, kuras automātiski aizvērs logus, tiklīdz būs nostrādājusi gaisa virsspiediena sistēma.
Līdz ar grozījumiem būvnormatīvā pilnveidotas projektēšanas prasības būves ugunsnoturības pakāpēm pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pārskatītas minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, kā arī ugunsdrošības attālumi līdz blakus esošo zemes vienību robežām, uzsvērts “Latvijas Vēstnesī” un portālā “lv.lv”.
Jaunās būvju ugunsdrošības prasības būs spēkā no 2024. gada 1. marta.
Plašāk lasiet “LV portālā” ŠEIT.
