“Lido” pēc Tallinas mērķēs uz Berlīni 0
Igauņu nacionālais ēdiens – asinsdesa ar brūkleņu mērci – tāpat kā sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu ir jaunajā “Lido” Tallinā. Par to pārliecinājās “LA”, piektdien apmeklējot “Lido” trešā restorāna atklāšanu Igaunijas galvaspilsētā.
617 kvadrātmetrus plašajā zālē vienlaikus var apkalpot 360 klientus un, kā varēja novērot uzreiz pēc restorāna atklāšanas, ļaudis labprāt steidza iegādāties latviešu nacionālās virtuves ēdienus. Ap divsimt nosaukumu – zupas, gaļas ēdieni, pankūkas, salāti, saldie ēdieni – maltīte līdzīga kā Rīgā, arī noformējums un darbinieku tērpi ieturēti tradicionālajā “Lido” stilā. Un kā nu ne, jo telpas iekārtojuši “Lido” meistari. Arī personālu apmācījusi “Lido” šefpavāre Ilga Joma, kas atklāšanas dienā rosījās aiz kūpošās maltītes grēdām. Restorāna plānojuma pamatā ir “Lido” tradicionālais atklātās virtuves princips, kas ļauj pagatavot maltīti klientu acu priekšā.
Pensionāre Anna ar ceptu kartupeļu maltīti bija viena no pirmajām, kas, slavējot redzēto, steidza to nobaudīt. Viņa izteica cerību, ka jauno restorānu apmeklēs ne reizi vien, jo dzirdējusi tikai labas atsauksmes par latviešu nacionālo virtuvi.
Arī uzņēmējs, “Apollo Holding” vadītājs Ivars Vendelins slavē “Lido”: “Jau “Lido” īpašniekam Gunāram Ķirsonam šodien teicu, ka esmu ļoti liels “Lido” fans. Igauņi zina un pazīst “Lido”. Kad viņi vēl nebija ienākuši, igauņi ļoti gaidīja šo restorānu. Viņi jau līdz šim bija veiksmīgi Igaunijā, un domāju, ka kļūs vēl veiksmīgāki,” teica Ivars Vendelins, kam pašam pieder restorānu bizness, kinoteātri un citi uzņēmumi.
“Viņi mūs mīl”
“Lido” saimnieks Gunārs Ķirsons neslēpj, ka igauņu tauta novērtējusi uzņēmuma piedāvājumu. “Viņi mūs mīl, brauc pie mums, apgrozījums nemitīgi kāpj. Igaunijā esam jau septīto gadu, un nevienu reizi tas nav bijis mazāks kā iepriekš. Ja mūs nav padzinuši no šejienes ne tauta, ne valdība, bet, gluži otrādi, – tā dod arvien labākus nosacījumus biznesam un pat aicina, lai mēs te nākam, tad viņi mūs novērtē,” stāsta Ķirsons.
Tallinā jaunākais “Lido” lolojums atrodas tirdzniecības centrā “Mustamäe” un tā izveidošanā ieguldīti 1,2 miljoni eiro. Jaunajā restorānā strādās 100 darbinieki. Iepirkšanās centra atvēršana notika vienlaikus ar “Lido”, un tas atrodas vienā no tā saucamajiem pilsētas guļamrajoniem ar 66 tūkstošiem iedzīvotāju. Paredzams, ka tas būs plaši apmeklēts, jo līdzīga iepirkšanās centra šajā rajonā nav. Nule kā atklāta tā 1. kārta, bet perspektīvā ir vēl divu kārtu būvniecība.
“Mustamäe” centra direktore Anneli Hirve “LA” teica, ka šai vietai “Lido” ienākšana ir ļoti svarīga, jo jābūt daudzveidīgam piedāvājumam. Tā kā daudzi gatavo mājās, tad latviešu virtuves piedāvājums varētu būt laba iespēja iepazīt latviešu nacionālo virtuvi. “Šajā rajonā dzīvo 86 nacionalitāšu pārstāvji, līdz ar to šī virtuve būs ļoti piemērota mūsu klientiem,” pārliecināta Anneli Hirve.
Jāatgādina, ka “Lido” savu darbību Tallinā sāka 2009. gadā, atverot restorānu tirdzniecības centrā “Solaris”, bet pērnā gada martā tika atvērts otrs restorāns rekonstruētajā tirdzniecības centrā “Ülemiste”. Līdz ar tā atvēršanu “Lido” apgrozījums Igaunijas tirgū pieaudzis par teju 55%, bet klientu skaits palielinājies par 40%.
Dodas uz Vāciju
Igaunijā varētu tapt vēl divi lieli objekti, pēc pāris mēnešiem durvis vērs pirmais restorāns Berlīnē, bet vēl pēc pāris gadiem iecerēts sākt apgūt Skandināviju – Somiju un Zviedriju.
Ķirsons atklāj, ka jau šobrīd Vācijā tiek taisīti trīs objekti un, ja tie būs veiksmīgi, tad kā minimums Vācijā varētu vērt vaļā ap 10 objektu gadā. Investoru interese esot liela, bet “Lido” saimnieks viņiem teic – atvērsim pirmos, nostrādāsim astoņus mēnešus, sev pierādīsim, ka peļņa ir tāda, kādu vajag, un tad darīsim. Kas ir tas, ko cilvēki vēlas, un kāpēc viņi izvēlas tieši “Lido” maltīti, jautāju Ķirsonam. “Cena ir pieejama katram no iedzīvotājiem, toties interjers un ieguldījumi, kā vācieši saka, ir neadekvāti. Bet kāpēc memmītei, kura var paņemt tikai kartupeļus ar mērci, vajadzētu sēdēt metāla krēslā? Kāpēc viņa nevar sēdēt krēslā kā pašā dārgākajā restorānā?” vaicā Ķirsons. “Mēs esam tautas ēdinātāji,” viņš paskaidro, “lai būtu tā, ka cilvēks pēc maltītes var teikt, ka viņš ir ēdis tā, it kā pats būtu gatavojis.”
Latvijā “Lido” klājies labi – pagājušais gads noslēdzies atbilstoši plānotajam un mērķi ir izpildīti, atklāj “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. Jaunumi plānoti arī pašu mājās, taču, iekams nav noslēgti nepieciešamie līgumi, pagaidām detaļas netiek atklātas.
Sabiedriskajā ēdināšanā Auziņa novērojusi iepriecinošas tendences – pircēji kļūst arvien izglītotāki un izvēlas mājas virtuvi ar dabiskām izejvielām, veselīgumu, kvalitāti, produktus, kuros netiek izmantoti garšas pastiprinātāji un krāsvielas. “Tas mums nav nekas jauns, tā ir mūsu ikdiena,” tā Auziņa.
Lai izglītotu bērnus un jauniešus, “Lido” Krasta ielā Rīgā izveidojis savu uzturskolu, kur stāsta par pārtikas produktu piramīdu, produktu sastāvu un citiem jautājumiem. Uzņēmuma vadība iecerējusi uzrādīt pircējiem visām 300 receptēm sastāvu, tostarp, vai tajos ir alergēni. “Tas mums ir ļoti svarīgi – būt redzamiem un dot klientam tik daudz informācijas, cik vien to spējam dot. Cilvēki sāk domāt, ko viņi ēd, un tas ir svarīgi visai mūsu nācijai,” rezumē Rita Auziņa. Viņa priecājas par Latvijas ražotājiem, kas ieklausās “Lido” vēlmēs un aug līdzi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, uzslavējot dažus no viņiem – “Baltijas dārzeņus” un “Spilvu”.
