Pēc spraigām debatēm dod zaļo gaismu subsidētās elektrības nodokļa ieviešanai 0
Lai iegrožotu tā sauktās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, valdība otrdien pēc spraigām debatēm akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) ideju ieviest subsidētās elektrības nodokli (SEN) un izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu (ELAF).
Ar jauno nodokli plānots aplikt valsts sniegto atbalstu subsidētas elektroenerģijas ražošanai. Nodokļa likme būs diferencēta – 15% no atbalsta iekasēs, ja elektrības ražošanā izmanto fosilos energoresursus. Tas attieksies uz ražotājiem, kas elektrību iegūst no gāzes.
Savukārt atbalstu par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), paredzēts aplikt ar 10% likmi. Samazinātu – 5% likmi – piemēros valsts atbalstam koģenerācijas stacijām, kas nodrošina centrālizēto apkuri.
Nodoklis būtu spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Četros gados nodoklī plānots iekasēt 77,7 miljonus latu. Nodokļa ieņēmumus novirzīs kopējā budžetā, no kā plānots finansēt jauno ELAF, kas kompensētu elektrības sadārdzinājumu OIK pieauguma dēļ. Paredzēts, ka fondu administrētu “Latvenergo” jaundibināta meitas sabiedrība.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) valdības sēdē atzīmēja, ka nodokli subsidētās elektrības atbalstam plānots ieviest uz dažiem gadiem, lai OIK pieauguma dēļ mazinātu tuvākajos gados draudošo kraso elektrības sadārdzinājumu mājsaimniecībām un palīdzētu saglabāt Latvijas biznesa konkurētspēju.
Tikmēr vairākas uzņēmēju organizācijas valdības sēdē pauda iebildumus pret iecerēto nodokli subsidētās elektroenerģijas atbalstam. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) pārstāvis Sandis Bērtaitis pārmeta Ekonomikas ministrijai, ka tā nav pienācīgi izvērtējusi virzīto priekšlikumu, kā iedzīvināšana pasliktinātu “zaļās enerģijas” ražotāju situāciju un apdraudētu AER mērķus.
Savukārt asociācijas “Latvijas dārznieks” pārstāvis Jānis Bērziņš valdības sēdē pauda satraukumu par siltumnīcu saimniecību izdzīvošanas iespējām. Viņaprāt, 5% nodokļa likmes ieviešana atbalstam siltumapgādes uzņēmumiem sadārdzinātu apkuri. Tas varētu sagraut siltumnīcu saimniecības nozari, brīdināja Bērziņš, aicinot valdību neizputināt dārzeņu audzētāju biznesu.
Uz apkures sadārdzināšanas risku valdībā norādīja arī citi nevalstiskā sektora pārstāvji. Tam, ka siltums pēc jaunā nodokļa ieviešanas varētu sadārdzināt apkuri, pieļāva arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis. Pēc viņa sacītā, “citur [apkures tarifs pieaugs] mazāk, citur vairāk, bet kaut kāds pieaugums varētu būt”.
Par spīti daudzajiem pretargumentiem, valdība atbalstīja EM priekšlikumus nodokļa ieviešanai. Taču vienlaikus par enerģētiku atbildīgajai ministrijai uzdots domāt par sociālā atbalsta pasākumiem, lai iespējamais apkures sadārdzinājums neskartu iedzīvotājus. Tāpat uzdots meklēt ceļus, lai iecerēto pasākumu dēļ neciestu ražošanas nozare – dārzeņu audzētāji, būvmateriālu ražotāji un citi.
Jau vēstīts, ka EM strādā pie vairākiem risinājumiem, lai bremzētu OIK pieauguma un tādēļ draudošā krasā elektrības sadārdzinājuma ietekmi uz mājsaimniecībām un biznesu. EM ieskatā, lai nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju maksātspēju par elektroenerģiju, nepieciešams komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai.
