Pēc spirta neož, bet efektīvs? Apstiprinās bažas, ka roku un virsmu dezinficēšanai vairs netiek pievērsta liela vērība 23
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan paziņojumu līmenī roku dezinfekcija vēl arvien tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem pasākumiem, kas sargā cilvēku no inficēšanās ar Covid-19 (līdzās distances ievērošanai un masku valkāšanai), neviens veikala apmeklētājs Latvijā patiesībā nemaz nevar zināt, vai līdzeklis, kas pie ieejas izvietots pircēju roku dezinfekcijai, patiešām iznīcina Covid-19 izraisošo vīrusu.
Tikpat labi tas tur izvietots tikai ķeksīša pēc. Atšķirībā no pirmā Covid-19 viļņa otrajā vilnī valsts nav likusi dienestiem to kontrolēt.
Tagad liekas neticami, bet pirms gada Latvijā nedz aptiekās, nedz lielveikalos, nedz specializētajos saimniecības preču veikalos vairs nebija pieejami dezinfekcijas līdzekļi. Toties pieprasījums pēc tiem bija milzīgs.
Martā, kad Covid-19 sāka arvien straujāk izplatīties arī mūsu valstī, ažiotāža sasniedza nepieredzētu līmeni. Sociālajos tīklos pat parādījās attēli ar garām rindām pie akciju sabiedrības “Spodrība” veikala Dobelē.
Turp devās iepirkties pat no valsts pretējās malas. Roku dezinficēšana kļuva par obligātu prasību, bet dezinfekcijas līdzekļi – par absolūtu deficītu.
Roku un virsmas dezinfekcijas līdzekļu ražošanā iesaistījās pat “Latvijas balzams” un vispār visi, kam vien bija kādi spirta krājumi. Turklāt dezinfektantu cena krietni pārsniedza alkohola cenu veikalos.
Starp citu, par īpašu veiksmi tobrīd uzskatīja tikt pie 69 grādus stipra šņabja pudelītes. Tagad Covid-19 izplatība daudz plašāka, bet par dezinfektantiem vairs nav runas. Kas būtu mainījies?
Vai iznīcina vīrusus?
Ierosmi šim tematam aizdeva mana sarakste ar tirdzniecības tīklu “Mego”. Cita starpā tika aizrādīts, ka dezinfektants pieejams aukliņā iesietā izsmidzinātājā (tādus lieto, piemēram, rasinot istabas augus vai sadzīves ķīmijas izsmidzināšanai).
Lai tādu lietotu, trauks pilnībā jāņem rokās, saskaroties ar virsmu, ko jau aiztikuši daudzi, bet galu galā uz rokām nonāk līdzeklis bez jebkādas smaržas. Tikpat labi tas varētu būt ūdens. Kurpretim iepriekš īpaši uzsvēra, ka dezinfektantiem jāsatur vismaz 70% spirta, kam, protams, ir raksturīga smarža.
Zināmā mērā tas piešķir arī uzticību, ka līdzeklim piemīt dezinficējošas, pretvīrusa īpašības.
“Mego” veikalus vada SIA “Lenoka”, kuras administrācija atbildēja (saglabāta oriģinālā izteiksme): “Ir atļauti 2 dezinfekcijas līdzekļi: uz spirta bāzes un uz biocīdu bāzes. Uz spirta bāzes dezinfekcijas līdzeklis smaržo pēc spirta, bet dezinfekcijas līdzeklis uz biocīdu bāzes nesmaržo vispār. “Mego” lielveikalu tīklā ir dezinfekcijas līdzekļi uz biocīdu bāzes. Veselības ministrija mums ir akceptējusi šos dezinfekcijas līdzekļus.”
Aizrādīju gan, ka Veselības ministrija nenodarbojas ar komersantu lietoto dezinfektantu apstiprināšanu. Sekoja piebilde: “Nevis Veselības ministrija, bet Veselības inspekcija. Šo es sajaucu.”
Protams, arī Veselības inspekcija man paskaidroja, ka tai nav nedz tāda pienākuma, nedz arī komersanti pie tās vērstos ar šādiem lūgumiem.
Tas vispār nav jāsaskaņo ne ar vienu “citu uzraudzības iestādi”, norāda Elīna Ermansone no Veselības inspekcijas un piebilst, ka “Epidemioloģiskās drošības pasākumu ietvaros mazumtirdzniecības veikaliem noteikto prasību izpilde Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ir katra saimnieciska vai publiska pakalpojuma sniedzēja atbildībā.”
Vienlaikus Veselības inspekcija paskaidroja, ka biocīdus – “ķīmiskus maisījumus, kas iznīcina baktērijas, sēnītes un vīrusus”, – reģistrē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Latvijā atļauto biocīdu saraksts ir pieejams tā mājaslapā, arī Veselības inspekcijas mājaslapā var uzmeklēt sadaļu “Informācija par dezinfekcijas līdzekļiem Covid-19 pandēmijas laikā”.
Te arī rakstīts, kādai informācijai jābūt dezinfekcijas līdzekļa etiķetē. Un tepat ir arī ļoti svarīgs atgādinājums: “Covid-19 pandēmijas laikā svarīgi ir pievērst uzmanību, vai dezinfekcijas līdzeklis ir paredzēts vīrusu iznīcināšanai.”
Vai veikalnieki krāpjas?
Pērn aprīļa sākumā mana kaimiņiene stāstīja, ka viņai vietējā “Lats” veikalā trāpījies dīvains dezinfektants, pēc kura rokas kļuvušas lipīgas.
Pārdevējas ieteikušas labāk to nemaz neaiztikt, jo uzjaukušas pašas… Tiesa, tobrīd dezinfektanti bija deficīts, turklāt tādās cenās, ka pamatīgi sita tirgotājam pa kabatu. Toties šobrīd dezinfektanti pieejami un cenas ievērojami kritušās.
Nav iespējams atbildēt uz jautājumu, vai veikalnieki, kas saņēma aizrādījumu par izmantotajiem dezinfektantiem, krāpās apzināti vai arī aiz nezināšanas.
Tomēr pārkāpumi patiešām tika konstatēti. E. Ermansone atbildē “Latvijas Avīzei” skaidro, ka Ministru kabinets vēl 2019. gadā uzlicis par pienākumu kontrolēt tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu un maisījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Tādēļ inspekcija kontrolējusi tieši tos dezinfektantus, kas bija izlikti tirdzniecībā. No 29 laboratoriskajām pārbaudēm “piecos gadījumos konstatēta nepietiekama aktīvās vielas koncentrācija”.
Savukārt tos dezinfektantus, kas paredzēti apmeklētāju roku dezinficēšanai, ieejot veikalā, pirmā viļņa laikā esot kontrolējis Pārtikas un veterinārais dienests.
Vienlaikus Veselības inspekcija skaidro, “ka nav pamatotu pierādījumu, ka inficēšanās ar koronavīrusu būtu notikusi vienīgi no kontaminētām virsmām. Roku dezinfekcijai saslimstības ierobežošanā nav primāra nozīme”.
Tātad apstiprinās bažas, ka otrajā pandēmijas vilnī roku un virsmu dezinficēšanai vairs netiek pievērsta tik liela vērība.
Vai “ziepes, mājas, 2 m” vairs nav spēkā?
Gan ir, gan nav. Skaļi neviens nebazūnē, ka nostāja mainījusies. Tas tomēr apdraudētu epidemiologu un infektologu autoritāti, tomēr izmaiņas ir notikušas. Arī Latvijā. Un svarīgāko jau visi pamanījuši.
Pavasarī akcentēja netīru roku nozīmi, ar kuru palīdzību vīruss nonāks mutē, degungalā vai acīs, bet maskas uzskatīja par mazāk svarīgām. Tagad viss ir tieši otrādi.
Virsmas netiek uzskatītas par īpaši bīstamu faktoru, toties gaiss, ko izelpojam un ko ieelpojam, – gan!
Arī žurnāls “Nature” šī gada janvārī publicējis rakstu par to, ka Covid-19 reti izplatās ar kontaminētām virsmām, un uzdod jautājumu, kādēļ tad turpinām rūpīgu dezinficēšanu? Tiek minēta arī zinātniska publikācija žurnālā “The Lancet”, uz kuru patīk atsaukties arī Latvijas galvenajam infektologam Ugam Dumpim.
Jau pērn jūlijā “The Lancet” parādījās publikācija ar faktiem, ka virsmas rada salīdzinoši nelielu risku inficēties ar Covid-19. Vēlāk arī ASV Slimību kontroles un novēršanas dienests pārskatīja savas vadlīnijas, norādot, ka virsmas nav būtisks slimības izplatības faktors.
Galvenais iemesls, kādēļ virsmu un roku dezinfekcija vēl arvien tiek pieminēta, – to ir vieglāk izdarīt nekā uzlabot ventilāciju telpās. Toties tieši gaiss, ko izelpojam, kurā šķaudām un klepojam, ir galvenais infekcijas avots.
No otras puses, zinātnieki brīdina no galējībām. Rokas tomēr ir jādezinficē, arī pētījumi šajā ziņā tomēr turpinās.
Kā rīkoties pircējam?
“Latvijas Avīze” vērsās arī Pārtikas veterinārajā dienestā (PVD), kam bija pienākums uzraudzīt pircēju roku dezinfekcijai izvietotos līdzekļus. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda, ka tīrīšana un dezinfekcija ir katra pārtikas izplatīšanas uzņēmuma pienākums.
Dienests savukārt pārbauda to, kā šos pasākumus realizē.
Toties “pārtikas veikalu apmeklētājiem paredzēto dezinfekcijas līdzekļu pārbaudes pārtikas tirdzniecības uzņēmumos ir PVD netipiska funkcija, kuru dienests uzņēmās veikt pandēmijas apstākļos gadījumos, kad tiek saņemtas sūdzības”.
Starp biežākajiem konstatētajiem pārkāpumiem viegli atpazīt tos, kas attiecas tieši uz Covid-19 izplatības riskiem, tostarp: “Netika atbilstoši veikti plānotie tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi, piemēram, iepirkumu grozu, rokturu dezinfekcija nav veikta programmā paredzētajā periodiskumā (..), iepirkumu grozi izskatās netīri; nepietiekamā daudzumā roku dezinfekcijas līdzekļi apmeklētājiem, tiek izmantoti neatbilstoši līdzekļi, proti, nereģistrēti biocīdi, kā arī izmantotajiem līdzekļiem vai nu nav nosakāms derīguma termiņš, vai arī tas jau ir beidzies.”
PVD pārstāve arī atzīst, ka, “ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, klātienes pārbaudes ir samazinātas līdz minimumam”.
Tādējādi nav iespējams spekulēt, vai varētu būt tā, ka lielā daļā gadījumu būtu novērojamas neatbilstības.
Taču, “ja pārtikas tirdzniecības vietu apmeklētājiem rodas šaubas par tur pieejamiem roku dezinfekcijas līdzekļiem, par to var informēt PVD, kas veiks pārbaudi”.
Bet varbūt lietderīgi noteikt, ka uz dezinfektantu dozatoriem ir izvietota informācija par to, tieši kādu līdzekli tie satur? T. Marčenkova atgādina, ka PVD “var pārbaudīt un pieprasīt ievērot tikai to, kas ir noteikts normatīvajos aktos.
Šobrīd tirgotājam nav pienākums obligāti norādīt uz dozatora informāciju par dezinfekcijas līdzekļa sastāvu, taču to būtu vēlams darīt”.
Taču dienests atgādina vēl kādu interesantu apstākli – saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktās higiēnas prasības var izpildīt arī, ja tā varētu teikt, ar vecmāmiņas metodēm: “Lai nodrošinātu higiēnas prasību ievērošanu, roku higiēnai var nodrošināt arī siltu ūdeni, šķidrās ziepes un roku susināšanas līdzekļus (MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 7.1. apakšpunkts).”
Speciāliste arī atgādina, ka tad, ja rokas netiek pareizi mazgātas, pat dezinfekcijas līdzekļa lietošana “neiedarbosies efektīvi uz rokām esošajiem mikroorganismiem un vīrusiem”.
Secinājumi?
To, cik patiesībā efektīvi pret Covid-19 izraisītāju ir veikalu un iestāžu apmeklētājiem izvietotie dezinfektanti, zina tikai tie, kas šos dezinfektantus iepērk un izvieto.
Taču, ja rodas aizdomas, par veikalos un ēdināšanas iestādēs izvietotajiem var ziņot PVD, paturot gan prātā, ka spirta smarža nav obligāta pazīme efektīvam dezinfektantam.
Un atliek atgādināt arī seno un visai ironisko atziņu – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās, kuras turklāt vēlams labi bieži mazgāt ar ūdeni un ziepēm, pārlieku nepaļaujoties uz komersantu godprātību…
