Drīz būs klāt Ziemassvētki, vai ir kādas tradīcijas, kas no Kuldīgas laika uz Rīgu atnākušas līdzi? 10
Papam vienmēr bija skurstenī žāvēts cūkas šņukurs, mamma taisīja zivs galertu. Man šņukuru jāiet pirkt uz tirgu. Vāru kāpostus, pie cūkgaļas lieku klāt arī kartupeļus. Ļoti garšīgas ir austiņas, skrimslītis. Daudz ko esmu iemācījusies no savas vecāsmammas, viņa bija strādājusi muižā pie Pelču firsta gan par istabmeitu, gan ēst gatavojusi. Izrādās, līdz 18 gadiem, kad pārcēlos uz Rīgu, esmu ēdusi karaliski!
Tēvs bija labs alus meistars, pati prastu uzbrūvēt miestiņu?
Mācētu gan. Paps to iemācījās no vecāsmammas – tur jau vispār mājās valdīja matriarhāts. Kas tad alum vajadzīgs? Labi mieži, kurus vajag padiedzēt un pēc tam jāliek grauzdēt, ko parasti darīja uz pirtsaugšas. Papam bija pieci alus nosaukumi, piemēram, vidimiķis, zemžūžs. Zinu, ka pirmais alus, kas nāk no kubla, ir stiprākais – gāzējs, nākamais lējums jau ir normāls, bet trešo sauca par patekām. Un vēl viņam bija teiciens – man tā dzeršana bij’s nebij’s, galvenais tā dukurēšana. Tā pie mums sauc saskandināšanu.
Vai jaunā paaudze saprot, kad runājat dzimtās puses izloksnē, valodas bagātība neiet zudībā?
Man prieks, ka ir tāda Janīna Kursīte, kas novērtē šo bagātību, un tā neiet zudībā. Pāris reizes esmu bijusi pie viņas studentiem un stāstījusi par savas dzimtas valodas vērtībām. Daži mani ieteiktie vārdi iekļauti arī viņas veidotajā “Virtuves vārdenē”, piemēram, čunkslis, kas nozīmē cūkas treknumu.
Maniem jaunajiem izloksne nekad nav bijusi problēma, bet mazmeitas pašlaik ir tādā vecumā – astoņi un četri gadi –, kad visu apkārtējo uzņem kā mazi sūkļi. Būtībā viņas ir kā spogulis, kādi mēs paši esam.
Kas no vecmāmiņas mazbērnos atspoguļojas?
Vecākā mazmeita Melisa manā intonācijā saka – jā, dzīve tomēr ir skaista. Bērni un mazbērni ir manas dzīves neaprakstāmais skaistums.
Un kā ar teātri?
Tā “Spēlmaņu nakts” bija tik forša, ka tagad mierīgi varu iet pensijā. Es gan vēl īsti nezinu, cik liela tā sanāks. Varbūt būs jāmeklē kāds tilts – kur apakšā dzīvot…
* Šogad teātra balvu pasniegšanas ceremoniju “Spēlmaņu nakts” iestudēja Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers, vadīja aktrises Indra Burkovska, Inese Ramute un Elīna Dambe.
** Ilggadējā Valmieras teātra literārās daļas vadītāja.
*** Bijušais Valmieras teātra aktieris.
Indra Burkovska
Nacionālā teātra aktrise
Beigusi Kuldīgas 1. vidusskolu un Kuldīgas mūzikas skolas klavierklasi.
Pēc studijām Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē aktrises gaitas sākusi Valmieras teātrī.
Strādājusi Jaunatnes teātrī, Dailes teātrī, teātrī “Skatuve”, neatkarīgajā teātrī “Kabata”, klubā “Austrumu robeža”.
Filmējusies vairāk nekā divdesmit mākslas filmās, to vidū “Ziemassvētku jampadracis”, “Mērnieku laiki”, “Aveņu vīns”, “Dancis pa trim” (nominēta “Lielā Kristapa” balvai) u. c.
Nacionāla teātra aktrise kopš 2011. gada.
Laulībā ar Aigaru Belovu. Mamma meitai Rasai un dēlam Jurim, vecmāmiņa trīs mazbērniem.
