Pēc skaļa paziņojuma par karjeras beigām kailfoto pasaulē Aleksandrs Sokolovs ir atgriezies pie tā, ko prot vislabāk 43
Jūnija sākumā fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs sociālajos tīklos dalījās ar ziņu, kas lika noprast, ka viņa profesionālajai darbībai kailfoto fotogrāfa amatā pienākušas beigas. Viņš pateicās visiem un teica ardievas savam amatam. Tomēr pavisam nesen sociālajos tīklos publicētie ieraksti atklāj citu ainu – viņš nekur nav pazudis, un ar jaunu sparu ir gatavs turpināt iesākto.
Viņš gan vietnē”Facebook”, gan “Instagram” publicē video rullīšus, kuros dalās ar interesantiem atgadījumiem, kas piedzīvoti karjeras, fotosesiju laikā.
Vienā no video viņš pastāsta, ka viņam ļoti bieži jautā – kāpēc tieši kailfoto, kas tev ir ar tiem plikumiem?
“Kad man bija 18 gadi, es aizbraucu uz Milānu mācīties par modes fotogrāfu, un es tur veselu gadu mācījos un dzīvoju. Pēc tam es atgriezos Latvijā un sāku strādāt žurnālā “Pastaiga” kā modes fotogrāfs. Man auga popularitāte un parādījās privātas fotosesijas,” viņš pastāsta. Tomēr ne jau apģērbu viņas vēlējušās iemūžināt, visas gribējušas iemūžināt sevi un savu ķermeni.
“Jo vairāk es taisīju kailfoto, jo labāk man sanāca. Jo vairāk man sanāca, jo vairāk cilvēku nāca pie manis uz fotosesijām. Tāpēc izveidojās stereotips, ka Sokolovs ir kailfoto fotogrāfs,” viņš atklāj.
Pie viena no vietnē “Instagram” publicētajiem video kāda komentētāja viņam vaicāja, vai šī ir zīme, ka viņš atgriežas. Uz to fotogrāfs atbildēja:
“Mani nelaiž. Apmēram 150 cilvēku uzreiz apmaksāja fotosesijas. Tagad vismaz pusgadu būs jāstrādā triecien-režīmā.“
Ierakstā, ar kuru viņš dalījās jūnija vidū, Aleksandrs, reaģējot uz publiski izskanējušām sūdzībām no viņa klientēm, rakstīja: “Labdien, esmu fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs. Nē… Stop. Varbūt jau bijušais fotogrāfs? (..) Es baigi sen sāku strādāt šajā jomā. Vēl kad mācījos 11 klasē, mēģinaju sadarboties ar modes žurnāliem. Un pirmā lielā publikācija parādījās, kad man bija knapi 18 gadi.
Tad es sapratu, ka fotografēšana man padodas, tas ir viegli un to vērts attīstīt. Aizbraucu mācīties uz Milānu. Atgriezos un veiksmīgi turpināju fotografēt modes žurnāliem un reklāmas aģentūrām. Tad manā radošā dzīvē notika liels notikums – man beidzot parādījās studija, kur es varēju nobāzēties. Kad es tiku pie savas privātās telpas, es sapratu, ka tagad varēšu viegli fotografēt arī individuālas fotosesijas – kad pasūtītājs ir nevis žurnāls vai reklāmas aģentūra, bet pati modele.
Tā man atvērās jauns fotosesiju veids. Vesela jauna foto-nozare: Privātās fotosesijas. Un kaut kā ļoti harmoniski tie portreti pārvērtās, sākumā par bildēm apakšveļā, un pēc tam par kailfoto.
Tagad skatos atpakaļ un sapratu, ka tieši to periodu var nosaukt par manu “beigu sākumu”. Es ātri secināju, ka tieši kailfoto pievērš uzmanību un izraisa rezonansi. Sapratu, ka reklamējot sevi caur erotiku, es visātrāk un vispārliecinošāk sasniegšu popularitātes virsotnes! Tā sākās radošākais posms manā dzīvē. Mēģināju izdomāt pēc iespējas trakākus un perversākus projektus. Rezultātu, gan bildes, gan aprakstu, esmu pats sūtījis visiem lielākajiem ziņu portāliem. Žurnālistiem tāda shēma ļoti patika. Nevajadzēja pašiem neko rakstīt un domāt – jo viņi saņēma no manis pilnīgi gatavu publikāciju. Pie tam, tautai tas viss ļoti interesēja ,un reitingi bija lielāki nekā hokejam.
Es paliku par Latvijā viennozīmīgi vispopulārāko fotogrāfu. Eļļu ugunī pielēja arī tas, ka mani aktīvi aicināja uz televīziju. Es piedalījos šovos un tad sapratu, ka arī pats varu izveidot savu šovu. Tā radās TV6 šovs – “Sokolovs par seksu”. A par ko vēl? Mans tēls ir neatdalāmi saistīts ar seksu un erotiku. “Skandalozais fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs”! Toreiz man bija svētā pārliecība, ka tas viss ir forši un pareizi! Es pat lepojos ar sevi…
Laiks gāja. Kopš es pirmo reizi paņēmu rokās glancēto žurnālu ar savām bildēm, pagāja jau 23 gadi… Tūkstošiem sievietes bija manā studijā. Es ļoti mīlu sievietes. Es vienmēr centos lai, bildes būtu maksimāli foršas, lai pati sieviete būtu apmierināta. Lai viņa justos maksimāli ērti un komfortabli ar mani. Tāpēc pirms fotografēt mēs ilgi runājām, dzērām kafiju un smējāmies. Man ir tāda īpašība, ka cilvēkiem ar mani ir viegli. Pat pārāk viegli.
Diemžēl, kā es necenstos, es nevarēju panākt, lai visi 100% modeles būtu apmierinātas. Vienmēr bija kaut kāds procents, kuras vīlās vai bildēs, vai procesā, vai manī. Parasti, viņas neklusēja un rakstīja soctīklos vai kaut kur forumos par savu negatīvo pieredzi. Tā sāka parādīties ļoti nepatīkamas baumas un veidoties mans negatīvais tēls. Tam pielika roku arī vīrieši ar savu nepamatotu vai pilnīgi pamatotu greizsirdību. Citi fotogrāfi, kurus es besīju. Un arī vienkārši cilvēki, kam es pārgāju ceļu. Vēl arī žurnālisti un influenceri, kuri grib ar kaut ko skandalozu pievērst auditorijas uzmanību.
Rezultātā bija ar vien vairāk baumu, ar vien vairāk negatīvu komentāru un ar vien vairāk spiediena. Es, protams, tēloju stipru un nelokamu cilvēku. Staigāju ar paceltu galvu un visiem stāstīju, ka mani tas nekā neietekmē un man ir vienalga. Diemžēl ilgi tā nevarēja būt.
Pienāca laiks, kad izveidojās neapmierinātu cilvēku kritiskā masa. Man šī negatīva kritiskā masa sakrājas pa 23 gadiem. Ir varbūt fotogrāfi, kam tas notiek ātrāk un ir kam vēlāk.
Es varēju padarīt laimīgus 5000 sievietes, bet kad parādījās 50 nelaimīgas, viņas parsvītro visu manu iepriekšējo veikumu. Es vairs nevaru izturēt šo spiedienu un stresu. Man ir nereāli žēl, ka ir modeles, kuras vīlās manī. Ka man nesanāca attaisnot viņu ieceres uz fotosesiju, tās norisi un rezultātu. Man ir nereāli žēl, ka ir sievietes un vīrieši, kam es kaut kādā veidā izdarīju pāri. Šobrīd kritiskā masa ir sasniegta. Es vairs neredzu nekādu iespēju turpināt fotogrāfa karjeru. Viss beidzies. Iznīcināju visus savus darbus, arhīvus un projektus.
Es ļoti nožēloju ka izvēlējos kļūt par erotisko fotogrāfu. Tie ir 23 gadi no manas dzīves, kuri izmesti miskastē. Es ļoti atvainojos visiem, kam izdarīju pāri, vai kaut kā aizvainoju. Man nav žēl sevis un nav žēl izdzēstos darbus. Tas viss ir manas kļūdas. Bet man ļoti žēl cilvēkus, kuriem bija problēmas manis dēļ un ļoti žēl savu vizāžisti Līvu, kura tagad paliks bez darba. Bet viņa ir ļoti talantīga un labākā no visām, ar kuriem esmu strādājis. Vel, man ļoti žēl savus vecākus. Laikam nepatīkami apzināties, ka vienīgais dēls neizdevās…
Paldies visiem kuri bija ar mani visu šo laiku!”
