“Pēc šī atgadījuma mana vēlme izmantot bezskaidru naudu palikusi vēl mazāka” – Marija dalās skumjā pieredzē, kā pēc mātes nāves neizdodas tikt pie “zārka naudas” 1
Daudzi seniori mēdz uzkrāt tā dēvēto “zārka naudiņu”, lai atvieglotu tuvinieku rūpes un bēru organizēšanu, kad tas brīdis būs pienācis, taču izrādās, ka ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Marija piekrita ar LA.LV dalīties savā pieredzē, brīdinot citus, ka pie aizsaulē aizgājušo tuvinieku naudas nemaz nebūs tik viegli tikt, jo bankai ir noteikti savi ierobežojumi.
Marija uzreiz brīdina: “Neturiet senioru uzkrāto “zārka naudu” bankā!”
Turpinājumā izvērsts viņas pieredzes stāsts!
“Visus šos gadus, dzīvojot mierīgu sirdi, ka mammai, kā jau vecā kaluma cilvēkiem, ir uzkrāta bankā nauda slimības vai miršanas gadījumam, saskāros ar ļoti “lielu” pārsteigumu, pienākot šim smagajam brīdim.
Īsumā: mamma bija noformējusi uz mani Swedbank “pilna režīma” pieeju savam bankas kontam, lai varu rīkoties ar viņas naudiņu nepieciešamības gadījumā. Bet te tev nu bija: liels bija mans izbrīns, kad MĒNEŠA LIMITS naudas darījumiem ir tikai 750 eur, par kuru, noslēdzot pieejas līgumu, nebija minēts ne vārda.
Izrādās, 2024.gada martā banka ir nolēmusi “aizsargāt” savus klientus pret krāpniekiem, samazinot visiem klientiem pieejamos limitus atbilstoši aktuālajam apgrozījumam kontā. Vēstuli ar šo informāciju, protams, saņemu tikai es par savu kontu, pārbaudu, man nekas nemainās (kā man tagad paskaidroja bankā, tāpēc, ka man bija pietiekams apgrozījums), dzīvoju tālāk, neņemu galvā. Beeet – to ka limits mainījās mātei, un uz kādu summu, to es nedz varēju saņemt info, nedz redzēt internetbankā, jo tam man pieejas nav ar visu tā saucamo “pilno režīmu”.
Jāpiemin, ka mammai pašai nebija nedz internetbankas, nedz kartes, jo tehniski un fiziski tas nebija īsti iespējams un nepieciešams. Kāpēc gan, ja man ir “pilnais pieejas režīms”, vai ne?
Tagad izrādās, ka limitu var mainīt tikai māte (kura slimības brīdī vairs nebija spējīga nedz doties uz banku, nedz jebko parakstīt. Izeja – notāra (ne visi šādam piekrīt) maksas pakalpojumi 2 liecinieku klātbūtnē, izbraukumā uz slimnīcu, lai padarītu juridiski māti rīcībnespējīgu, lai es saņemtu iespēju piekļūt bankas kontam. Bet tam nav nedz laika, nedz arī īsti iespējas, jo mēs esam 3 bērni, no visiem jāsaņem atteikums, ka viņi piekrīt. Laika un nervu kārtot šo visu nav, jo viss norit ļoti strauji. Atmetam tajā brīdī šo domu, jo sirds sāp par mammas tuvojošos zaudējumu.
Šobrīd, kad viss jau ir aiz muguras, mamma ir devusies citā saulē, dus Dieva mierā, banka laipni piedāvā savu labās gribas žestu – 300 eur apbedīšanai no mammas konta. Paldies! Bet to var saņemt tikai mēneša laikā no miršanas datuma, pierādot savu radniecību. T.i. pirmkārt, jāpiesaka tikai klātienes vizīte jebkurā bankas filiālē (rindas ir no 3 dienām līdz par pusotrai nedēļai), kas nozīmē speciāls tuvākais brauciens uz pusi dienas, jo nedzīvoju pilsētā, uz tuvākajām filiālēm ir jāmēro samērā tāls ceļš. Otrkārt, neaizmirstiet visus dokumentus – savas bankas pieejas rīkus, miršanas apliecību, jūsu dzimšanas apliecību un, ja nebūtu pajautājusi, vai laulības apliecību arī, jo es taču esmu mainījusi uzvārdu, stājoties laulībā, atbilde seko, nu jā, nu paņemiet katram gadījumam līdz. Ja pati nepaprasītu, neviens to nepateiktu. Vēl neesmu tikusi līdz bankai. Bet nebrīnīšos, ka ierodoties bankā, man atkal kautkas pietrūks no dokumentiem…
Tālākais ceļš – stāties mantojuma tiesībās, kas ir atkal papildu laiks, nauda notāriem un valstij.
Ir tāds teiciens: PAR SAVU STULBUMU IR JĀMAKSĀ, un nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Tāpēc turpmāk bankā nauda paliks tikai tik, cik nomaksāt rēķinus!!! Visu pārējo atlikušo, ja atliks, tikai skaidrā naudā! Un pēc šī atgadījuma mana vēlme izmantot bezskaidru naudu palikusi vēl mazāka. Esmu pret to, ka visur tikai digitalizē naudu. Mēs kļūstam par banku vergiem arī neesot kredītsaistībās! Bankas jebkurā brīdī var jūsu pieejas nobloķēt un visu gaišu, mirstiet badā! Un ja sākas karš? Pazūd elektrība, jūs esat pliki un nabagi, pat ja tev ir tūkstotis bankā, tu tam netiksi klāt!
Mans ieteikums senioriem un senioru tuviniekiem – ja jūs esat sakrājuši sūri grūti atlikto naudiņu no pensijas savām bērēm un piemineklim, tad turiet to zeķē vai burkā, vai pie uzticamas personas, kas veiks jūsu apbedīšanu, nevis digitālajā super drošajā bankā. Jo var gadīties, ka apbedītājam ir jāņem kredīts (paldies Dievam un ģimenei, ka mums to nevajadzēja darīt), lai apbedītu un maksātu notāriem, lai saņemt jau tikai vairs daļu no sakrātās naudas. Sargiet sevi, esiet uzmanīgi, lasiet banku vēstules, regulāri pārbaudiet pieejamos limitus, lai netiekat par daudz pasargāti paši no savām vēlmēm un naudas!”
Izrādās, ka Marija nav vienīgā, kas saskārusies ar šādu situāciju. Arī viņas paziņu lokā ir vairāki līdzīgi gadījumi! Lūk, daži citāti no cilvēku pieredzētā!
“Mēs arī pagājušā gada vasarā saskārāmies ar to, ka radinieka kontam ir limits 750 eiro. Arī tas pats – nav kartes un internetbankas, bet bankas pilnvara un piekļuve citam cilvēkam. Kad tomēnes bija samaksāti visi dzīvokļa komunālie u.c. rēķini, bet bija jāveic lielāks pirkums priekš tā paša seniora, to nevarējām izdarīt, jo mēneša kopējais limits bija pārsniegts. Banka piedāvāja tikai klātienē atvest senioru, kurš knapi līdz wc pats tiek… Absurds.”
“Mans tēvs neko neturēja bankā, bet visu uzreiz pārskaitīja man, lai x stundā nebūtu ķēpas, jau vairākus gadus viņš ārā vairs negāja. Es visu laiku par viņa naudu pirku viņam zāles un pārtiku, maksāju komunālos maksājumus un šo to piesviedu, ja bija vajadzīgs. Viņam tieši šim pārskaitījumam bija pieslēgta telefonbanka un kodu kalkulators, kas nav nekas sarežģīts. Tētis pats varētu veikt visus pārskaitījumus, ja to vajadzētu. Tur vienmēr bija ļoti pacietīgi darbinieki. Tēvs to visu darīja līdz savai aiziešanai 91 gada vecumā. Manuprāt, zārka naudai ir jābūt lielākai, respektīvi, t.s. labas gribas žestam. Ar 300 EUR neko nevar nosegt. Tētis vēlējās, lai sakārtoju visus dzimtas kapus, lai pēc viņa nāves visiem aizgājušajiem uzlieku vienādas kapu plāksnītes un apmalītes – tāda bija mūsu vienošanās. Visas izmaksas daļēji sedzām mēs ar vīru, bet daļēji tā bija tēta nauda, ko viņš, dzīvs būdams, man bija pārskaitījis. Kādi seniora bankas konti, nekādā gadījumā!”
“Nesens gadījums. Radiniecei (80 gadi) izdevās pārdot īpašumu. Viss oficiāli – nauda ienāk bankā. Gribot šo pašu naudu pārskaitīt tālāk, banka prasa atsūtīt pirkuma līgumu. Nu, nopietni? Kāda bankai daļa gar naudu, kas ienākusi manā kontā (maksājuma uzdevumā skaidri ir norādīts, ka par īpašuma pārdošanu), kāpēc man kaut kas kādam vēl ir jāpierāda? Nu, pilnīgs absurds!”
“Varu padalīties ar pieredzi no Anglijas. Māte bija atlikusi naudu apbedīšanai, man nebija kopīgais konts vai bankā nokārtota oficiāla pieeja kontam. Ja nemaldos, īsi pirms aiziešanas māte deva bankai zināt, ka vēlas lai nauda no konta tiek pārskaitīta vienam no bērniem, tas arī viss. Kad bija miršanas apliecība uz rokas, devos uz, ja pareizi atceros, Liverpūles NatWest banku un tur tikai ar mātes miršanas apliecību un manām autovadītāja tiesībām nauda tika pārskaitīta uz manu kontu. Prieks, ka cilvēkiem atveras acis par skaidras naudas un dārgmetālu svarīgumu, žēl gan, ka tik smagos apstākļos.”
“Mans tētis pirms pusotra gada arī pāris nedēļu laikā no strādājoša cilvēka dēļ ātri progresējošas slimības nonāca komā, un man bija jānoskaidro viss par apmaksātiem/ neapmaksātiem rēķiniem, ko viņš veica mammai, par TV un visu pārējo. Ar banku vēl nebija problēmas (jo vēl nebija Jūsu aprakstītie limiti paspēti piemērot), bet ar citiem pakalpojumu sniedzējiem gan… Traki. Savā ziņā jāapdomā ģenerālpilnvaru kārtošana saavlaicīgi nestundai X, kuru neviens negaida….”
Netrūkst arī kāda skarbāka komentāra: “Naudas pratība pie mums nav augstā līmenī, tas nu tiesa. Un aicināt seniorus naudu turēt zeķē, ir vēl bezatbildīgāk. Viss, kas bija jāizdara tad, kad mamma bija rīcībspējīga, bija kopā ar viņu jāaizbrauc uz banku un mammai ar vienu parakstu uz veidlapas jūs jāpilnvaro par sava konta pārvaldnieci. Mammas konts tiktu pievienots līdzās jūsu kontam un tas jums dotu iespēju sekot visam līdzi – veikt internetbankas pārskaitījumus, mainīt limitus utt. Savu netālredzību nevajag novelt uz bankas atbildību, kura likuma rāmjos tikai aizsargā sava klienta naudu, lai vajadzības gadījumā, tā tiktu sadalīta starp mantiniekiem.”
