Plaušu karsonis ir bieža komplikācija gripai un citām akūtām elpceļu infekcijām 13
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Statistika liecina, ka vairāk nekā puse pacientu, kuri slimnīcā ārstējuši pneimoniju jeb plaušu karsoni, bijuši vecāki par 60 gadiem. Visbiežāk to izraisa vīrusi, baktēriju vai sēnīšu infekcijas, kas to vien gaida, lai pievienotos kādai akūtai respiratorai saslimšanai, tajā skaitā arī Covid-19 infekcijai.
Bīstams plaušu iekaisums
Pneimonija ir infekcijas izraisīts plaušu audu iekaisums, kas var skart gan vienu, gan abas plaušas. To alveolas piepildās ar šķidrumu, tāpēc tiek traucēta gāzu apmaiņa un skābekļa piegāde organismam.
Slimībai raksturīgs drudzis, klepus ar vai bez dzeltenīgas vai zaļganas krāsas krēpām, elpas trūkums, drudzis, nogurums, apjukums, traucēta apziņa. Apmēram trešdaļa pacientu sūdzas par sāpēm krūtīs, kuras provocē klepus vai dziļa ieelpa.
Dažreiz var būt arī caureja, meteorisms vai sāpes vēderā (ja iekaisums skāris plaušas apakšdaļu), galvassāpes. Visbiežāk plaušu iekaisumu izraisa streptokoki (Streptococcus pneumoniae), adenovīrusi, rinovīrusi, gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, hemofīlā nūjiņa – Haemophilus influenzae, kā arī virkne citu mikroorganismu, tajā skaitā mikoplazmas.
Tipiska sadzīvē iegūta pneimonija (ārpus slimnīcas, sabiedrībā iegūta) sākas pēkšņi ar drudzi, kad ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 38,5 °C, bet var būt arī gadījumi, kad tā izpaužas pakāpeniski ar nedaudz paaugstinātu temperatūru.
Vīrusu izraisītai pneimonijai ir raksturīgi asins izplūdumi plaušās, kuru dēļ strauji samazinās plaušu apgāde ar skābekli.
Vīrusu pneimonijai nav raksturīgas krēpas, jo nav strutojošas infekcijas.
Turpretī, ja gripai vai citai akūtai elpceļu vīrusu infekcijai pievienojusies bakterialā, raksturīga pazīme ir krēpu veidošanās. Parasti ģimenes ārsts pneimonijas diagnozi nosaka, vadoties no pacienta sūdzībām un viņu izmeklējot – vai nav paātrināta elpošana un sirdsdarbība, pazemināts arteriālais asinsspiediens, saklausāmi trokšņi plaušās.
Ja ārsta aizdomas apstiprinās, tiek izrakstīti recepšu medikamenti un nekavējoties uzsākta ārstēšana. Ja ārstu māc šaubas, pacients tiek nosūtīts veikt asins analīzes (paaugstināts leikocītu, C reaktīvā proteīna līmenis norāda uz iekaisuma procesu) un krūškurvja rentgenogrammu, lai noskaidrotu, vai plaušās nav redzams aizēnojums.
Lai gan statistikas dati liecina, ka lielākā daļa pneimonijas pacientu tiek ārstēti ambulatori, apmēram trešdaļa tomēr tiek hospitalizēti. Paaugstināta iespējamība, ka slimība var noritēt smagi un tā būs jāārstē slimnīcā, ir senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem, pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvo plaušu slimību (HOPS), bronhiālo astmu, kardiovaskulārām un endokrīnās sistēmas saslimšanām, imūnsistēmas nomākumu, piemēram, pēc nieru transplantācijas.
Kā noveco plaušas?
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists, profesors Alvils Krams skaidro, ka novecošanas procesā plaušu audi zaudē savu elasticitāti, bet izmaiņas kaulos, locītavās un muskulatūrā ietekmē elpošanas mehāniku.
Pārmaiņas nervu sistēmā gadu gaitā var radīt elpošanas regulācijas traucējumus, kļūst vājāks klepus reflekss, samazinās imūnsistēmas efektivitāte cīņā ar patogēnām baktērijām un vīrusiem.
Turklāt bieži vien vecumdienās cilvēkiem mēdz būt arī nopietnas hroniskas blakusslimības, piemēram, sirds mazspēja.
“Tādēļ sadzīvē iegūtas pneimonijas gadījumā svarīgi bez kavēšanās sākt antibakteriālo terapiju,” uzsver ārsts. Diemžēl nereti pacienti novilcina vēršanos pēc medicīniskās palīdzības, cerot, ka klepus, sāpes krūtīs un citi simptomi pāries paši no sevis, tādēļ nonāk slimnīcā smagā stāvoklī.
Arī pārslimojot gripu vai Covid-19, kad organisms ir novājināts, seniori mēdz pārāk agri atgriezties ikdienas režīmā, piemēram, atsākot strādāt dārzā, skaldot vai krāmējot malku. Speciālisti norāda, ka vismaz mēnesi pēc tam jābūt piesardzīgiem un jāizvairās no intensīvas fiziskās slodzes.
Imūnā sistēma pēc slimošanas vēl nav atguvusies, tādēļ atkārtotas infekcijas un dažādu komplikāciju risks ir ļoti augsts.
Profilaksei – vakcinācija
“Nesmēķēt, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ievērot saprātīgu diētu, vakcinēties,” profilaktiskos pasākumus tiem, kam pāri 65 gadiem, uzskaita Alvils Krams. Šajā sarakstā ietilpst arī savlaicīga vēršanās pie ģimenes ārsta, ja moka klepus, elpas trūkums vai citas elpceļu veselības problēmas.
Pneimokoku un gripas vakcīnas ir svarīga profilakses sastāvdaļa. Ikgadēja vakcinācija pret sezonālajiem gripas vīrusiem īpaši svarīga senioriem, pacientiem ar blakusslimībām, grūtniecēm un pirmsskolas vecuma bērniem. Latvijas valsts imunizācijas kalendārā valsts apmaksāta vakcinācija pret pneimokoku infekciju tiek veikta bērniem divu, četru un 1–1,5 gadu vecumā.
Taču šāda vakcinācija ieteicama arī gados veciem cilvēkiem, sākot jau no 65 gadu vecuma, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu, nieru un aknu slimībām, HIV, cukura diabētu, orgānu donoriem, ilgstošiem smēķētājiem un virknei citu sabiedrības grupu.
Pieaugušo vakcinācijai izmanto 13-valentu pneimokoku vakcīnu, kas pasargā no 13 bīstamiem streptokoku serotipiem. Lai gan ir zināmi vairāk nekā 90 streptokoku serotipu, tikai 23 no tiem var nodarīt kaitējumu veselībai, izraisot, piemēram, pneimoniju, meningītu.
“Veselības centra 4” vakcinācijas kabinetos izmanto jaunu, Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātu vakcīnu pret pneimokoku infekciju “Apexxnar”, kura pasargā no 20 serotipiem un pieejama pacientiem no 18 gadu vecuma. Vakcīnas cena 89 eiro. Vakcinācija ar “Prevenar13” Latvijā maksā ap 70 eiro.
