Sagaidāms, ka Latvijas karavīru apmācības turpmāk biežāk notiks ārpus Ādažiem Lāčsila poligonā, bet tas nav saistīts tikai ar NATO bataljona ierašanos. Pēc R. Graubes vārdiem, orientēties uz reģionālajiem poligoniem bijis plānots jau iepriekš. Jaunas kazarmas tiek būvētas arī Lielvārdes Gaisa spēku bāzē – tajās jau nākamgad varēs izmitināt 152 karavīrus, bet vēlāk vēl 152 karavīrus. Arī šo kazarmu celtniecība sākta, pirms Latviju sasniedza ziņa par NATO lēmumu. 0
Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējusi ziņa, ka, iespējams, NATO karavīriem kādu laiku nāktos dzīvot teltīs. Pašlaik NBS rīcībā ir vairākas “telšu pilsētas” ar labierīcību ēkām, ceļiem, laukumiem un inženierkomunikācijām. Tās veidotas sabiedroto karavīriem, kuri ieradušies uz militārajiem vingrinājumiem. Kopš Krievijas īstenotās agresijas Ukrainas austrumos šādas mācības Baltijā notiek regulāri. Pašlaik Ādažos tiek pilnveidota infrastruktūra īslaicīgai karavīru izmitināšanai un šāda “pilsēta” būtu gatava uzņemt 2000 karavīru. Savukārt Lielvārdes Gaisa spēku bāzē jau šobrīd ir pieejami konteineru moduļi un telšu vietas 1000 karavīru īslaicīgai izmitināšanai, tās izveidotas pērn pēc mācībām “Arrcade Fusion”. “Vēl nezinām bataljona komandieru nodomus. Reizēm ir tā, ka ienākošās sabiedroto spēku vienības vēlas pārbaudīt savu vienību loģistikas un pielāgošanās spējas, piemēram, kad pērn notika mācības “Arrcade Fusion”, Lielbritānijas korpuss notestēja to, kādas ir viņu karavīru iespējas dzīvot teltīs. Par to, vai daudznacionālā bataljona komandieri vēlēsies, lai viņu karavīri dzīvotu teltīs, skaidrība būs septembrī,” saka R. Graube. Tāpat būšot nepieciešams veikt arī inženierkomunikācijas darbus, lai Ādažu bāzei nodrošinātu papildu ūdens un elektroenerģijas jaudas.
NBS komandieris norāda – ja daudznacionālā bataljona karavīri dzīvos Ādažos, viņi tiks ēdināti bāzes ēdināšanas kompleksā, kas katrā ēdienreizē divās maiņās spējīgs paēdināt 3000 karavīru. Silto ēdienu pašlaik Latvijas NBS karavīri saņem trīs reizes dienā. Piemēram, trešdienās brokastīs karavīri saņem mannas biezputru ar ievārījumu, sviestu, žāvētu gaļu, vārītas olas, kafiju vai tēju, maizi, pienu un brokastu pārslas. Aizsardzības ministrija vēl neprecizē, cik izmaksās NATO starptautiskā bataljona karavīru uzturēšanās – ēdināšana, veļas mazgāšana, degvielas un atkritumu apsaimniekošana. Par to būs īpaša vienošanās ar sabiedrotajiem.
Būs saprašanās memorands
“Līdz karavīru ierašanās brīdim mēs ar Latvijas un pārējo operācijā iesaistīto NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem spriedīsim par to, kuru daļu operācijas uzdevumu segs viena vai otra bataljona dalībvalsts. Piemēram, kurš uzņemsies karavīru izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas vai arī tehnikas vienību apkalpošanu. Parasti pirms šādām operācijām mēs katras valsts pienākumus fiksējam saprašanās memorandā,” sarunā ar “LA” skaidro Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs. Viņš norāda, ka šonedēļ Varšavā ieradies Kanādas aizsardzības atašeja vietnieks, kurš nodarbosies ar daudznacionālā bataljona jautājumiem un ir pieredzējis speciālists vajadzību apzināšanā. Augustā gaidāma Kanādas bruņoto spēku speciālistu vizīte Latvijā.
Vēstnieks norāda, ka Kanāda ir samazinājusi savu bruņoto spēku klātbūtni Irākā, kur tagad veic vietējo bruņoto spēku apmācību, tomēr klātbūtnes samazinājumu Tuvajos Austrumos nevar skaidrot ar kanādiešu vēlmēm sniegt ieguldījumu NATO operācijā Baltijas valstu aizsardzībā. Kanāda kā NATO dibinātājvalsts nopietni uztverot visu alianses valstu drošību, un te nav runa par kādu reģionu kā prioritāti. Līdzīgā misijā – “Operation Reassurance” – Kanādas bruņotie spēki kopš 2014. gada piedalās Polijā. “Šī operācija ir atjaunota un paplašināta, pašlaik Polijā ir izvietoti 250 karavīri. Līdz ar daudznacionālā bataljona izveidi mūsu klātbūtne Austrumeiropā dubultosies,” saka A. Osērs. Jāpiebilst, ka Latvijā līdzīgu misiju ar 150 karavīru klātbūtni jau īsteno ASV, un šie karavīri mūsu valstī turpinās uzturēties neatkarīgi no jaunā daudznacionālā bataljona izveides.
Komandiera pirmais jautājums
“Ikvienas vienības komandiera jautājums, kad viņi ieradās Latvijā, bija – kā mēs šeit veidosim apmācības? Ja piedāvājumā nav treniņu, komandierim zūd interese,” teic bijušais ASV militārais atašejs Latvijā Deivids Holahans, kurš pats savulaik dienējis Dienvidkorejā – valstī, kas atrodas karastāvoklī. Viņš uzsver, ka ir būtiski, lai daudznacionālajam bataljonam tiktu nodrošinātas tehnikas novietnes un vairāki poligoni, kur darboties. R. Graube uzsver, ka sabiedroto tehnikas vienībām tiks nodrošinātas novietnes, kā arī poligoni, turklāt uzsvars netiks likts uz Ādažiem, jo tur visu neesot iespējams apvienot. Piemēram, kad tur notiek mācības ar mīnmetējiem, citas vienības netiekot poligonā. “Mums ir arī Lāčsila poligons pie Alūksnes kājnieku skolas, tāpat Daugavpils pusē ir poligons Meža Mackevičos, kā arī iespēja trenēties ir Skrundā,” par poligonu pieejamību skaidro R. Graube.
Militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš atgādina, ka īpaši tikusi akcenta Lielvārdes Gaisa spēku bāze. “Tā būtu ļoti laba vieta, kur veikt vingrinājumus un mācības, kā aizsargāt lidlauku. Krievijas armija bieži savās mācībās apspēlē scenāriju, kā ieņemt lidlauku,” spriež eksperts. Mācības ir dārgas, jo tajās tiek izmantotas ierīces, bet tās laika gaitā nolietojas. Vienkāršam ASV karavīram, kurš nēsā ieroci un sakaru līdzekļus, uz muguras vien ir 20 000 ASV dolāru vērts ekipējums. D. Holahans lēš, ka ASV karavīru misija Latvijā jau vien ir izmaksājusi desmitiem miljonu dolāru. Misijas dārdzība veidojas arī no tā, ka, piemēram, kanādiešiem savas karavīru un tehnikas vienības būs jāsūta ar kravas lidmašīnām, viens šāds lidojums degvielā vien sasniedz vairākus simtus tūkstošus dolāru. Tāpat bijušais ASV militārais atašejs norāda, ka militārajā tirgū visas preces ir dārgas, piemēram, baterijas tehnikai nemaksā vienu eiro kā sadzīves preču veikalā, bet var izmaksāt no 30 līdz 100 eiro. Viņš pieļauj, ka no sabiedroto karavīru klātbūtnes ieguvēji būs arī vietējie uzņēmēji, piemēram, būvnieki vai ekipējuma piegādātāji, tomēr tas esot mīts, ka uzņēmējiem piedalīšanās militārajos iepirkumos ir izdevīga, jo tajos tiek minētas specifiskas prasības, kas nav raksturīgas civilajiem iepirkumiem.
“Kanādieši ir skarbi puiši un labi karavīri. Viņi darbojas tajos pašos klimata apstākļos. Ja šeit atsūtītu kādu karavīru no karstās Teksasas, viņš nejustos labi. Turklāt kanādiešiem ir ļoti daudz izsmalcinātas tehnikas,” skaidro D. Holahans. Viņš arī aicina neaizmirst par Kanādas lēmuma politisko nozīmīgumu. “Šādas operācijas finansiāli ir ļoti dārgas valstīm, kas tajās iesaistās, jo, piemēram, dažām no tām jāmaksā papildu nauda karavīru ģimenēm, kamēr viņi atrodas misijā. Kanādas lēmums ir ļoti spēcīgs signāls par viņu nodomiem Latvijā un ka viņi ļoti nopietni uztver esošo situāciju, tā ir spēcīga apņemšanās. Kanādas premjers Džastins Trudo ir politiķis, kurš nevēlas tērēt naudu militārajai jomai, tomēr uzskata, ka jāsūta karavīri uz Latviju,” uzsver D. Holahans.
Tikmēr M. Vērdiņš vērtē pozitīvi to, ka ar šo operāciju Latvija iegūšot laiku, lai uzlabotu situāciju NBS. “Mēs esam ieguvuši laiku reformām un bruņoto spēku attīstībai, un šis laiks ir jāizmanto lietderīgi. Kad operācija beigsies, mums paliks pāri labāka militārā infrastruktūra,” norāda M. Vērdiņš.
Kā izbēgt no sadzīviskiem konfliktiem un provokācijām?
Saistībā ar sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs reizēm tiek uzdoti jautājumi par viņu sadzīvošanu ar vietējiem iedzīvotājiem. Ik pa laikam parādījušies incidenti, kuros iesaistīti sabiedroto karavīri, piemēram, pērn Ventspilī kāds vietējais iedzīvotājs piekāva nīderlandiešu jūrnieku. Atvainošanās no pilsētas vadītāja Aivara Lemberga nesekoja, tieši pretēji – viņš to izmantoja, lai paustu savu negatīvo nostāju pret NATO. Tāpat pērn ASV kontingenta karavīriem pēc ballēšanās Vecrīgā bija konflikts ar taksistiem. Vēlāk gan šie karavīri tika nosūtīti atpakaļ uz ASV. Tāpat bieži tiek aprunāts, cik daudz ārzemju karavīri izmanto prostitūtu pakalpojumus. “Jums jāatceras, ka viena nepareiza lieta, ko izdara ārzemju karavīrs, ir pretstats desmit nelāgām lietām, ko izdara vietējie. Tā uzreiz ir mediju ziņa, ka ārzemju karavīrs iesaistīts incidentā. Ja prostitūcijas bizness pilsētā jau pastāv, tad šos pakalpojumus pērk vietējie, un ne jau ārzemju karavīri būs tie, kas dos pienesumu industrijai. Uzskatu, ka ārzemju militāristi ir daudz disciplinētāki nekā viņu vienaudži Latvijā,” uzsver bijušais ASV militārais atašejs.
Kad Aizsardzības ministrijai jautāju, kā tiks risinātas iespējamās konfliktsituācijas, saņēmu atbildi, ka NBS informē attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku vadību par drošības situāciju Latvijā, kā arī sniedz informāciju par valsti, tās likumdošanu un sabiedrību, kas ārvalsts karavīriem jāņem vērā, ierodoties Latvijā. Šo informāciju ārvalsts bruņoto spēku vadība tālāk nodod karavīriem, kas dodas uz Latviju. Tomēr M. Vērdiņš uzsver, ka bataljonā būs 1000 cilvēku un te iedarbojas “lielo skaitļu likums”, tāpēc agrāk vai vēlāk konfliktsituācijas var rasties. Gan Drošības policijas (DP), gan Militārā izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) uzdevums būtu novērst iespējamās provokācijas pret sabiedrotajiem. “Karavīri brīvajā laikā gribēs doties uz Rīgu. Gan DP, gan MIDD uzdevums būs ieteikt vietas, kur ir droša uzturēšanās, kā arī brīdināt par riskantajām. To var izdarīt instruktāžas laikā,” piebilst M. Vērdiņš.
Kanādas vēstnieks saka, ka kanādiešu karavīriem ir laba reputācija un viņi lielākoties nav cilvēki, kas iesaistās sadzīviskos konfliktos. “Domāju, ka viņiem būs interese par Latvijas kultūru, kā arī viņi stiprinās draudzību starp mūsu valstīm. Iepriekšējie militārie vingrinājumi Latvijā ar Kanādas kontingenta dalību ir noritējuši gludi. Ja nu kas, vienībās ir komandieri, kuri nepieciešamības gadījumā var atgādināt par labu uzvedību, taču es domāju, ka tas nebūs nepieciešams. Vēstniecība ar prieku sniegs padomdevēja funkcijas mūsu karavīriem par vietējo kultūru un tradīcijām, atbalstīs arī citos veidos,” piebilst A. Osērs.
Jebkurā brīdī vienības komandieris var izdot savus noteikumus, kam jāpakļaujas viņa komandētās vienības karavīriem, piemēram, ja kāds no karavīriem iesaistījies konfliktā ar vietējiem iedzīvotājiem, komandieris var izdot pavēli viņam turpmāk palikt bāzē un nedoties uz pilsētu.
Kapelānus tur augstā cieņā
Nereti militāristiem raksturīga lielāka reliģiozitāte nekā pārējiem, jo to nosaka šī darba specifika. NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš teic, ka arī NBS kapelānu dienests ir gatavs tikt galā ar dažādām situācijām, kuras skars bataljonu karavīru garīgo un psiholoģisko dzīvi. “Vienam ASV karavīram nebija līdzi viņu kapelāns, bet bija nopietna situācija ģimenē, tad palīdzēju es. Karavīrs saņēma padomu, nomierinājās un sagaidīja, kad ierodas viņa vienības kapelāns,” atceras E. Pļaviņš. Viņš gan norāda, ka NBS kapelāniem reti bijis jāiesaistās kā garīgajiem padomdevējiem ārzemju karavīriem, jo parasti viņiem līdzi ir savs kapelāns. “ASV vienības tur augstā godā savus kapelānus, un karavīri viņiem ļoti uzticas, mums ir ko mācīties. Parasti viņiem ir ne tikai saistība ar kādu konfesiju, bet arī maģistra grāds psiholoģijā,” stāsta E. Pļaviņš. Ārzemju karavīriem Ādažos ir pieejama kapela lūgšanām, turklāt sadarbībā ar Latvijas NBS kapelānu dienestu viņi palīdz arī atrast draudzes, uz kurām doties, lai svinētu dievkalpojumus. “Reizēm viņi kapelānam izsaka vēlmi palīdzēt kādai vietējai ģimenei, piemēram, sacirst malku vai veikt kādu citu labu darbu,” stāsta E. Pļaviņš. Ir bijušas situācijas, kad katoļticīgs karavīrs nonāk slimnīcā un viņam ir svarīgi ārstēšanās gaitā saņemt Svēto vakarēdienu. Pie savu vienību kapelāniem ārzemju karavīri parasti vēršas, ja ir kādas problēmas attiecībās, psiholoģiskais stress vai nepieciešami aizlūgumi. “Pie kanādiešiem uz kapelānu kursiem esam sūtījuši savus kapelānus. Tur ir multinacionāla vide, jo ir protestantu, katoļu, musulmaņu kapelāni. Man ir zināms, ka līdz ar kanādiešu vienību ieradīsies arī kapelāns,” saka E. Pļaviņš. Tāpat viņš pieļauj, ka arī Polijas vienībai līdzi varētu ierasties kapelāns.
UZZIŅA
Brokastis
Rīsu biezputra ar ievārījumu
Siers, pankūkas, krējums
Žāvēta gaļa
Brokastu pārslas un piens
Kakao, tēja, olas un majonēze
Maize un sviests
Pusdienas
Soļanka
Salātu bārs, mērce
Cepta vista
Cūkgaļas cepetis
Cepti kartupeļi vai rīsi
Smalkmaizīte
Maize
Sula
Vakariņas
Mednieku desiņas
Makaroni
Marinēts gurķis
Krējuma mērce
Tēja
Maize un sviests
Auglis
NBS karavīru sausā uzturdeva (kad nav iespējams pasniegt siltas pusdienas)
Visos variantos iekļauts:
* 240 g konservēta gaļas ēdiena ar piedevām, kas ir devas pamatēdiens deviņos variantos – vistas gaļa ar rīsiem, gaļa ar makaroniem, gaļas sautējums ar grūbām, pupiņas ar gaļu, gaļa ar dārzeņiem, t. sk. bietēm, sautēta liellopa gaļa mērcē, liellopa aknas krējuma mērcē, zirņu biezenis ar kūpinātu cūkgaļas krūtiņu, cūkgaļa ar griķiem
* 100 g šķēlēs sagrieztas rudzu maizes,
* 35 g līdz 65 g ātri pagatavojamas biezputras ar augļiem vai ogām, vai citām piedevām,
* 40 g šokolādes vai konfekšu (ledenes un karameles),
* 30 g līdz 50 g džema vai medus,
* 50 g līdz 60 g riekstu vai rozīņu, vai citu žāvētu augļu,
* 10 g šķīstošās kafijas,
* 1,5 g līdz 2,5 g tējas,
* 50 g cukura
Īpašu vienību karavīri līdztekus parastajām trim ēdienreizēm var saņemt papildus vēl divas uzturdevas.
Dienas papildu uzturdevu Nr. 1 saņem:
* karavīri, kuri ne mazāk kā astoņas stundas norīkoti norīkojumā;
* karavīri, kuri norīkoti goda sardzē pie Brīvības pieminekļa un prezidenta pils;
* kuģu apkalpes locekļi un karavīri, kuri ne mazāk kā astoņas stundas diennaktī pilda dienesta pienākumus jūrā.
Dienas papildu uzturdevu Nr. 2 saņem:
* aviācijas gaisakuģu (lidaparātu) apkalpes locekļi lidojuma dienā;
* izpletņlēcēji lēkšanas dienā;
* ūdenslīdēji ieniršanas dienā;
* speciālo uzdevumu vienības karavīri, kuri veic speciālās operācijas vai sniedz atbalstu citām tiesībsargājošām institūcijām Latvijas teritorijā operācijas vai atbalsta sniegšanas dienā;
* karavīri, kas piedalās speciālo uzdevumu vienības kaujinieku pamatapmācības kursā apmācību dienā;
* karavīri, kas piedalās militārajās mācībās lauka apstākļos ne mazāk par 72 stundām bez pārtraukuma.
Avots: NBS