Foto: LETA/Sintija Zandersone

Pēc prezidenta vēlēšanām palicis rūgtums… Izstāšanos no “KPV LV” apsver vēl viena deputāte 0

Izstāšanos no partijas “KPV LV” apsver arī politiskā spēka Saeimas frakcijas iekšējā opozicionāre Katrina Sprūde.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Sprūde, pēc Valsts prezidenta vēlēšanām palicis rūgtums.

“Tā bija neliela nodevība pret mums, pret partiju. Protams, es apdomāju ļoti nopietni izstāšanos,” teica Sprūde,
CITI ŠOBRĪD LASA

kura gan vēl nav pieņēmusi galīgu lēmumu par izstāšanos, jo negrib pieņemt “emocionālu lēmumu”.

“Pirmā doma ir, ka vajag izstāties, jo, domājot par turpmāko darbību, nesaprotu, kā var strādāt tādā destrukcijā, kādā darbojas partija,” uzsvēra Sprūde.

Lēmumu Sprūde plāno pieņemt “tuvākajā laikā”, gan nogaidot līdz brīdim, kad frakcija virzīs pārstāvjus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

“Tas būs pēdējais punkts, ja viņi virzīs kādus cilvēkus, kas vispār nevarēs risināt šo problēmu,” skaidroja deputāte.

Šodien lēmumu par izstāšanos no partijas un frakcijas pieņēma Linda Liepiņa, to pamatojot ar notiekošo frakcijā un viņai nepieņemamo frakcijas balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās.

Sākotnēji no “KPV LV” saraksta parlamentā tika ievēlēti 16 deputāti, taču vēlāk no frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems. Līdz ar to pašlaik Saeimas frakcijā darbojas 15 parlamentārieši, taču jūnija sākumā Saeima skatīs jautājumu par “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Ja deputāts tiek izdots kriminālvajāšanai, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas sēdēs.

Kā ziņots, Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par viņu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.

Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības, bet pret bija 85 deputāti.

Savukārt Šmita kandidatūru atbalstīja 24 deputāti – “Saskaņas” parlamentārieši, Gobzems un iekšējie “KPV LV” opozicionāri – Liepiņa, Sprūde un pats Šmits. Pret Šmita kandidatūru balsoja 69 parlamentārieši.

Reklāma
Reklāma

Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.