Pēc pirts pa mobilo nerunā! Dziednieka padomi 0
“Par frizieri es nevarētu strādāt,” negaidīti saka Jānis Martinsons. Viņš ir pirtnieks, dziedina pirtī, jūt enerģijas un prasmīgi darbojas ar rīkstīti, nosakot āderes. Informāciju par cilvēku Jānis nolasa tieši šādi – pieskaroties matiem. Tas viņam palīdz arī kā pirtniekam, ļauj sajust cilvēku, izprast, ko tam nepieciešams saņemt rituālā. Lūk, dažu dziednieka ieteikumi:
* Pirtī gājējiem Jānis iesaka pēc pirts rituāla likt malā telefonu vismaz uz 12 stundām, neatbildēt uz zvaniem, vislabāk izslēgt telefona skaņu. “Pēršanās laikā esi attīrījies un piepildījies ar jaunu enerģiju, visas čakras pilnas. Lai lieki neizdāļātu savu enerģiju, labāk pa telefonu nerunāt – arī tā iespējams paņemt otra enerģiju.”
* Jānis iesaka pievērst uzmanību, kā notiek saskarsme ar apkārtējiem cilvēkiem. Kāds kolēģis ik rītu skaļā balsī lasa interneta ziņas. Kaut ko bezjēdzīgu, parasti negatīvu. Viņš to dara ar neapzinātu cerību, ka kāds uzvilksies, iesaistīsies diskusijā vai pat sāks strīdu, tātad – dāvās viņam savu enerģiju.
Jo otrs vairāk dusmojas, jo vairāk iesaistās diskusijā, jo vairāk pabaro šādu enerģijas kampēju.
“Tādā brīdī pajautā viņam kaut ko ārpus konteksta, izsit šo cilvēku no sliedēm. Apgriez situāciju otrādi, pārsūti savu problēmu viņam. Piemēram, pasaki: jā, es tev piekrītu, bet, zini, man ir izveidojusies šāda situācija… Enerģijas plūsma uzreiz izmainās.”
* Ja pārtikas produktu pērc pa tiešo, piemēram, no zemnieka, tas ir enerģētiski vērtīgāks nekā tas, ko pārdod kāds cits, pārpircējs. Tāds ēdiens zaudē daļu tajā esošās enerģijas.
Savulaik tas pat izmērīts. Eksperimentu veicis Jānis kopā ar rīkstnieku un sadzīves enerģētiķi Māri Zvauni. Viņi izmantojuši rīkstīti. Lūk, kāposts, ko ar mīlestību un rūpību audzējis zemnieks. Izmērot šīs kāpostgalvas enerģiju, tās enerģētiskais lauks bija +2,5 metri. Taču tad, ja šo pašu kāpostu pārdeva nevis zemnieks, bet starpnieks, enerģētiskais lauks saruka uz pusi.
* “Mūsdienās gan ir visai grūti īstenot līdzīgus godus un bedību rituālus, kā tos veica mūsu senči, bet pabarot veļus gan varam. Dzimtas veļus uzskatīja par pilnvērtīgiem dzimtas locekļiem un viņus godāja. Ar viņiem rēķinājās, prasīja padomu, lūdza palīdzību, lai labāka raža un laika apstākļi. Senatnē veļus baroja mājas saimnieks. Veļu mielastam parasti izvēlējās riju, klēti vai pirti, tās telpas, kur paši nedzīvo.
Veļu godināšanas, šīs rituālās darbības galvenā jēga ir stiprināt dzimtu. Nevajag, lai veļi būtu nepārtraukti klāt, tomēr mums nepieciešama senču palīdzība un padoms. Arī mēs varam godāt savas dzimtas veļus, lūgt viņu svētību,” uzsver Jānis Martinsons.
* Nereti cilvēks cenšas izmantot laiku lietderīgi – ēd vakariņas un vienlaikus skatās televīziju vai lūkojas viedierīcē. To var darīt, tikai jārēķinās, ka šādi aplam aizplūst enerģija. Iznāk, ka tu apēd nevis veselīgus salātus, bet mistisku feisbuka ierakstu. “Apēd” to informāciju, kas tobrīd nonāk tevī caur televizora, datora vai telefona ekrānu. Līdz ar to pilnībā neuzņem vērtīgās uzturvielas, kas ir ēdienā, nesaņem cerēto labumu.
* Mājas tuvumā ir vērts iestādīt vītolu – šis koks aizsargā mājas iemītniekus, neļauj sētā ienākušajiem lieki pasmelt saimnieku enerģiju.
Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6 °C” novembra numurā vai tā elektroniskajā versijā!
