Kas vienam slodze, citam pārslodze. Kas mēdz izraisīt locītavu sāpes? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Locītavu sāpes mēdz izraisīt dažādas fiziskās aktivitātes, kas rada locītavām pārāk lielu slodzi, piemēram, intensīva, fiziskai formai neatbilstoša sportošana, dārza darbi vai pavasara tīrīšana ar smagumu celšanu un pārvietošanu. Iespēju iedzīvoties sāpēs vēl palielina dažādas locītavu saslimšanas, iepriekš pārciestas traumas vai operācijas.
Kas vienam slodze, citam pārslodze
Fiziski aktīvi cilvēki dažreiz grēko, pārvērtējot savas spējas vai nepietiekami sagatavojot ķermeni gaidāmai slodzei, piemēram, kārtīgi neiesildoties un neatsildoties pirms un pēc treniņa.
Savukārt tie, kas ikdienā ir mazkustīgi, nodara pāri savām locītavām ar neierastu, pārmērīgu slodzi, piemēram, brīvdienās cilājot un pārvietojot dažādus smagus priekšmetus, uzrokot visu sakņu dārzu vai piedaloties izturības pārgājienā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas Eiropas Veselības programmas rekomendācijām pieaugušam cilvēkam vecumā līdz 65 gadiem nepieciešama vismaz 30 minūšu ilga mērenas intensitātes aeroba fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka Latvijā to veic tikai 12,5%. Kāds tur brīnums, ja pēc talkas vai garākas pastaigas sāk smelgt locītavas.
Galvenie riska faktori, kas saistīti ar ceļa locītavu sāpēm cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, ir liekais svars vai aptaukošanās, iepriekš gūtas ceļa locītavu traumas, kaulu un muskuļu sistēmas saslimšanas, piemēram, artrīti.
Ja ir palielināts ķermeņa svars, ceļa un gūžas locītavas tiek papildus noslogotas, skrimslis, kurš sedz kaulus, ātrāk nodilst, muskuļos un citās struktūrās ap tām biežāk veidojas mikroplīsumi un pārslodzes izraisīts iekaisums, sāpes. Piemēram, ir pierādīts, ka cilvēkiem ar lieko svaru un artrītu, zaudējot aptuveni septiņus kilogramus svara, ceļa locītavu sāpes iespējams samazināt par 50%.
Muskuļi ir domāti darbam – sarauties un atslābināties. Ja tie ikdienā netiek nodarbināti, muskuļu šķiedras kļūst plānākas, muskuļi izdilst, kļūst nespēcīgāki. Der zināt, ka no 50 gadu vecuma muskuļu masai un spēkam ir tendence samazināties desmit gadu laikā par 10–30%.
Ja cilvēks neko nedara, lai muskuļus uztrenētu, tie kļūst vāji un, piemēram, ceļa locītavas zaudē stabilitāti. tādēļ fiziskas slodzes laikā viegli var paklupt, gūt traumu – samežģījumu, sastiepumu. Muskuļu masas palielināšanās notiek, galvenokārt pateicoties spēka vingrojumiem, kas tiek izpildīti ar lielu pretestību.
Pastāv sakarība starp pretestības lielumu un vingrinājuma atkārtojumu skaitu – jo lielāku smagumu, piemēram, kāju hanteles, cilā, jo mazāks atkārtojumu skaits nepieciešams.
Tabletes un ziedes
Parasti locītavu sāpju remdēšanai cilvēki ķeras pie mājās esošajiem pretsāpju līdzekļiem, nereti aizmirstot par diennaktī pieļaujamo devu un zāļu lietošanas ilgumu.
Lietojot vairākus preparātus vienlaikus, tie ne tikai pastiprina viens otra darbību, bet arī blaknes un var radīt dažādas veselības problēmas.
“Aptiekā bez receptes pret sāpēm var iegādāties medikamentus, kuru aktīvā viela ir ibuprofēns, paracetamols, naproksēns, deksketoprofēns, un citus, kur tās tiek kombinētas ar citām vielām, lai sasniegtu lielāku efektivitāti. Piemēram, osteoartrīta sāpju mazināšanai galvenokārt izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
Kaut arī šie medikamenti bieži vien samazina simptomus, tie var izraisīt nopietnas blakusparādības, piemēram, kuņģa čūlu vai nieru mazspēju. Tādēļ pirms jebkuru medikamentu lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Katram cilvēkam ir jāpiemeklē savs medikaments, deva, lietošanas ilgums, balstoties uz vairākiem faktoriem – vecums, blakus saslimšanas, ikdienā lietojamie medikamenti, alerģiskās reakcijas un tamlīdzīgi. Iespējams, atsevišķos gadījumos ārsts izskatīs arī recepšu medikamentu lietošanas nepieciešamību,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Ja parādījušās sāpes, piemēram, ceļa locītavā vai apkārtējās struktūrās – cīpslās, saitēs, muskuļos –, aptiekā pieejami bezrecepšu līdzekļi ārīgai lietošanai, kuri satur pretsāpju un pretiekaisuma vielas (ibuprofēns, diklofenaks vai aceklofenaks) un kurus var lietot arī sastiepuma vai izmežģījuma gadījumos. Lokālie līdzekļi locītavu sāpju mazināšanai var saturēt arī dabiskas vielas, parasti mentolu, kamparu, ēteriskās eļļas, eikaliptu, arniku, čili piparus un zirgkastaņu sēklu ekstraktu.
Ja tikko noticis kāds negadījums, locītavai vislabāk uzlikt aukstuma kompresi, mazinot asinsizplūdumus un pietūkumu. Aukstuma kompresi var izgatavot gan no mājās pieejamiem līdzekļiem, gan nopirkt aptiekā.
“Noderēs viss, kas ir saldētavā. Šis produkts obligāti jāietin plānā drāniņā vai dvielītī un tikai tad drīkst likt uz traumētās vietas. Aptiekā var iegādāties arī vienreizlietojamo aukstuma kompresi. Tā noder, piemēram, pārgājiena laikā, jo to nav nepieciešams iepriekš ievietot saldētavā. Maisiņš tikai jāsaspiež un ķīmiskas reakcijas rezultātā tas kļūs auksts,” stāsta farmaceite
Šādos gadījumos speciāliste iesaka izvairīties no sildošām ziedēm.
Īpaši jāizvairās sildīt locītavu, ja tā ir iekaisusi, apsārtusi. Sildošas ziedes paplašina asinsvadus un uzlabo asinscirkulāciju, palīdz atslābināt saspringtus muskuļus, bet tūskas un iekaisuma gadījumā šo procesu padarīs vēl izteiktāku.
Varbūt saiti vai teipu?
Ja fiziskās slodzes laikā cilvēks jūt diskomfortu ceļu, plaukstu vai potīšu locītavās un pēc darbiem tās ir pietūkušas, var izmantot elastīgās saites vai ortozes. Ortozes ir ļoti dažādas, un tās var izvēlēties, gan piemērojot vecumam, gan pēc problēmas nopietnības. Tās ir gan uzvelkamas, gan apliekamas ap locītavu, fiksējamas ar līplentes palīdzību, lai piemērotu tās pēc ciešuma. Dažās ortozēs iestrādātas speciālas stieples, kas stabilizē locītavu.
Lai piemeklētu sev piemērotāko ortozi, Ērika Pētersone iesaka vērsties aptiekā vai specializētā medicīnas preču veikalā. Izmērot locītavu apkārtmēru, speciālists piemeklēs atbilstoša izmēra ortozi. Vēl labāk, ja ir iespēja to uzlaikot un uzzināt, kā palīglīdzekli pareizi pozicionēt un nostiprināt. Lai stabilizētu locītavas un mazinātu sāpes slodzes laikā, var izmantot arī elastīgo saiti. Taču nedrīkst pārcensties un notīt locītavu pārāk cieši, jo tā tiek traucēta asinsrite.
Kinezioloģiskais teips ir elastīga, pašlīpoša saite, kuru gluži kā plāksteri uzlīmē uz locītavas, lai mazinātu sāpes un iekaisumu. Tas arī nostabilizē locītavu, palīdzot tai pareizi kustēties. “Pēdējos gados teipi ir ieguvuši zināmu popularitāti. Neskatoties uz to, ka tos var iegādāties aptiekā, teipu uzlīmēšanu būtu nepieciešams uzticēt fizioterapeitam vai citam speciālistam, kurš ar tiem darbojas.
Teips pēc savas būtības ir plāksteris, tas nesatur nekādas ārstnieciskas vielas. Taču tas, līdzīgi kā elastīgās saites vai ortozes, palīdz muskulim darboties vai tieši otrādi – atslābināties, kā arī stabilizē locītavu, veidojot pareizas kustības. Vislabāk teipi palīdzēs tad, ja ir zināms locītavu sāpju cēlonis, lai speciālists varētu izvēlēties pareizu teipa uzlikšanas vietu un tehniku,” uzskata farmaceite.
Ja locītavas skāris artrīts
* Ārstnieciskā vingrošana: saglabā locītavu kustību apjomu, palielina muskuļu spēku un locītavu stabilitāti, palielina fizisko izturību un samazina artrīta radītās sāpes. Bezsāpju periodā ieteicami stiepšanās un līdzsvara vingrinājumi, kas jāveic regulāri. Vingrinājumi bez slodzes locītavām: riteņbraukšana, airēšana, peldēšana, ūdens aerobika.
* Svara samazināšana vismaz pieciem, vēl labāk desmit procentiem no ķermeņa kopējās masas.
* Piemērotu un ērtu kurpju un zolīšu izmantošana. Supinatori novērš pārmērīgas slodzes iedarbību uz locītavu.
