Pēc piedzīvotajiem viltus teroraktiem valda satraukums. Kā līdz iedzīvotājiem nonāks informācija, ja tiešām būs kāds reāls apdraudējums? 39
Portāls LA.LV ir saņēmis vairāku, satrauktu lasītāju pārdomas par notiekošo Izraēlā, ziņās ik pa brīdim lasāmajiem draudiem no austrumu kaimiņiem… Cilvēki jūtas neopmulīgi un, šķiet, pēdējais piliens bija tieši viltus teroraktiem, kuri šonedēļ tūkstošu vecāku sirdīm lika nodrebēt bailēs. Ļaudis grib zināt, kā tiks paziņots, ja Latvijai pēkšņi kāds vēlēsies uzbrukt vai radīsies kādi citi dzīvības, drošības draudi. Vai informācija iedzīvotājus sasniegs gana operatīvi?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts skaidro, kā patlaban notiek cilvēku apziņošana krīzes situācijās un kas tiek darīts, lai šo sistēmu padarītu vēl efektīgāku.
Valstī ir izveidota “Agrīnās brīdināšanas sistēma”. Šajā sistēmā ir vairāki elementi, ar kuru palīdzību cilvēki tiek apziņoti vai informēti par svarīgiem notikumiem.
Pirmais elements ir sirēnas. Šādā apziņošanas sistēma, lai arī stipri vēsturiska, joprojām tiek izmantota daudzās valstīs, arī Latvijā. Tās darbojas kopā ar radio un televīziju.
“Nevar ieslēgt tikai sirēnas atsevišķi, kad jūs dzirdat tikai skaņu. Tātad sirēna pievērš uzmanību un tālāk ir jāseko informācijai – radio un televīzijā,” precizē Ivars Nakurts.
Tomēr glābēju pieredzē ir bijusi situācija, kad šī sistēma nav nostrādājusi, tāpēc tā tikusi uzlabota.
2005. gadā Valmierā bija maģistrālās gāzes sprādziens un tika iedarbinātas sirēnas, bet izrādījās, ka radio informācija par notiekošos un to, kas cilvēkiem būtu darāms, neizskanēja.
“Radio, ar kuru mums bija noslēgta vienošanās, šo informāciju nevarēja pārraidīt, jo puisis, kas tajā vakarā bija atbildīgs par radio programmu, nebija noinstruēts, kā viņam “jāpalaiž” šī apziņošanas informācija. Tad mēs mainījām procedūru. Tagad ir tā: ja kādreiz tiks pieņemts lēmums par sirēnas iedarbināšanu un informācijas pārraidīšanu radio un televīzijā, glābšanas dienests sākumā sagatavos informāciju, kas būtu jāpārraida medijiem un, tikai saņemot atpakaļsaikni, ka informācija ir saprasta un radio vai televīzija to ir gatava pārraidīt, drīkstēs iedarbināt sirēnas. Tas, protams, palielina laika intervālu, lai iedarbinātu sirēnas un tajā pašā laikā informācija tiktu pārraidīta radio un televīzijā.
Otrs elements, kas tiek izmantots, piemēram, plūdu laikā – mediji. Sirēnas netiek slēgtas, bet radio un televīzijā tiek sniegta visa nepieciešamā informācija.
“Piemēram, Jēkabpils plūdu laikā informāciju, kuru bija nepieciešams pārraidīt iedzīvotājiem, mēs pārraidījām tikai caur radio un televīziju. Mēs medijiem varam noteikt arī laika intervālu, kad cilvēkiem ir jāsniedz nepieciešamā informācija. Tas var būt pēc ziņu raidījumiem vai ik pēc 10, 30 minūtēm. Iedzīvotājiem tā tiek nodrošināta aktuālākā informācija – kas ir noticis un kā rīkoties.
Protams, ir arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, interneta portāli un sociālie tīkli. Ir veiktas iedzīvotāju aptaujas un noskaidrots, ka tas ir viens no efektīgākajiem veidiem, jo tā informācija atnāk ne tikai konkrētajam cilvēkam, kas izmanto šos sociālos tīklus, bet informācija tiek padota arī tālāk.“
Trešais elements ir “SMS apziņošana”. Šis risinājums gan ir diezgan ierobežots, skaidro VUGD priekšnieka vietnieks.
“Šo apziņošanas metodi VUGD izmantoja Covid-19 laikā. Problēma ir tajā, ka mobilo sakaru operatori informāciju var pārraidīt tikai un vienīgi saviem klientiem. Šis risinājums ir arī salīdzinoši lēns, jo to ietekmē mobilo sakaru operatoru tehnoloģiskās iespējas. Tāpēc šo metodi varēja izmantot tieši Covid-19 laikā. Vīrusa apdraudējums attīstījās lēni, proti, slimībai bija kaut kāds inkubācijas laiks, un šo informāciju cilvēkiem varējām sniegt kaut kādā laika intervālā – vairākās dienās. Šādā situācijās, kad nav lielas steigas, SMS apziņošana ir ļoti piemērota.“
Ceturtais elements ir paredzēts brīžos, ja notikums ir ļoti lokāls.
Vietās, kur nav pieejamas sirēnas, nav iespējams operatīvi sniegt informāciju ar radio un televīzijas starpniecību. Šādos gadījumos gausuma dēļ neder arī sms risinājums. Tad tiek izmantoti operatīvo dienestu transporta līdzekļi un tajos esošie skaļruņi, lai lokāli, izbraukājot teritoriju, cilvēkus varētu informēt par situāciju, kas ir noticis un kā rīkoties.
Un pēdējais elements, kas joprojām tiek attīstīts, ir šūnas apraides risinājums. “Šobrīd notiek iepirkuma procedūras konkursa pēdējā kārta, kurā komersanti piedāvā savas pakalpojuma sniegšanas izmaksas un, ja viss noritēs gludi, tad jau 2024. gadā notiks šī šūnu apraides ieviešana. Visticamāk, tas būs vislabākais risinājums, lai sasniegtu iedzīvotājus pēc iespējas ātrāk, jo tā nebūs kā īsziņa. Pateicoties šūnu apraides iespējām, nebūs problēmu konkrēti iezīmēt apdraudēto teritoriju vai visu Latviju, ja tas nepieciešams, un aizsūtīt ziņu tiem, kas atrodas apdraudētajā teritorijā.
Šis risinājums ļauj nodrošināt, ka paziņošana nepārtraukti – noteiktu laika intervālu – ir aktīva. Ko tas nozīmē? Ja iezīmē, piemēram, vienu Latvijas teritoriju un, ja jūs nonākat šajā apdraudētajā teritorijā pēc notikuma, bet tas j projām ir aktuāls, jūs automātiski saņemat šo paziņojumu. Un, kas ir svarīgi, šī būs iespēja uz konkrēto teritoriju sūtīt arī atjaunotu informāciju. Ja, pieņemsim, notikums attīstās, ir pamainījusies drošības informācija, tad šo informāciju ir iespējams atjaunināt. Svarīgi, ka informāciju ir iespējams aizsūtīt vairākās valodās un ziņojums sasniegs itin visu mobilo sakaru tīklu lietotājus, arī tad, ja cilvēks atbraucis no ārzemēm.“
Šī apziņošanas metode ļaus operatīvi informēt arī personas ar dzirdes traucējumiem. Ļaudis, kuri var nedzirdēt, piemēram, sirēnas, lai ieslēgtu televizoru vai radio un uzzinātu par notiekošo. Tās ieviešana prognozējoši varētu izmaksāt 4,3 miljonus eiro, viss atkarīgs no komersantu piedāvājuma.
Nākotnē plānots saglabāt visas šīs apziņošanas sistēmas, arī vēturiskās sirēnas, jo mūsdienās ir iespējamas situācijas, kad kaut kādu apstāķļu dēļ vairs nedarbojas, piemēram, mobilie sakaru tīkli, kas nodrošina šūnu apraide. Tādos gadījumos savu “darbiņu” uzsāks sirēnas, kas norādīs, ka cilvēkiem jāslēdz iekšā televizors vai radio. Ja nedarbosies arī šī metode, tad iedzīvotāji ziņu sadzirdēs caur operatīvā transporta skaļruņiem.
Mēs gan gribētu cerēt, ka visas šīs apziņošanas sistēmas nebūs “jāizbauda” darbībā. To arī gribētos novēlēt ikkatram LA.LV lasītājam.
