Pēc pašvaldību reformas: valstspilsētu neapvienošana ar novadiem līdzās atstāta 14. Saeimai 3
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc 32 dienām jau 14. Saeimas vēlēšanas – tas svarīgais brīdis, kad katrs Latvijas pilsonis izvēlēsies savus politiskos priekšstāvjus, kuri turpmākos četrus gadus īstenos tautas gribu.
Uz 100 vietām parlamentā pretendē 1831 kandidāts no kopumā 19 sarakstiem. “Latvijas Avīze” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus, kā arī politiķiem uzdeva jautājumus par atsevišķām nozarēm. (Trīs konkrētos jautājumus, uz kuriem saņemtās atbildes šeit publicējam, uzdevām tām partijām, kurām ir lielākas izredzes pārvarēt 5% vēlētāju balsu barjeru; neaptaujājām atsevišķas partijas, kuru reitingi aptaujās ir samērā augsti, bet kuru līderu izteikumi un darbība redakcijas ieskatā neatbilst Latvijas valsts nacionālajām interesēm.)
Turpmāk katru nedēļu līdz vēlēšanām publikāciju sērijā varēsiet lasīt politiķu atbildes un žurnālistu vērtējumus par darāmo izglītības, veselības, labklājības, ekonomikas, reģionālās attīstības, drošības, aizsardzības jomā.
Šajā reizē – par reģionālās attīstības politiku Latvijā.
Jaunajai Saeimai mantojumā atstāti vairāki jautājumi, par kuriem vēl var paredzēt diskusijas. 13. Saeima vienojās neveidot otrā līmeņa administratīvos reģionus, kuriem ministrijas varētu nodot vairākas funkcijas.
Taču vairāku partiju pārstāvji uzskata, ka tādi tomēr ir nepieciešami. Šī Saeima nolēma, ka no 2029. gada visas valstspilsētas ir jāapvieno ar līdzās esošajiem novadiem, kuriem nav sava attīstības centra, kas vairākos gadījumos jau tagad atrodas lielajā pilsētā. Vieni politiskie spēki ir par to, ka apvienošanās ir jāīsteno agrāk, bet citi aicina šo normu no likuma svītrot.
Reformas īstenošanā nozīmīgs ir valsts atbalsts – ieguldījumi ceļu un digitālajā infrastruktūrā, uzņēmējdarbības veicināšanā un mājokļu pieejamībā.
Jau divus gadus vasaras sākumā valdība ir piešķīrusi valsts investīcijas augstas gatavības pašvaldību projektiem, kurus vērtēja starpministriju komisija.
Opozīcijā esošie politiskie spēki izteica aizdomas, ka valdības partijas naudu sadala savu biedru vadītajām pašvaldībām. Valdošās koalīcijas partijas sola šo programmu turpināt, ja būs pie varas, bet jautājums ir, vai tajā nav nepieciešami uzlabojumi.
Par šiem tematiem lūdzām izteikt viedokli tām desmit partijām, kas varētu pacīnīties par iekļūšanu Saeimā. Atbild politisko spēku pārstāvji, kas ir partiju kandidāti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam vai atbild par reģionālās politikas jautājumiem.
1. Vai 14. Saeimai vajadzētu izvērtēt un pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu? Ja piedāvājat izmaiņas, tad – kādas?
2. Vai jūsu partija atbalsta likumā paredzēto valstspilsētu apvienošanu ar līdzās esošajiem novadiem no 2029. gada? Ja ne, tad – kāpēc?
3. Jūsu viedoklis par valsts investīciju grantu programmas turpināšanu augstas gatavības pašvaldību projektiem? Kā un kam tos vajadzētu vērtēt, lai mazinātu iespaidu, ka naudu valdības partijas piešķir partijas biedru vadītajām pašvaldībām?
1. “Jaunā Vienotība”
Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs (Saeimas vēlēšanās nekandidē)
1. Novadu vietvaras ir tikai tagad sākušas darbu pie jauno pārvaldes struktūru veidošanas. Tās nevajag raustīt. Jāļauj pašvaldībām strādāt. “Jaunā Vienotība” uzskata, ka tagad nebūtu pareizi veikt izmaiņas administratīvo teritoriju kartējumā. 14. Saeimai būs jāpieņem lēmums par Varakļānu novada apvienošanu ar pašvaldību, kurai ir attīstības centrs, par ko 13. Saeima nevarēja vienoties.
2. “Jaunā Vienotība” atbalstīja valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. Ar Jelgavu un Liepāju pašvaldības jau tagad intensīvi strādā kopā. Jautājums varētu būt par Rēzekni un Daugavpili, kur ir cita situācija. Par tām vēl varētu diskutēt.
3. Valsts investīciju programma augstas gatavības pašvaldību projektiem ir nepieciešama. Taču ir jānosaka skaidri kritēriji un projektu vērtēšanas kārtība, lai valsts finansējumu saņemtu visaugstākās prioritātes projekti, lai par šo naudu var risināt vissāpīgākos jautājumus – Pierīgas pašvaldībās tāds ir, piemēram, bērnudārzu jautājums.
3. Zaļo un zemnieku savienība
Viktors Valainis, Saeimas deputāts
1. Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka reforma ir jāizvērtē un jāpārskata. Taču tam ir jābūt īstam izvērtējumam, nevis studenta kursa darbam. Pašvaldībām ir jāsaglabā sava lokālā identitāte un jēga, kad vara atrodas tuvāk tautai. 14. Saeimai būs jālabo vairākas kļūdas. Par tādu uzskatām, piemēram, Kandavas novada iekļaušanu Tukuma novadā, Mārupes un Babītes, Ādažu un Carnikavas apvienošanu.
2. Jau tagad redzam, ka valstspilsētām un novadiem rada grūtības to piespiedu sadarbība, piemēram, izglītības jautājumos, jo pilsētās un novados izglītības pārvalžu uzdevumi un problēmas atšķiras. 14. Saeimai būs jālabo likums, kas paredz valstspilsētu un novadu apvienošanu.
3. Vispirms ir jāatjauno agrākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldībām un valsti – 80:20 (tagad pašvaldību budžetā ir 75%, valsts – 25%). Tā nauda, ko pašvaldībām atņēma, ir pārlikta uz investīcijām atsevišķiem projektiņiem, bet pašvaldībām ir jānodrošina pastāvīga finanšu bāze. Pēc tam var būt arī investīciju grantu programma, bet tad tām ir jābūt divām – speciālā programma centru attīstībai un speciāla programma novadu tālākajām teritorijām.
7. “Saskaņa”
Sergejs Dolgopolovs, Saeimas deputāts
1. Reformai ir vairāki fundamentāli trūkumi. Tika izmantota pieeja – jo lielāks novads, jo lielākas iespējas, bet tā tas nav. Noteicošais ir, kā pašvaldība – pašu valdība – spēj pārvaldīt teritoriju un noteikt to, kā viņi dzīvos. Galvenais ir pašvaldības finansiālā patstāvība, bet reformas laikā nav izveidots jauno pašvaldību finansēšanas modelis. Deputātu skaita samazināšana, manuprāt, ir apšaubāms ieguvums. Investoru interesē darbaspēka un resursu pieejamība, infrastruktūra. Taču tagad ir jādod pašvaldībām zināms laiks, lai pēc tam redzētu, kur ir veiksmes stāsti, bet kur – neveiksmes stāsti.
2. Daudzi cilvēki dzīvo novadā un strādā pilsētā, bet ne vienmēr tajā pilsētā, kas robežojas ar novadu. Jautājums par valstspilsētu apvienošanu ar novadiem jāvērtē arī kontekstā ar mobilitātes iespējām un sabiedriskā transporta struktūru. Būtu svarīgi veikt aptauju un noskaidrot pašvaldību deputātu, darbinieku un arī iedzīvotāju viedokli par plānotās pilsētu un apkārtējo pašvaldību apvienošanas lietderību.
3. Minētā valsts investīciju programma atsauc atmiņā 2009. gada reformu, kad pašvaldībām, kuras apvienojās, piešķīra 200 000 latu savu projektu īstenošanai. Ir jābūt skaidram pašvaldību finansēšanas modelim, lai pašvaldības nav atkarīgas no aizdevumiem un investīcijām atsevišķiem projektiem. Tā ir bijis arī agrāk, ka šīs naudas sadalījumu nosaka koalīcijas partijas.
11. Nacionālā apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
Jānis Dombrava, Saeimas deputāts
1. Būtu nepieciešami minimāli teritoriālie grozījumi, jo Saeimai vēl jāatrisina Varakļānu jautājums. Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašvaldībām ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, bet šis novads tiem neatbilst. Ir vairāk jādomā par mazāko apdzīvoto vietu pašpārvaldes funkciju stiprināšanu, lai nav tā, ka viņu viedoklis nav pārstāvēts lielajā novadā. Lai tālāko vietu iedzīvotāji justu, ka viņi ir iesaistīti un viņos ieklausās vietējā vara.
2. Par valstspilsētu apvienošanu ar novadiem situācija reģionos ir atšķirīga. Ir novadi, kuri paši vēlējās apvienoties ar valstspilsētām, un ir novadi, kas nevēlējās, bet viņiem nav attīstības centra. Katrs gadījums jāskata atsevišķi.
3. Valsts investīciju programma pašvaldību augstas gatavības projektiem ir jāturpina. Taču ir svarīgi, lai visām pašvaldībām būtu zināms, ka tāda programma ir, lai tās varētu laikus tam sagatavoties un pieteikties. Neesmu dzirdējis pārmetumus par projektu vērtēšanu. Drīzāk ir problēmas, ka, nezinot par šādu programmu, pašvaldības nav sagatavojušas augstas gatavības projektus. Tas būtu jāuzlabo.
12. “Latvija pirmajā vietā”
Oļegs Burovs, Rīgas domes deputāts
1. Ja ir izveidotas lielākas pašvaldības, tad tām ir jādod lielākas pilnvaras un patstāvība, vairāk uzticoties un paļaujoties uz pašvaldībām. Vajadzētu reģionu līmeni padarīt stiprāku, lai arī Eiropas Savienības fondu finansējumu varētu dalīt pašvaldībām pa tiešo. Pēc reformas redzam, ka ir vairāki labi piemēri – man patīk, kā strādā, piemēram, Valmieras novada mērs Jānis Baiks vai Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis (abos gadījumos valstspilsēta apvienojās ar novadiem. – Red.). Lai reforma dotu rezultātus, ir jāsamazina grants ceļu īpatsvars, jo ceļi ir būtisks priekšnoteikums attīstībai.
2. Valstspilsētu un novadu apvienošana varētu notikt agrāk, negaidot 2029. gadu. Taču pirms apvienošanas vajadzētu veikt nopietnu auditu, lai būtu vairāk informācijas par šo procesu, kā pietrūka, veicot administratīvi teritoriālo reformu.
3. Valsts investīciju programma ir vajadzīga, bet ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem. Tagad pašvaldībām vissvarīgākais ir izdzīvošanas jautājums, tāpēc varbūt ir jāatliek, piemēram, kultūras objektu celtniecība, bet par šo naudu jārisina jautājumi, kas saistīti ar izdzīvošanu, vispirms jau apkures nodrošināšanu. Būtu jāpārskata arī aizdevumu piešķiršanas kārtība pašvaldībām, jo tagad visi projekti ir jāsaskaņo ar VARAM, kas kavē to īstenošanu. Projektus varētu izvērtēt nozaru ministrijas.
13. “Konservatīvie”
Gatis Eglītis, labklājības ministrs
1. Par administratīvi teritoriālo reformu ir vēl pāragri izdarīt secinājumus, jo ir pagājis tikai gads un pašvaldības vēl tikai mācās strādāt kopā. Novados turpinās kopīgu struktūru veidošana. Galvenais, lai neciestu pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Reforma arī vēl nav pabeigta, jo ir jāsper nākamais solis un jāveido administratīvie reģioni, kuriem ministrijas nodotu valsts funkcijas.
2. Likums paredz valstspilsētu un novadu apvienošanu no 2029. gada. “Konservatīvie” bija par to, ka apvienošanai jau vajadzēja notikt reformas laikā, bet politisku iemeslu dēļ to noraidīja. Novadiem bez sava saimnieciskā attīstības centra ir grūti darboties. Daudzviet arī pakalpojumi dublējas, kā, piemēram, Liepājā un Dienvidkurzemes novada centrā Grobiņā.
3. Tādam atbalsta instrumentam kā grantu programma pašvaldību investīciju projektiem ir jābūt. Taču vispirms pašvaldībām pašām ir jāmāk nopelnīt naudu, lai iedzīvotāji vēlētos deklarēties to teritorijā. “Konservatīvie” uzskata, ka ir jāatjauno agrākā proporcija starp pašvaldībām un valsti, kad ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalās: 80% pašvaldībām, 20% – valstij.
14. “Katram un katrai”
Aivars Strakšas, partijas valdes loceklis
1. Sākt jaunu reformu nebūtu pareizi, jo cilvēki jau ir piemērojušies jaunajam novadu modelim. Atsevišķos gadījumos pēc vietējo iedzīvotāju lūguma varētu izskatīt labojumu lietderību. Reformas ieviešanas laikā netika ņemtas vērā iedzīvotāju intereses un viņu ieradumi. Nebija paredzētas nepieciešamās investīcijas ceļu infrastruktūrai un nodrošinātas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. Centrālā vara ieviesa reformu pēc principa – mēs valdībā tā gribam, jums būs tā jādzīvo.
2. Lemjot par pilsētu un novadu apvienošanu, jāņem vērā, ka pilsētas intereses dominēs pār novadiem, ņemot vērā iedzīvotāju skaita sadalījumu. Novadi būs zaudētāji. Iniciatīvai būtu jānāk no pašām pašvaldībām – ja pilsētas un novadi spēj vienoties par apvienošanos, tad jautājumu var izskatīt. Nebūtu pieļaujams apvienošanu veikt piespiedu kārtā.
3. Valsts investīciju programma ir lietderīga, un to var saglabāt kā iespēju līdzfinansēt pašvaldību projektus, piemēram, sociālajā (pansionāti) jomā, izglītībā, medicīnā. Sevišķi svarīgi atbalstīt novadus, kur iedzīvotājiem ir zemi ienākumi. Nebūtu pieļaujams izniekot budžeta līdzekļus, piemēram, klinšu kāpšanas sienas vai līdzīgu projektu atbalstam. Tie ir jārealizē pašvaldībai par saviem līdzekļiem. Bagātajiem novadiem jātiek galā pašiem. Ar šo programmu nevajadzētu vairot nevienlīdzību.
15. “Progresīvie”
Edmunds Cepurītis, Rīgas domes deputāts
1. Pašvaldību robežas nebūtu jāmaina. Taču tām ir jāiedod tādi instrumenti, lai tās būtu motivētas veicināt ekonomisko attīstību savā teritorijā, veidot darba vietas un tā piesaistīt iedzīvotājus. Veicot reformu, šī sadaļa iztrūka. Runa varētu būt par aktīvāku industriālo politiku, Krājaizdevu sabiedrību veidošana, lai teritorijā būtu vairāk ražojošo uzņēmumu un vairāk darba vietu.
2. Katrā novadā ir jābūt attīstības centram, kas ir priekšnoteikums tam, ko teicu iepriekš par jaunu darba vietu radīšanu (novados, kurus plāno pievienot pilsētām, nav sava attīstības centra. – Red.).
3. Valsts investīciju programma ir jāsadala divās daļās, jo visām pašvaldībām nevar noteikt vienādus kritērijus. Pašvaldības un to prioritātes ir atšķirīgas. Pamatā vajadzētu būt tiem projektiem, kas ir noteikti katras pašvaldības attīstības programmā. Un tad varētu būt valsts investīcijas tiem projektiem, kas izriet no nacionālās attīstības programmas, kur pašvaldība palīdz sasniegt nacionālos mērķus, piemēram, nevienlīdzības mazināšanā, pašlaik aktuālā siltumapgādes jautājuma risināšanā.
16. “Attīstībai/Par”
Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
1. Kopš reformas stāšanās spēkā pagājis nedaudz vairāk par gadu, un šobrīd tikai sākam redzēt tās ieguvumus. Saeima likumā jau noteikusi, ka VARAM reizi četros gados izvērtē pašvaldību reformu. Pirmais ziņojums bija jāsniedz nepilnu gadu pēc reformas. Tajā varējām konstatēt, ka reformas mērķi sāk īstenoties. Piemēram, mazām pašvaldībām nebūtu pietiekamu resursu, lai uzņemtu Ukrainas civiliedzīvotājus un risinātu izaicinājumus enerģētikas jomā. Reforma ir nevis jāpārvērtē, bet pilnvērtīgi jāīsteno līdz galam.
2. Ja gribam, lai valsts attīstītos, tas ir jādara pēc iespējas ātrāk. Jau tagad likums paredz, ka valstspilsētas un novadi veido kopīgas iestādes. Valstspilsētu apvienošana ar novadiem padarīs tās saimnieciski efektīvākas. “Attīstībai/Par” jau sākotnēji piedāvāja apvienot valstspilsētas ar tām piegulošajiem novadiem no 2022. gada 1. jūlija. Pēc tam kad šis ierosinājums neguva politisku atbalstu, iestājāmies par to, lai apvienošana notiktu no 2025. gada.
3. “Attīstībai/Par” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā izveidoja iepriekš nebijušu investīciju programmu pašvaldībām augstas gatavības projektiem. Pašvaldībām ir nepieciešams ilgtermiņa atbalsts, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, atbalstītu uzņēmējdarbību, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Ir liels pieprasījums investīciju projektu īstenošanai, un pašvaldības ļoti atzinīgi novērtē šo programmu. Atbalstīta ir virkne arī tādu pašvaldību, kuras vada partijas, kas nav koalīcijā.
18. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija
Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs
1. Ir pārzīmētas novadu robežas un nosaukti centri. Tagad ir jāveido reģionālās pārvaldības līmenis, kuram būtu šādas funkcijas – izglītības iestāžu tīkls, medicīnas iestāžu un sociālo pakalpojumu tīkls, civilā aizsardzība, ceļu tīkls un sabiedriskā transporta sistēma, ekonomiskās attīstības, kā arī atkritumu sistēmas plānošana. Stiprinot plānošanas reģionus, tiem jānodala autonoms finansējums konkrētu funkciju veikšanai. Jāpārveido pašvaldību finanšu sistēma, lai to pakalpojumi un investīcijas balstītos uz pašu ieņēmumiem un paši varētu lemt par prioritātēm.
2. Ja ir izveidots reģionālās pārvaldības līmenis, tad valstspilsētas var neapvienot ar tām piegulošajiem novadiem. Ja ir vājš reģionālais līmenis vai to neizveido, tad valstspilsētas ir jāapvieno ar novadiem.
3. Valsts investīciju programma ir nepieciešama, bet tai jābūt vērstai uz katra reģiona specifisko problēmu risināšanu. Piemēram, Latgalē 100 kilometru attālumā no austrumu robežas jāatbalsta skolu un veselības pakalpojumu tīkls, jāveido ātrgaitas šoseja uz Rēzekni un Daugavpili, lai veicinātu mobilitāti un kapitāla kustību. Pierīgā jāatbalsta izglītības pakalpojumu pieejamība. Šobrīd valsts atbalsta visu, bet neko līdz galam, nedarbojas princips, ka finansējumu virza reģionālajām vai nacionālajām prioritātēm, bet diemžēl naudu sadala pēc partijiskās piederības pazīmes.
