Pēc “pametumiem” meklējot lidvāveri, atrod retu piepes pasugu 1
Jau vairākus gadus LVM vides eksperts Mārtiņš Kalniņš kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi dodas meklēt jeb monitorēt lidvāveres. Monitoringa metode ir vienkārša un reizē sarežģīta – lidvāveres tiek meklētas pēc to ekskrementiem.
“Dabas liegumā “Virguļicas meži”, Austrumvidzemes reģionā, ar LVM vides plānošanas speciālista Kaspara Liepiņa un citu kolēģu atbalstu, ir izlikti 40 putnu būri (lieli, ar biezām sienām un mazu skreju – dobumu imitāciju). Būros un uz zemes, ap apšu stumbriem, meklējam lidvāveru ekskrementus, kas atgādina dzeltenīgus rīsu graudus,” stāsta Mārtiņš Kalniņš.
Attēlā: Lidvāveru ekskrementi – trīs dzeltenie “graudi”
Otra regulāro novērojumu teritorija ir dabas liegums “Gruzdovas meži”, Ziemeļlatgales reģionā. Gruzdovas mežos līdz šim būru nav bijis, un lidvāveru meklējumos tika apstaigāti daudzu apšu stumbri. Taču ar šogad, aprīļa sākumā, tika izgatavoti 30 būri, lai tos uzstādītu Gruzdovas mežos.
Līdzšinējie lidvāveru meklēšanas pasākumi gan Virguļicas, gan Gruzdovas, gan citos mežos (kā vēsta dažādi ziņojumi par meklēšanas pasākumiem) nebija vainagojušies panākumiem.
DAP monitoringa un plānojumu nodaļas vecākais eksperts Valdis Pilāts skaidro, ka šī suga būtu pieskaitāma pie Latvijā izmirušām sugām. Tomēr pierādīt to, ka sugas vairs nav ir pat grūtāk nekā pierādīt pretējo. Šī iemesla dēļ lidvāveru meklēšanas pasākumi nav apsīkuši.
Kamēr Gruzdovas mežos tika izlikti jaunizveidotie lidvāveru būri, ar vāju cerību uz rezultātiem, apmēram 10 kilometrus tālāk somu pētnieks Juha Kinnunens (Juha Kinnunen) uzgāja lidvāveru ekskrementus divos, apmēram 8 kilometri attālos vienam no otra, meža nogabalos. Tas pierāda, ka lidvāveres Latvijā tomēr vēl ir.
Jāsaka gan, ka šie atradumi vēl neliecina par lielām un ilgtspējīgām lidvāveru populācijām. Tie var būt arī atsevišķi, klejojoši dzīvnieki, bet šādi rezultāti tik un tā ir patīkami.
Lai gan uzietas, norādes par lidvāveru esamību netika piefiksētas. Juha Kinnunens norādījis, ka nav nofotografējis vai ievācis atrastos lidvāveru ekskrementus, jo Somijā šī suga nav tik reta, un viņu vairāk ieinteresējušas nekeras jeb sūnas, kas savukārt pie mums, Latvijā, nav nekāds retums.
Attēlā: Parastais plaušķērpis (augšā) un īssetas nekera (zem plaušķērpja)
“Pēc lidvāveru būru izlikšanas, kopā ar somu pētnieku, apsekojām Virguļicas mežā uzstādītos 40 būrus. Lidvāveres gan neatradām, taču atradām citu vērtīgu sugu – piepi Junghornia pseudozilingianus. Pēc somu pētnieka teiktā pasaulē ir zināmas tikai kādas 50 šīs sugas atradnes. Šī piepe ir interesanta arī ar to, ka aug uz citas piepes – Phellinus populicola – kas savukārt ir viena no dabisko meža biotopu indikatorsugām.
Attēlā: Piepe Junghornia pseudozilingianus uz apses stumbra Virguļicas mežos
