Pēc pāļu urbšanas alternatīvu izpētes maijā cer atsākt Jaunā Rīgas teātra būvniecību 0
Pēc pāļu urbšanas alternatīvu izpētes VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) cer, ka nākamā mēneša laikā Lāčplēša ielā 25 tiks atsākta Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecība, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas sēdē sacīja VNĪ pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits.
VNĪ pārstāvis komisijas deputātiem skaidroja, ka, visticamāk, pāļu urbšanas laikā plaisas blakus esošajā ēkā Ģertrūdes ielā 30 radās, jo darbi tika veikti, balstoties uz neprecīziem ģeoloģiskajiem pieņēmumiem. Viņš norādīja, ka nākamā mēneša laikā plānots izvērtēt alternatīvos būvdarbu risinājumus.
“Šajā gadījumā jāizvērtē, vai tā ir būvnieku, projektētāju, vai arī solidāra atbildība. Taču šo jautājumu risināšana būvniecības laikā varētu iekavēt plānoto darbu grafikus,” sacīja Ivanovskis-Pigits.
Iespējamu projekta sadārdzinājumu vai tā potenciālos apmērus VNĪ pārstāvis atteicās komentēt.
Kā ziņots, JRT būvniecībā un rekonstrukcijā Lāčplēša ielā 25 tiek meklēti jauni un saudzīgāki tehnoloģiskie celtniecības risinājumi, lai iespējami samazinātu ietekmi uz apkārt esošajām ēkām, aģentūru LETA informēja projekta būvnieka pilnsabiedrības “Rere Būve 1” būvniecības projekta direktors Valdis Koks.
Patlaban Jaunā Rīgas teātra būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, kas saistīti ar novēroto darbu ietekmi uz blakus teritorijā esošo ēku Ģertrūdes ielā 30.
Pēc Koka sacītā, būvniecība norisinās sarežģītos inženiertehniskos apstākļos, turklāt objekts atrodas pilsētas centrā ar blīvu vēsturisko apbūvi, kur nav iespējams izveidot norobežotu būvlaukumu.
Veicot rekonstrukcijas Jaunā Rīgas teātra renovācijas projektā, “Rere Būve 1” 2018.gada novembrī konstatēja pāļu urbšanas darbu ietekmi uz būvobjekta teritorijai pieguļošajām ēkām. Kaut arī darbi tika veikti atbilstoši projektam un ievērojot darbu veikšanas tehnoloģiju, veicot ikdienas monitoringu, tika konstatēta ēku sēšanās nelielos apmēros – aptuveni viens līdz seši milimetri.
Topošā JRT projekta autori ir pilnsabiedrība “Zaigas Gailes birojs un partneri”. Atbilstoši iecerēm, Jaunā Rīgas teātra izmantoto telpu apmērs gandrīz divkāršosies – no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.
Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.
Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem – tas būs ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā paredzēta moderna darbnīca.
Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ uzsāktās pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” projektiem.
Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets pagājušā gada 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto Jaunā Rīgas teātra pārbūves budžetu. Jaunā Rīgas teātra būvniecības budžets, pēc aktuālajiem aprēķiniem, ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
VNĪ iepirkuma konkursa komisija, pabeidzot piedāvājumu vērtēšanu JRT kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25, par kritērijiem visatbilstošāko piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzina pilnsabiedrības “Rere būve 1” piedāvājumu. “Rere būve 1”, kuru 2014.gadā izveidoja SIA “Re & Re” un SIA “Rere būve”, piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.
VNĪ šobrīd īsteno 33 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, un tā vienīgais akcionārs ir Finanšu ministrija.
