Pēc paltusa uz Norvēģiju 0
Jārēķinās ar lielu vēju un lietu, lai iespētu fjordos iebraukt uz paisumiem.
Ar maziem apgriezieniem pukšķinādams četrdesmit zirgspēku laivas dzinēju, vadu laivu starp mazām saliņām un akmeņu krāvumiem, kas nodevīgi slienas ārā no ūdens. Eholote rāda nieka desmit metru dziļumu, un ap sirdi kļūst tīri jocīgi, iedomājoties, ka pirms piecām minūtēm esam šķērsojuši šaurumu, kur dziļums trīsdesmit reizes lielāks.
Laivā esam četri – es, Dainis, Normunds un Arnis, un šī ir mūsu brauciena pēdējā diena šajā skaistajā un vienlaikus skarbajā ziemeļu zemē Norvēģijā. Šogad šī zeme mums parādīja savu skarbo dabu visā krāšņumā, un, kaut bijām iecerējuši ieiet fjordos uz astoņiem paisumiem, tad to neganti lielā vēja un lietus dēļ iespējām tikai trīs reizes. Draugi nejauko laiku uzņēma ar sapratni un humoru, nedaudz jau paniekojāmies arī no krasta, bet gribējās kaut ko vairāk, un brauciena pēdējā dienā izšķīrāmies par pārbraucienu padsmit kilometru garumā uz vietu, kas kartē izraibināta ar daudzām potenciālām zivju vietām.
Vaicāti par šodienas mērķiem, draugi tik smej. Normunds vēloties zubatku, Arnis kaut ko prāvu, bet Dainis kārojot iegūt paltusu. Nelielā dziļumā netālu no fjordā stāvošiem lašu groziem klinšu aizsegā nolieku laivu šķērsām pret vēju, izmetam izpletni, kurš ievērojami slāpē laivas slīdēšanas ātrumu, un sākam makšķerēt. Seklos ūdeņos mencu un saidu ķeršanai izmantojam spiningus ar testu līdz simts gramiem, vidēja izmēra bezinerces spoles, uz kurām uztīta 0,25 – 0,30 mm resna, stipra pītā aukla ar četrdesmit gramu smagu džigāķi galā, uz kura uzsprausts oranžas krāsas tvisteris.
Kaut kādu vietējām zivīm vien zināmu iemeslu dēļ šīs krāsas mānekļus viņas kampj ar milzu entuziasmu, un jau piecu kilogramu smagas mencas vilkšana ar vieglo kātu kļūst par sportisku piedzīvojumu.
Dainis gan katru fjorda padziļinājumu iztausta ar dziļūdens kātu, kas aprīkots ar nopietnu multiplikatorspoli, 0,5 mm pīto auklu, kam galā fosforizējošu mušu sistēma ar pamatīgu pilkeru.
Stundas rit, drīz sāksies bēgums, līdz beidzot pirms kārtējā pārbrauciena notiek kaut kas ievērības cienīgs. Iedarbinu dzinēju, Dainis no četrdesmit metru dziļuma ceļ augšā pilkera sistēmu, un, tai esot pusūdenī, cietā jūras kāta spice nolokās gandrīz līdz ūdenim. Tas tur, galā tirkšķinot spoli, aiziet līdz gruntij, nedaudz pakavējas pie tās un ļaujas sevi pārdesmit metrus pacelt uz augšu, lai atkal dotos dziļumā. Tā tas norisinās vairākas reizes, līdz zivs sāk pagurt un lēnām tuvojas ūdens virspusei.
Kad dzidrajā ūdenī, gandrīz desmit metru dziļumā jau var samanīt zivs kontūras, atskan gaviļu pilns sauciens: “Paltuss!” Normunds, kurš ar gafu rokās stāvējis līdzās Dainim, ņem no Daiņa kātu un nosaka: “Šito labāk ņem pats.”
Vēl minūte, un Dainis prasmīgi iekabina gafu zivij žaunās un ar savām stiprajām rokām ieceļ to laivā. Svari rāda divpadsmit kilogramus, un drauga prieks ir neaprakstāms, viņa vēlmes piepildījušās. Tikai tagad pamanām, ka līst arvien stiprāk un visa apkārtne ietinusies pelēkā miglas villainē. Pa salu iezīmēto fjorda izeju tiekam līdz šaurumam, un tālāk neatsverams palīgs ir laivas navigācijas sistēma, kas nekļūdīgi norāda ceļu uz bāzi.
Vējš kļūst arvien stiprāks un stiprāks, bet mēs laimīgi un apmierināti filējam zivis, kravājam mantas un visi zinām, ka nākamgad atgriezīsimies atkal, lai baudītu copi un šīs zemes sniegotajiem kalniem, klintīm un lejām izraibināto skarbo un majestātisko ainavu.
Uzziņa Piecu dienu mājiņas un laivas īre četriem cilvēkiem – Ls 600. Prāmja biļetes – Ls 280. Degviela automašīnai – Ls 240. Pārtika un degviela laivai – apmēram Ls 200. |
