Pēc operācijas, kas ilgst tikai 15 minūtes, atgūst labu redzi 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par acs lēcas saduļķošanos – kataraktu, kas ir biežākais akluma cēlonis, var liecināt redzes pasliktināšanās, miglains attēls vai tā dubultošanās, skatoties ar vienu aci, grūtības redzēt tumšā laikā. Slimība var skart ne tikai seniorus, bet arī gados jaunus cilvēkus, piemēram, pēc acs traumas.
Katarakta ne tikai vecumā
“Acs lēca ir caurspīdīga, dzidra, šķidra, bet, gadiem ejot, tā kļūst arvien biezāka. Dažiem cilvēkiem vecumdienās tā kļūst pavisam necaurspīdīga,” stāsta “AIWA Clinic” oftalmoloģe Dace Lietuviete. Lai gan viens no būtiskākajiem lēcas apduļķošanās iemesliem ir novecošana, zināms, ka to var ietekmēt arī iedzimtība, acs traumas, iekaisumi un operācijas.
Kataraktas attīstību lielākoties veicina apkārtējā vide un dzīvesveids, piemēram, saules ultravioletais starojums, smēķēšana.
Lielāks risks saslimt ir cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā laukā, bieži uzturas saulē, aizmirstot par acu aizsardzību – cepuri ar platām malām, bet it īpaši saulesbrillēm.
Arī dažas blakus saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, citas organisma sistēmiskās slimības, dažu medikamentu, piemēram, kortikosteroīdu, lietošana var radīt labvēlīgus apstākļus acs lēcas izmaiņām.
Acs traumas izraisīta katarakta var noritēt ļoti strauji, lai gan parasti tā attīstās lēnām – daudzu gadu garumā. Oftalmoloģe stāsta, ka arī pati lēcas apduļķošanās var noritēt atšķirīgi, piemēram, no centra vai malām, apduļķoties var arī kapsulas maisiņš, kurā tā atrodas.
Bieži vien slimība skar tikai vienu aci, redze tajā pasliktinās, bet otra acs redz labi, tādēļ pacients ilgi var neievērot, ka ar vienu aci gandrīz neko neredz. Visbiežāk tas atklājas, ja skatās ar katru aci atsevišķi, tādēļ būtu labi, ja pusmūžā ikviens regulāri apmeklētu acu ārstu un arī pats šad tad pārbaudītu, cik labi redz ar vienu un otru aci.
Par kataraktu var liecināt arī redzes miglošanās, ne tikai lasot, bet arī skatoties tālumā, izmaiņas krāsu redzē – bieži vien dabiskajai lēcai veidojas dzeltena vai pat sārta nokrāsa. Lai gan visbiežāk slimība noris bez sarežģījumiem, pacientiem tā sagādā lielu diskomfortu, it īpaši tad, ja tā skārusi abas acis.
Oftalmoloģe Dace Lietuviete uzsver, ka pēc četrdesmit gadu vecuma acu ārsts būtu jāapmeklē regulāri, lai nepalaistu garām acs iekšējā spiediena paaugstināšanos un citas izmaiņas. Ja atklāta katarakta, acu ārsts jāapmeklē regulāri, reizi gadā, lai kontrolētu acs iekšējo spiedienu, jo lēcas apduļķošanās var noritēt arī ar sarežģījumiem, bet pacientiem ar blakus saslimšanām, piemēram, otrā tipa cukura diabētu vai glaukomu, vēl biežāk.
Efektīva ārstēšanas metode
“Par kataraktu sauc jebkādu acs lēcas saduļķošanos, arī nelielu, kas 70 gadu vecumā ir pavisam normāla parādība. Tas nenozīmē, ka tā uzreiz ir jānovērš,” saka Dace Lietuviete. Taču, ja kataraktas attīstība sākusies, ar vitamīnu vai zāļu lietošanu to apturēt nevar. Vienīgā kataraktas ārstēšanas metode ir operācija, kuras laikā dabisko, bojāto lēcu aizstāj ar dzidru mākslīgo lēcu, kas paliek pacienta acī līdz pat mūža beigām.
Katra medicīnas iestāde, kas veic valsts apmaksātas kataraktas operācijas, veido pati savu pierakstu uz operāciju. Ja gaidīšanas laiks ieilgst, pacienti reizēm raizējas, ka var kaut ko nokavēt un neatgriezeniski sabojāt redzi, citi turpretī uzskata – kamēr redze slimajā acī kaut nedaudz saglabājusies, ar operāciju var nesteigties.
“Lēca ir caurspīdīgs, abpusēji izliekts veidojums, kas nesatur asinsvadus un nervus. Kamēr acs iekšējais spiediens ir normāls, tās duļķošanās nekādā veidā neietekmē apkārtējās acs struktūras un, gaidot rindā uz operāciju, neko nokavēt nevar.
Tomēr operāciju nevajadzētu arī atlikt pārāk ilgi.
Ja acs lēca kļuvusi ļoti cieta, pagarinās ultraskaņas izmantošanas laiks, ar kuras palīdzību tā tiek skaldīta, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt citas acs struktūras, piemēram, radzeni, un redze pēc operācijas var nebūt tik laba kā tad, ja pacients būtu atnācis agrāk,” norāda Dace Lietuviete, atgādinot, ka, arī gaidot rindā uz operāciju, regulāri jāapmeklē acu ārsts, lai novērotu slimību dinamikā un mērītu acs iekšējo spiedienu.
Pirms operācijas pacients tiek rūpīgi izmeklēts – ar spraugas lampas palīdzību ārsts apskata acs priekšējo un, paplašinot acs zīlīti, mugurējo daļu, izmēra acu spiedienu un pārbauda redzes asumu gan tālumā, gan tuvumā. Tiek veikta acs ābola ultrasonogrāfija, lai noskaidrotu, vai pacientam nav acu slimības, kuru dēļ kataraktas operāciju nevar veikt. Tiek aprēķināts arī pacientam vēlamais mākslīgās lēcas stiprums.
Mūsdienās kataraktas operācijas veic saudzējoši – nepieciešams pavisam neliels – divu milimetru grieziens, caur kuru ķirurgs ar ultraskaņas palīdzību saskalda apduļķoto lēcu, iesūc to ierīcē, bet kapsulas maisiņā ievieto salocītu mākslīgo lēcu, kura pēc tam pati atveras.
Operācija ilgst vidēji tikai 15 minūtes, pacientam nav nepieciešama vispārējā narkoze, tikai lokālā (acu pilienu veidā), un jau tajā pašā dienā viņš var doties mājās.
Pirmās dienas pēc operācijas gan jābūt piesardzīgam – vajag atturēties no liekšanās un smagumu celšanas, jāsargā acis no vēja, jālieto ārsta izrakstītie acu pilieni, bet redze pilnībā atjaunojas mēneša laikā. Pacientiem ar vecuma kataraktu pēc kāda laika nepieciešama vēl viena operācija, jo novecošanas procesa izraisīta lēcas apduļķošanās noris arī otrā acī.
