Pēc obligātā skolas vecuma reformas Latvijas lielākajās skolās var izveidoties pat 12 paralēlklases 3
Pēc obligātā skolas vecuma reformas Latvijas lielākajās skolās vienā gadā var izveidoties pat 12 paralēlklases.
Skolēniem bagātākā izglītības iestāde šajā mācību gadā ir Rīgas Klasiskā ģimnāzija, kurā mācās 1610 skolēni. Tālāk skolēnu skaita ziņā seko Rīgas Zolitūdes ģimnāzija ar 1466 skolēniem, bet trešā lielākā skola Latvijā ir Ādažu vidusskola, kurā mācās 1441 skolēns.
Skolu sniegtā informācija liecina, ka gan Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, gan Ādažu vidusskolā pēdējos gados katru gadu tiek uzņemtas sešas paralēlklases. Ja 2019./2020.mācību gadā mācības 1.klasē vienlaicīgi sāks gan septiņus, gan sešus gadus vecie bērni, var rēķināties ar dubultu skolēnu skaitu un divreiz lielāku paralēlklašu skaitu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rēķinās, ka sākotnēji sešgadīgie bērni skolas gaitas sāks bērnudārzā, tomēr pēc gada viņi visi jau apmeklēs skolu un dažam sanāks mācīsies ne vien ierastajās “A” un “B”, bet arī “K” un “L” klasēs.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paziņoja, ka skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plānots ieviest gadu vēlāk – 2019./2020.mācību gadā.
Ministrs uzsvēra, ka, viņaprāt, pašsaprotamām lietām – skolas gaitu agrākai sākšanai – reizēm ir grūti atrast formālus argumentus. Šadurskis atgādināja, ka obligātās izglītības sākuma vecums ir pieci gadi, pirmos divus gadus aizvadot bērnudārzā, tādējādi kopumā izglītības sistēmā pavadot 14 gadus un vidējo izglītību pabeidzot ap 19 gadu vecumu.
“Skatoties uz visu izglītības procesu no paša sākuma, redzam, ka ir ļoti strauja un krasa pāreja no bērnudārza uz skolu. Gribam to padarīt bērnam saudzējošāku, vairāk atbilstošu viņa attīstības līmenim, nedaudz intensificēt izglītības ieguvi pirmsskolā, saglabājot sešgadīgam bērnam rotaļu režīmu, kā arī nodrošinot, ka pirmās klases gaitas var tikt aizvadītas bērnudārzā,” skaidroja ministrs.
Politiķa skatījumā, esot diezgan savdabīgi, ka 19 gadus vecs jaunietis aizvien sēž skolas solā, piebilstot, ka tādējādi “pazaudējam to vecumposmu, kad iemācīties ir ļoti viegli”.
Šadurskis skaidroja, ka piedāvājuma izstrādē esot ņemta vērā starptautiskā pieredze, kā arī virkne pētījumu. “To valstu skaits, kur izglītība sākas no septiņu gadu vecuma, ir salīdzinoši neliels – tā ir veca padomju tradīcija.
Ir bijuši vairāki eksperimenti, izraujot no konteksta, sākt izglītību agrāk, bet tie nav bijuši veiksmīgi, jo bija runa par atsevišķām klasēm. Bet šoreiz mums ir unikāla iespēja runāt par visu izglītības posmu,” pauda ministrs.
Jaunā mācību satura izstrādātāji piedāvājumu veido atbilstošajiem vecumposmiem, un lielā mērā pārmaiņas būšot tikai nosaukuma maiņa, pēdējo gadu bērnudārzā pārdēvējot par pirmo klasi, teica Šadurskis.
Politiķis uzsvēra, ka, analizējot mācību gada uzbūvi, redzams, ka ir iespēja saīsināt vienu gadu, ņemot vērā kā bērnu, tā arī vecāku intereses. Patlaban liela daļa jautājumu ir skaidra un atrisināta, apgalvoja ministrs.
Sākotnēji bija doma pārmaiņas sākt 2018.2019.mācību gadā, taču redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, IZM secinājusi, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada, saglabājot brīvprātības elementu, jo “neviens labāk par vecāku nezina par viņa bērnu gatavību”.
